• Artūrs

    Niniera maksimālais dziļums ir virs 12 m. Vidējais dziļums apmēram 3,5 m.

    20.12.2001 - 09:53

  • Vita

    1975.g. Niniera dziļumu kartē gan nav lielākas dziļuma atzīmes par 6.7 m. Interesanti, kas un kādā veidā ir noteicis šos 12 m? Varbūt šis rādītājs ņemts no kādiem rakstiem?

    21.03.2002 - 17:11

  • Aleksandrs K.-M.

    Dzilums tiktiesam ir ap 10m (dati nolasiti no nirsanas datora). 20m no D Krasta 3-4m dziluma plata josla no stikla pudelem (tauta atpusas :( ) Preteja krasta ir daudz tiraks. Smilsains, iznemot R pusi kur ir kudrains un daudz koku un zaru. Zemudens redzamiba 2-3m.

    03.06.2007 - 18:12

  • Inese

    Atvainojiet...bet nu par tauvas joslas pārkāpumu Niniera DA krastā...tās nu tiešām ir muļķības! Tur mūžīgi mūžos ir dzīvojuši cilvēki un tagad tas ir privātīpašums!

    10.07.2007 - 20:04

  • Jānis

    Inese, man ir pirmā dzirdēšana, ka vietās, kur mūžīgi mūžos ir dzīvojuši cilvēki, un kas tagad ir privātīpašumi - Latvijas Republikas likumi nebūtu jāievēro.

    10.07.2007 - 20:15

  • Arvīds

    Izraksts no Zvejniecības likuma: 6) tauvas josla — sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem; Gribētu pievērst visu interesentu uzmanību! Cik zināms man, tad minētā vieta (īpašums) ir īpašā statusā, jo arī daļa no ezera pieder šiem mūžīgi mūžos dzīvojošiem cilvēkiem (īpašniekiem). Līdz ar to ikviens, kas vēlas atvērt šīs īpašuma durtiņas, ielaužas mūžīgi mūžos dzīvojošo cilvēku privātīpašumā!!! Nedomāju, ka šie cilvēki iebilstu pret to, ka kāds no JUMS, glābjot savu vai citu cilvēku dzīvību, izmantos šo zemes un ezera joslu!? Vēl izraksts no Zvejniecības likuma: (6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta: 1) kājāmgājējiem; 2) zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei; 3) robežapsardzībai; 4) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai. Pārējās darbības reglamentē nākošais punkts šajā likumā: (7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta: 1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana; 2) laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts; 3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības; 4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana. (8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie robežas ūdenstilpēm — arī valsts robežas režīma prasības. Likums neparedz, ka Jūs kā sabiedrības subjekti varētu šajā joslā atpūsties, dzert un piemēslot apkārtni, gulēt vai novietot savas mantas!!! Sabiedrībai ir jārespektē arī privātīpašums!!! Tauvas josla ir domāta tikai un vienīgi likumā paredzētiem mērķiem!!! Konkrētā gadījumā DA krasts pieguļ pie purva, kur tauvas joslas izmantošana ir apgrūtināta, no kā varam secināt, ka kājāmgājēju skaits, kuru primārais mērķis ir apiet apkārt ezeram nebūs nekāds lielais, ja vien kādas sacensības, kas sastītas ar šķēršļu pārvarēšanu, bet tas jau ir jāsaskaņo ar zemes īpašniekiem. Cik man zināms, tad zvejniecība Ninierī nav atļauta (lūdzu nejaukt ar makšķerēšanu) un valsts robeža arī ir patālu! Ugunsdzēsēji, glābšanas dienests un vides aizsardzības dienests diezvai šeit varēs pārvietoties ar tehniku, jo tauvas josla ir aizņemta ar 100 gadīgām priedēm, bet nedomāju,ka mūžīgi mūžos dzīvojošiem cilvēkiem būtu iebildumi sniegt palīdzību ārkārtas situācijā ikvienam mūsu sabiedrības loceklim!!! p.s. Aicinu aktīvi iesaistīties visas ezeram pieguļošās teritorijas sakopšanā, lai patīkami būtu uzturēties netikai privātīpašnieku (mūžīgi mūžos dzīvojošo cilvēku) teritorijās, bet arī sabiedriski pieejamās Niniera pludmalēs! Apkārtne ir piemēslota tā, ka daža laba izgāztuve nobāl! Priekuļu pašvaldībai ir lielākā daļa no ezera krasta joslas. Ar cieņu, Dabas draugs.

