Kur es varētu uzzināt, vai Mandeļu ezeram ir saimnieks.Lūdzu palīdzību!
07.02.2002 - 07:51
Jānis
Vienkāršāk un precīzāku informāciju var saņemt uz vietas - Krāslavas Domes Zemes dienestā. Pašvaldībā Jums paziņos ne tikai formālo informāciju, bet, visticamāk, zinās pateikt detaļas. Uz vietas šādu informāciju vēlams iegūt arī tādēļ, ka informācija DB par Mandeļu ezeru - nu Jūs jau redzat, cik daudz (t.i., maz). Un lūgums Jums - darīt zināmu portālam iegūto informāciju, atsūtīt ezera fotogrāfijas un aprakstu.
11.05.2002 - 07:19
Tropper
līdakas labi copē, bet pasīkas, 2,75KG ir daudzu gadu rekords
13.05.2005 - 00:30
paardomas
interesanti, man shkjita viens no "apdraudeejuma avotiem", kur "A krasts bez zemsedzes paātrina barības vielu ieskalošanos ezerā, it īpaši no slīpa krasta"... diemzheel kaut ko paarliecinosho par Klementsa teoriju (par primaaro sukcesiju - kaut vai nu taa ir raadiitaa cilveeka ietekmee - kaa nekaa pastaav arii dabisko biotopu apsaimniekoshanaa...) un taas ekosisteemas sastaavdalju, es veel neesmu dzirdeejis...un ja paskataas no shii viedoklja (autores), tad nav pieljaujama nekaada saimnieciiska darbiiba visaas pljavaas un mezhos, jo tie var negatiivi ietekmeet dabaa notiekoshus procesus...
P.S. kaut gan nevaru saprast, kaa VMD vai Dome ir atljaavushi izzaagjeet ezera krastmali...tur NOTEKTI jaabuut buferzonai...
18.05.2006 - 17:55
Vita
Dabiskie biotopi ir ļoti plašs un diskutējams temats, it īpaši atkarībā no tā, cik tālā pagātnē mēs liekam atskaites punktu. Dabisko biotopu apsaimniekošana mūsdienās notiek galvenokārt tāpēc, lai bioloģisko daudzveidību maksimāli palielinātu, kā arī lai apmierinātu dažādas cilvēku vēlmes. Cik tas ir pareizi, nezinu. Ezeru saglabāšanai patiešām visideālākais variants ir saglabāt neskartu visu sateces baseinu, bet mēs ļoti labi zinām, ka tādu ezeru sen vairs nav. Tāpēc tīro ezeru (Mandeļu ezeru pie tiem nepieskaitu) aizsardzībai mūsdienās svarīgi ir identificēt galvenos apdraudējumus un mēģināt tos novērst, kā arī uzlabot stāvokli sateces baseinā. Jautājums Paardomaam - kas tai nocitētajā tekstā pie ezera apdraudējumiem šķiet nepareizs vai neizprotams? Protams, situācijā, kad ezerā ietek notekūdeņi, šis apdraudējums liekas sīks un nenozīmīgs, bet kā apdraudējums saglabājas tik un tā.
18.05.2006 - 21:55
"tik un taa"
Protams, ja paskataas no "A" krasta, tad liekas, ka notekuudenji var apdraudeet ezera ekosisteemu (kaut gan, manupraat, jaaskatas dziives realitaates aciis un jaasaprot, ka rekreatiivais slogs tikai pieaugs un jaaveido attieciiga vide, protams, ar vismazaaku ietekmi uz biogeocenozi, ja tas vien ir iespeejams...) bet ja paskatas uz VISU Mandeljezera sateces baseinu, tad kljuust skaidrs, ka vislielaaku negatiivu ietekmi raada intensiiva lauksaimnieciiska darbiiba, nevis naakamgad aizaugoshs plekjis ezera "A" krastaa ...
P.S. Neizprotams shkjita tas, ka jebkura saimnieciiska darbiiba tiek paarversta par ekologisko katastrofu!
20.05.2006 - 15:11
Vita
Kāds sakars A krastam ar notekūdeņiem, kas ietek ezerā (pieņemu, ka LVA datubāzē ir pareiza informācija par notekūdeņu izplūdes vietu)? Veģetācija, kas saaugs A krastā, nesavāks tās barības vielas, kas ietecējušas ezerā periodā, kad šīs veģetācijas nebija. Bet, kā jau reiz rakstīju, salīdzinot ar notekūdeņu ietekmi uz ezeru, noplūde no A krasta ir maznozīmīga. Rekreācija un lauksaimniecība kā apdraudējumi Mandeļu ezeram ir interesanta tēma. Vai varētu lūgt to paturpināt un raksturot precīzāk, kā šie apdraudējumi izpaužas?
