shodien mekleejot vietu copei redzeeju vanagu seezot netaalu kruumos... no putniem neko nesaprotu, tapeec domaaju ka vanags.... bet bija no tim pleeseejiem
23.05.2010 - 23:15
auuuu
kaa tad tur iisti ir ar to maksskereessanu tosmares ezeraa? driikst? pa kurienu atljauta piekljussana?
20.04.2016 - 22:39
Lija Lauska
Super.Varbut ziema kad aizsalst var ezeru labak apskatit.Paldies par informaciju.
20.11.2018 - 11:09
Jānis
Un esam sagaidījuši to, kas arī bija gaidāms - Tosmares ezera kā tāda nav. Jau 2012. gadā lidojot ar lidmašīnu virs ezera, bija redzamas tikai niedres, bez ūdens spoguļa. Tagad dienvidu daļā, kur, spriežot pēc kartēm, visilgāk saglabājās ūdens virsma, arī ir tikai niedres un pļavas. Ar to arī visus apsveicu. No otras puses, šāds ezera evolūcijas process ir pilnībā dabisks. Vēl vēlāk varēsim tur iegūt kūdru, ja vien Baltijas jūra nebūs šo teritoriju appludinājusi.
21.06.2020 - 22:56
Vita
Pirms pāris gadiem izdevās iekļūt neaizaugušajā D daļā. Spogulis vēl eksistē. Pievienoju dažus pierādījumus fotogrāfijās. Ezers ir ļoti sekls, taču interesants, netipisks. Nogulumu slānis plāns, nākotnē nebūs izmantojams sapropeļa vai kūdras ieguvei. Vietām var izkāpt no laivas un stāvēt uz cietas grunts.
25.06.2020 - 00:04
Zane
Neievērojot likumus, Tosmares ezers nepārtraukti tiek mosusināts, tāpēc arī aizaug.
18.03.2021 - 12:36
Opis
Lasot šos komentārus var redzēt,ka daudzi neizprot cēloņus ezera bojāejai.Neņemot vērā likuma;Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām,43.pantu, tika demontētas slūžas Cietokšņa kanālā izejā uz jūru.2006.g.pirmoreiz tika tīrīta un pdziļināta Cietokšņa kanāla ieteka jūrā.Neskatoties uz to,ka Cietokšņa kanāls ar ezeru savienots ar novadgrāvjiem, kuri stiepjas līdz ezera vidum un tagad darbojās kā nosusināšanas sistēma.Cietokšņa kanāla ieteka jūrā,pēc vētrām tiek tīrīta daudzreiz.Nav saprotama Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Dabas aizsardzības pārvaldes rīcība, kā izrādās viņiem nav tiesiski dokumenti,kas šādas nelabvēlīgas darbības īpaši aizsargājamā dabas teritorijā pieļauj.Ezers katastrofāli iet bojā.Vides un Dabas sargi neiebilst ne vārda.
22.03.2021 - 20:51
Jēkabs
Daudzus gadus turpinās ekoloģiskā katastrofa Tosmares ezerā, to nelikumīgi nosusinot. Visus pierādījumus var apskatīt dabā. Liepājas Cukurfabrika 1937. gadā savienoja Tosmares ezeru ar Cietokšņa kanālu ar vairākiem novadgrāvjiem, radot vienotu ūdens sistēmu. Pirms 1937. gadā veiktajām izmaiņam ezerā bija augstāks ūdens līmenis, kas pārplūda Cietokšņa kanālā. Cietokšņa kanāla abos galos uzstādija aizsprostus, lai ezeru nenosusinātu,jo ezers ir 1. metru virs jūras līmeņa. Aizsprosti Cietokšņa kanālā sen nojaukti un ezera ūdeņi brīvi aizplūst jūrā. Ir izmainīts hidroloģiskais režīms un vēsturiskā ezera notece (zivju migrācijas ceļšs pa ,,Kalējupīti'')uz Liepājas ezeru nedarbojās. Vai var izstrādāt dabas aizsardzības plānu ezeram, nenovēršot vispirms tam radīto kaitējumu?
copmanis
shodien mekleejot vietu copei redzeeju vanagu seezot netaalu kruumos... no putniem neko nesaprotu, tapeec domaaju ka vanags.... bet bija no tim pleeseejiem
23.05.2010 - 23:15
auuuu
kaa tad tur iisti ir ar to maksskereessanu tosmares ezeraa? driikst? pa kurienu atljauta piekljussana?