    25.10.2007 - 01:09

  • Jānis

    Ar viena likuma dažu pantu izlasīšanu ir par maz. 1)Amatierzveja - makšķerēšana - ir viens no zvejas veidiem. Tātad makšķernieki pa tauvas joslu drīkst staigāt, un ja ezers nav privāts un krasts nepieder privātīpašniekam - makšķerēt. 2)Aizsargjoslu likuma 37.panta 5.daļas i)punkts nosaka: [10m joslā aizliegts] kurt ugunskurus un novietot teltis ārpus šim nolūkam norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju". Jā, kad i)punkta nebija, tad zemes īpašniekam 10m aizsargjoslā tiesības nebija pietiekamas, tāpēc ieteicu šos papildus aprobežojumus trešajām personām. Tas ir pietiekami, un turpmākas izmaiņas statusā neuzskatu par mērķtiecīgām.

    25.10.2007 - 03:03

  • Elvijs

    Dzīvoju cēsīs, ir sastopamas arī līdakas šajā ezerā.

    01.04.2008 - 13:22

  • peldetajs

    Gar ezera peldetavu ipasnieks uizbuveejis zogu. lidz pasaham udenim. Tauvas josla nav ieverota. Ko pasvaldiiba.

    15.06.2008 - 11:49

  • Viens no īpašniekiem Valdis

    Komentārs "peldētājam". 1)Lūgums nerakstīt anonīmi, 2)Nerakstīt uz baumu pamata, bet paņemt metramēru, aiziet līdz ezeram, nomērīt un pārliecināt personīgi, 3)Ieskatīties vēsturē un noskaidrot vai iežogotā teritorija ir "ezera peldētava" vai privātīpašums no seniem laikiem, 4) Pārliecināties pie Priekuļu pagasta vai Ninierim ir oficiāla "ezera peldētava" vai tikai sakopta pagasta teritorija ar a/m stāvlaukumu un pieeju pie ezera. Nobeigumā vēlos izteikt pateicību Priekuļu pagastam par nesavtīgo drabu Niniera apkārtnes sakopšanā un tiem atpūtniekiem, kas pēc sevis neatstāj netīrību, izņemot tos, kuri pēc atpūtas uzskata, ka iežogotā teritorija ir miskaste un atļaujas tos pārmest pāri žogam.

    21.06.2008 - 11:15

  • `Andis Zommers Valdim Valainim

    'Druvā' 21.jūnijā 2008. ir raksts - Iežogota ezera mala - atpūtnieku bieds . Jūs joprojām uzsveriet , ''ka krastmalā jau vairāk nekā desmit gadus stāvējusi zīme , ka tas ir privātīpašums ''. Lūk ko es gribu teikt šajā sakarā - es uz Niniera ezeru eju arī aptuveni 10 gadus . Es eju ar kājām no Cēsīm pa taciņu , kas iznāca ārā pie Niniera ezera uzbūvētās mājas . Varu teikt (apliecināt , zvērēt ), ka no tās puses ejot klāt ezeram NEKĀDAS ZĪMES PAR PRIVĀTĪPAŠUMU NEBIJA VISUS ŠOS GADUS !!! Ja zīme varbūt bija citā vietā - to es nezinu , jo uz ezeru esmu gājis tikai pa šo maršrutu . Cien. Valaiņa kungs , vai Jūs nemaldiniet sabiedrību ? Vai varbūt pastāstiet , kur īsti tā zīme atradās ? Lūdzu man nezvanīt ! Jo savu telefonu es Jums personiski neesmu devis ! Ja vēlaties - variet man atbildēt arī uz E - pasta adresi - andiszo@tvnet.lv

    23.06.2008 - 12:25

  • Ezers

    Varu pateikt tikai vienu.Tie,kas pie ezera ir uzceluši savas būdas,uzskata sevi par "dieviem"ta ka vini but "pestītaji" ,bet parejie cilveki ir musurs.Es uzskatu ,ka tadi cilvēki ir jaliek pie sienas un jaiznicina.Pēksņi no nacionāla parka ir palicis par privat ipasumu?Iesaku Cēsu raj iedzivotajiem,so faktu neatstāt nepamanītu sabiedrībai.Ir jācinas!!!!!Ar šiem mērkakiem.Uz priekšu Latvieši!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