20.05.2006 - 16:46
Vietējais
bez līdakām ir arī auslējas. Kur pazuda karūsas, neviens atbildēt nevar, pieļauju, ka tās ir, bet ne tika lielā skaitā, lai būtu par makšķerēšanas objektu. 1990.-1991. karūsas ķērās zvērīgi. Vilktas gan ezera karūsas, gan sudrabkarūsas. Austrumu krastā ir dīķis, kas palicis no kūdras ņemšanas 60.gados. Zemes īpašnieks, kas ir A krastā, to ir savienojis ar ezeru un liek tīklus augu gadu, kamēr ledus neapstājas. Ezeru viņš it kā nomā, taču dokumnetus neviens nav redzējis. Ziemā dzenājis makšķerniekus, kas ar šķērseni līdakas mānījuši. Baigais lops.
10.05.2007 - 11:23
kraaslavietis
to Vieteejais:
"krastā ir dīķis, kas palicis no kūdras ņemšanas 60.gados." man, savukaart, likaas, ka tur maalus "njeema"... runaajot par iipashnieku - tas ir JUUSU subjektiivais viedoklis, jo man vinjsh ljaava makshkjereet bez jebkaadaam probleemaam...vieniigais, ko teica, ka nevajaga visvisaadas atkrishnjas meetaat (ko diemzheel biezhi vien praktizee vieteejie tuuristu bari un atsevishkji makshkernieki).
08.02.2008 - 16:28
Vietejais2
Ipasuma ir tikai 1/2 no ezera, ziemelu puse
03.11.2008 - 15:47
Arnolds
jautājumā par apdraudējumu.
Notekūdeņu kolektori 2008.gadā pievienoti centrālajai Krāslavas pilsētas kanalizācijas sistēmai, līdz ar ko ezera apdraudējums ir novērsts.
14.01.2009 - 11:16
Vita
Pozitīva ziņa par piesārņojuma novēršanu.
16.01.2009 - 17:26
garohu privet.:)))))
garohu balsoe spasiba,za brakonerstvo.cetal komenti kralvcan.uzas,mnogih rakam da bez suma.na beregu zivet takoj umelec,katorij vzjal v arendu mense pol ozera.asuma navodit sam nemense cem ribaki.setki kruglij god stavit i vse bez problem.karas kuda delsa?tak tokam vibili.ikra vetj posle toka nezivaja.
karoce stalinskih vremen nehvataet/.garoh esli ti eta citaes ti kvazimoda galimij.ja tvai setki rezal i rezatj budu.
Edgars
Kur es varētu uzzināt, vai Mandeļu ezeram ir saimnieks.Lūdzu palīdzību!
07.02.2002 - 07:51
Jānis
Vienkāršāk un precīzāku informāciju var saņemt uz vietas - Krāslavas Domes Zemes dienestā. Pašvaldībā Jums paziņos ne tikai formālo informāciju, bet, visticamāk, zinās pateikt detaļas. Uz vietas šādu informāciju vēlams iegūt arī tādēļ, ka informācija DB par Mandeļu ezeru - nu Jūs jau redzat, cik daudz (t.i., maz).
Un lūgums Jums - darīt zināmu portālam iegūto informāciju, atsūtīt ezera fotogrāfijas un aprakstu.
11.05.2002 - 07:19
Tropper
līdakas labi copē, bet pasīkas, 2,75KG ir daudzu gadu rekords
13.05.2005 - 00:30
paardomas
interesanti, man shkjita viens no "apdraudeejuma avotiem", kur "A krasts bez zemsedzes paātrina barības vielu ieskalošanos ezerā, it īpaši no slīpa krasta"... diemzheel kaut ko paarliecinosho par Klementsa teoriju (par primaaro sukcesiju - kaut vai nu taa ir raadiitaa cilveeka ietekmee - kaa nekaa pastaav arii dabisko biotopu apsaimniekoshanaa...) un taas ekosisteemas sastaavdalju, es veel neesmu dzirdeejis...un ja paskataas no shii viedoklja (autores), tad nav pieljaujama nekaada saimnieciiska darbiiba visaas pljavaas un mezhos, jo tie var negatiivi ietekmeet dabaa notiekoshus procesus... P.S. kaut gan nevaru saprast, kaa VMD vai Dome ir atljaavushi izzaagjeet ezera krastmali...tur NOTEKTI jaabuut buferzonai...