20.04.2016 - 22:39
Lija Lauska
Super.Varbut ziema kad aizsalst var ezeru labak apskatit.Paldies par informaciju.
20.11.2018 - 11:09
Jānis
Un esam sagaidījuši to, kas arī bija gaidāms - Tosmares ezera kā tāda nav. Jau 2012. gadā lidojot ar lidmašīnu virs ezera, bija redzamas tikai niedres, bez ūdens spoguļa. Tagad dienvidu daļā, kur, spriežot pēc kartēm, visilgāk saglabājās ūdens virsma, arī ir tikai niedres un pļavas. Ar to arī visus apsveicu. No otras puses, šāds ezera evolūcijas process ir pilnībā dabisks. Vēl vēlāk varēsim tur iegūt kūdru, ja vien Baltijas jūra nebūs šo teritoriju appludinājusi.
21.06.2020 - 22:56
Vita
Pirms pāris gadiem izdevās iekļūt neaizaugušajā D daļā. Spogulis vēl eksistē. Pievienoju dažus pierādījumus fotogrāfijās. Ezers ir ļoti sekls, taču interesants, netipisks. Nogulumu slānis plāns, nākotnē nebūs izmantojams sapropeļa vai kūdras ieguvei. Vietām var izkāpt no laivas un stāvēt uz cietas grunts.
25.06.2020 - 00:04
Zane
Neievērojot likumus, Tosmares ezers nepārtraukti tiek mosusināts, tāpēc arī aizaug.
18.03.2021 - 12:36
Opis
Lasot šos komentārus var redzēt,ka daudzi neizprot cēloņus ezera bojāejai.Neņemot vērā likuma;Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām,43.pantu, tika demontētas slūžas Cietokšņa kanālā izejā uz jūru.2006.g.pirmoreiz tika tīrīta un pdziļināta Cietokšņa kanāla ieteka jūrā.Neskatoties uz to,ka Cietokšņa kanāls ar ezeru savienots ar novadgrāvjiem, kuri stiepjas līdz ezera vidum un tagad darbojās kā nosusināšanas sistēma.Cietokšņa kanāla ieteka jūrā,pēc vētrām tiek tīrīta daudzreiz.Nav saprotama Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Dabas aizsardzības pārvaldes rīcība, kā izrādās viņiem nav tiesiski dokumenti,kas šādas nelabvēlīgas darbības īpaši aizsargājamā dabas teritorijā pieļauj.Ezers katastrofāli iet bojā.Vides un Dabas sargi neiebilst ne vārda.
22.03.2021 - 20:51
Jēkabs
Daudzus gadus turpinās ekoloģiskā katastrofa Tosmares ezerā, to nelikumīgi nosusinot. Visus pierādījumus var apskatīt dabā. Liepājas Cukurfabrika 1937. gadā savienoja Tosmares ezeru ar Cietokšņa kanālu ar vairākiem novadgrāvjiem, radot vienotu ūdens sistēmu. Pirms 1937. gadā veiktajām izmaiņam ezerā bija augstāks ūdens līmenis, kas pārplūda Cietokšņa kanālā. Cietokšņa kanāla abos galos uzstādija aizsprostus, lai ezeru nenosusinātu,jo ezers ir 1. metru virs jūras līmeņa. Aizsprosti Cietokšņa kanālā sen nojaukti un ezera ūdeņi brīvi aizplūst jūrā. Ir izmainīts hidroloģiskais režīms un vēsturiskā ezera notece (zivju migrācijas ceļšs pa ,,Kalējupīti'')uz Liepājas ezeru nedarbojās. Vai var izstrādāt dabas aizsardzības plānu ezeram, nenovēršot vispirms tam radīto kaitējumu?
16.08.2023 - 16:20