    23.06.2008 - 16:43

  • Kaspars

    sekās, kā arī apkopot atbildīgo institūciju un iedzīvotāju iespējas ietekmēt tauvas joslas tiesiskā režīma pārkāpējus. Pētījums tika izveidots reaģējot uz masu mēdijos atspoguļotiem gadījumiem par tauvas joslas tiesiskā režīma pārkāpšanu, un dažādu amatpersonu atrunāšanos par to iespējām iedarboties uz pārkāpējiem. Pētījums atbild uz jautājumiem, ko var un nevar darīt tauvas joslā, kā arī sniedz skaidrojumu, kā pašvaldībai rīkoties, lai novērstu pārkāpumus tauvas joslā un kā vides aizsardzības organizācijas var rīkoties, sastopoties ar pārkāpumiem tauvas joslā. Pētījuma konstatēts, ka patreiz spēkā esošās tiesību normas skaidri nosaka tauvas joslas lielumu, ka arī tās izmantošanas noteikumus. Tiek noteikts šāds tauvas joslas platums - gar privāto ūdeņu krastiem - 4 metri; gar pārējo ūdeņu krastiem - 10 metru; gar jūras piekrasti - 20 metru. Tauvas joslu bez maksas var izmantot šādiem mērķiem: kājāmgājējiem; zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai; robežapsardzībai; vides aizsardzībai un ugunsdrošības pasākumu veikšanai. Ja zemes īpašnieks ir pārkāpis tauvas joslas publiskās izmantošanas principu, resp. jebkādiem līdzekļiem liedzis vai ierobežojis iepriekš minētos tauvas joslas izmantošanas veidus, vairākām valsts un pašvaldību institūcijām (piem. būvinspekcijām, vides valsts inspektoriem, u.c.), kā arī protams, pašvaldībai pašai, ir pienākums pārtraukt šo nelikumīgo darbību. Pētījuma autores ir apkopojušas vairākus veidus kā valsts institūcijas un pašvaldības var iedarboties uz tauvas joslas režīma pārkāpējiem. Kā radikālākais tiek minēts, ka pašvaldības var nojaukt nelikumīgi uzceltos tauvas joslas ierobežojumus, pēc tam piedzenot no īpašnieka ar to saistītos izdevumus. Pētījuma autores ir pievērsušas uzmanību arī tādām situācijām, ja pašvaldība (kā galvenā atbildīgā institūcija) nepilda savus ar likumu noteiktos pienākumus. Kā atzīts pētījumā, Latvijā normatīvais regulējums ļauj vides aizsardzības organizācijām kā ieinteresētām personām vides aizsardzības jomā, pārsūdzēt ne vien pašvaldību administratīvos aktus, bet arī prasīt, lai pašvaldības, izpildot ar likumu noteikto pienākumu, izdotu noteiktus administratīvus aktus

    23.06.2008 - 22:03

  • Andis Zommers

    Aicinu arī EZERU padomāt par rakstīto . Tur ir vardarbības sludināšana , kas ir prettiesiska Latvijas valstī . Saprotot Jūsu dusmas pret jaunajiem īpašniekiem , tomēr aicinu Jūs padomāt par rakstīto , un varbūt uzrakstīt atsaukumu savam rakstītajam . 25. jūnijs 2008.

    25.06.2008 - 09:15

  • Jānis

    Es atļaušos patvarīgi precižet Ezera rakstīto - es ceru, ka ir runa par tiesisku piespiešanu pie sienas, un par finansiālu iznīcināšanu. Kas ir standarta metode cīņai pret likumpārkāpējiem tiesiskās valstīs.

    25.06.2008 - 14:37

Displaying 1-15 from 51
« Previous 1 2 3 4 Next »

Add your comments:


  • Our sponsors:
  • www.e-formas.lv
  • Sorosa Fonds Latvija
  • LVAF
  • More on lakes:
  • ILEC
  • Poseidon.by
  • UKLakes
  • VISS Sverige
  • Lake Net
  • Zive
  • Baikal
  • labaslaivas