18.05.2006 - 17:55
Vita
Dabiskie biotopi ir ļoti plašs un diskutējams temats, it īpaši atkarībā no tā, cik tālā pagātnē mēs liekam atskaites punktu. Dabisko biotopu apsaimniekošana mūsdienās notiek galvenokārt tāpēc, lai bioloģisko daudzveidību maksimāli palielinātu, kā arī lai apmierinātu dažādas cilvēku vēlmes. Cik tas ir pareizi, nezinu. Ezeru saglabāšanai patiešām visideālākais variants ir saglabāt neskartu visu sateces baseinu, bet mēs ļoti labi zinām, ka tādu ezeru sen vairs nav. Tāpēc tīro ezeru (Mandeļu ezeru pie tiem nepieskaitu) aizsardzībai mūsdienās svarīgi ir identificēt galvenos apdraudējumus un mēģināt tos novērst, kā arī uzlabot stāvokli sateces baseinā. Jautājums Paardomaam - kas tai nocitētajā tekstā pie ezera apdraudējumiem šķiet nepareizs vai neizprotams? Protams, situācijā, kad ezerā ietek notekūdeņi, šis apdraudējums liekas sīks un nenozīmīgs, bet kā apdraudējums saglabājas tik un tā.
18.05.2006 - 21:55
"tik un taa"
Protams, ja paskataas no "A" krasta, tad liekas, ka notekuudenji var apdraudeet ezera ekosisteemu (kaut gan, manupraat, jaaskatas dziives realitaates aciis un jaasaprot, ka rekreatiivais slogs tikai pieaugs un jaaveido attieciiga vide, protams, ar vismazaaku ietekmi uz biogeocenozi, ja tas vien ir iespeejams...) bet ja paskatas uz VISU Mandeljezera sateces baseinu, tad kljuust skaidrs, ka vislielaaku negatiivu ietekmi raada intensiiva lauksaimnieciiska darbiiba, nevis naakamgad aizaugoshs plekjis ezera "A" krastaa ... P.S. Neizprotams shkjita tas, ka jebkura saimnieciiska darbiiba tiek paarversta par ekologisko katastrofu!
20.05.2006 - 15:11
Vita
Kāds sakars A krastam ar notekūdeņiem, kas ietek ezerā (pieņemu, ka LVA datubāzē ir pareiza informācija par notekūdeņu izplūdes vietu)? Veģetācija, kas saaugs A krastā, nesavāks tās barības vielas, kas ietecējušas ezerā periodā, kad šīs veģetācijas nebija. Bet, kā jau reiz rakstīju, salīdzinot ar notekūdeņu ietekmi uz ezeru, noplūde no A krasta ir maznozīmīga. Rekreācija un lauksaimniecība kā apdraudējumi Mandeļu ezeram ir interesanta tēma. Vai varētu lūgt to paturpināt un raksturot precīzāk, kā šie apdraudējumi izpaužas?
20.05.2006 - 16:46
Vietējais
bez līdakām ir arī auslējas. Kur pazuda karūsas, neviens atbildēt nevar, pieļauju, ka tās ir, bet ne tika lielā skaitā, lai būtu par makšķerēšanas objektu. 1990.-1991. karūsas ķērās zvērīgi. Vilktas gan ezera karūsas, gan sudrabkarūsas. Austrumu krastā ir dīķis, kas palicis no kūdras ņemšanas 60.gados. Zemes īpašnieks, kas ir A krastā, to ir savienojis ar ezeru un liek tīklus augu gadu, kamēr ledus neapstājas. Ezeru viņš it kā nomā, taču dokumnetus neviens nav redzējis. Ziemā dzenājis makšķerniekus, kas ar šķērseni līdakas mānījuši. Baigais lops.
10.05.2007 - 11:23
kraaslavietis
to Vieteejais: "krastā ir dīķis, kas palicis no kūdras ņemšanas 60.gados." man, savukaart, likaas, ka tur maalus "njeema"... runaajot par iipashnieku - tas ir JUUSU subjektiivais viedoklis, jo man vinjsh ljaava makshkjereet bez jebkaadaam probleemaam...vieniigais, ko teica, ka nevajaga visvisaadas atkrishnjas meetaat (ko diemzheel biezhi vien praktizee vieteejie tuuristu bari un atsevishkji makshkernieki).
08.02.2008 - 16:28
Vietejais2
Ipasuma ir tikai 1/2 no ezera, ziemelu puse
03.11.2008 - 15:47
Arnolds
jautājumā par apdraudējumu. Notekūdeņu kolektori 2008.gadā pievienoti centrālajai Krāslavas pilsētas kanalizācijas sistēmai, līdz ar ko ezera apdraudējums ir novērsts.
14.01.2009 - 11:16
Vita
Pozitīva ziņa par piesārņojuma novēršanu.
16.01.2009 - 17:26
garohu privet.:)))))
garohu balsoe spasiba,za brakonerstvo.cetal komenti kralvcan.uzas,mnogih rakam da bez suma.na beregu zivet takoj umelec,katorij vzjal v arendu mense pol ozera.asuma navodit sam nemense cem ribaki.setki kruglij god stavit i vse bez problem.karas kuda delsa?tak tokam vibili.ikra vetj posle toka nezivaja. karoce stalinskih vremen nehvataet/.garoh esli ti eta citaes ti kvazimoda galimij.ja tvai setki rezal i rezatj budu.
02.11.2009 - 20:06