Aitu ferma nepiesārņo, jo tā jau sen sabrukusi un aitas ir aizgājušas labākos ganību laukos!
15.03.2005 - 13:21
Aglonietis 2
Par sho ezeru jeb uudenskraatuvi arii ir ljoti novecojusi informaacija. Shis ezers nu jau laikam ir tiirakais pagastaa, Atpuutas vietas Aglonas alpi iipashniekam iesaku paardomaat kanalizaacijas atiirashanu taa lai ezeraa taa nenokljuutu un nesaaktu to piesarnjot!!
20.07.2005 - 14:34
no "skujām"
pēc hesa pārbūves un ūdenslimeņa pacelšanas zivju copē pazudusi...
03.01.2006 - 21:59
TUK
Kam tas pieder? Valstij? Kāpēc nav informācijas?
07.02.2008 - 16:25
Jānis
Par ko tieši ir interese, TUK? Kur ir problēma? Var būt atšķirīgi nosacījumi attiecībā uz grunti, zivīm, ūdeni.
07.02.2008 - 18:37
TUK
Problēmas nav. Kāpēc citiem ezeriem norādīts Juridiskais statuss - Publisks , bet šai ūenskrātuvei nekas nav norādīts!
10.03.2008 - 14:27
Vita
Visiem publiskiem ezeriem un ezeriem, kuros zvejas tiesības pieder valstij, attiecīgais juridiskais statuss datubāzē ir norādīts. Ja statuss nav norādīts, tad ir privāts (pēc Civillikuma).
10.03.2008 - 21:34
TUK
Un kas tad īpašnieks Ciriša ūdenskrātuvei, vai tas ir noslēpums?
11.03.2008 - 13:47
Vita
Privāts statuss pēc Civillikuma vēl nenozīmē, ka ezeram ir [viens] īpašnieks. Šis statuss saistāms ar zvejas tiesībām un tauvas joslas platumu.
11.03.2008 - 18:30
Jānis Kauliņš
Problēma Aglonas novadam: alkatīgi ļautiņi (Kalvīša klans), kam pieder HES, cenšas tā ūdenskrātuvi juridiski nostiprināt kā slēgtu hidrobūvi, lai varētu noslēgt tai pieeju, resp., atļaut tikai savējiem. Taču ūdenskrātuvei, kas izveidota agrāko ezweru virknes cietā, ir vairāk nekā 70 pierobežnieku. Kāds varētu būt pamatojums, lai šādu "prihvatizāciju" nepieļautu ar teritorijas plānojuma nosacījumu palīdzību? Vai varētu līdzēt novada izdoti ūdenstilpes individuālie apsaimniekošanas noteikumi?
18.06.2011 - 18:35
Jānis Sprūds
1. Konceptuāls risinājums būtu Tartaka iekļaušana publisko upju sarakstā. Atsevišķie krastu īpašnieki ir pārāk daudz, tie pat nepazīst viens otru, tāpēc upes kā kopīpašuma apsaimniekošana nav iespējama.
2. Pašvaldība var izdot atsevišķus saistošos noteikumus 43.p.2.p. kārtībā, publisko lietošanu var nopamatot (tai skaitā ar apsaimniekošanas noteikumiem) vai izveidot.
3. Plānojumā var paredzēt prasības Tartaka un Ciriša ūdenskrātuves izmantošanai un lietošanai.
4. Klana vai precīzāk šaikas centienus iegūt sev papildus tiesības uz citu tiesību nozagšanas rēķina var specifiski ierobežot. Bet šim nopietnajam darbam vajadzīgs apzogamo īpašnieku vai pašvaldības reāls atbalsts.
Jurs
Aitu ferma nepiesārņo, jo tā jau sen sabrukusi un aitas ir aizgājušas labākos ganību laukos!
15.03.2005 - 13:21
Aglonietis 2
Par sho ezeru jeb uudenskraatuvi arii ir ljoti novecojusi informaacija. Shis ezers nu jau laikam ir tiirakais pagastaa, Atpuutas vietas Aglonas alpi iipashniekam iesaku paardomaat kanalizaacijas atiirashanu taa lai ezeraa taa nenokljuutu un nesaaktu to piesarnjot!!
20.07.2005 - 14:34
no "skujām"
pēc hesa pārbūves un ūdenslimeņa pacelšanas zivju copē pazudusi...
03.01.2006 - 21:59
TUK
Kam tas pieder? Valstij? Kāpēc nav informācijas?
07.02.2008 - 16:25
Jānis
Par ko tieši ir interese, TUK? Kur ir problēma? Var būt atšķirīgi nosacījumi attiecībā uz grunti, zivīm, ūdeni.
07.02.2008 - 18:37
TUK
Problēmas nav. Kāpēc citiem ezeriem norādīts Juridiskais statuss - Publisks , bet šai ūenskrātuvei nekas nav norādīts!
10.03.2008 - 14:27
Vita
Visiem publiskiem ezeriem un ezeriem, kuros zvejas tiesības pieder valstij, attiecīgais juridiskais statuss datubāzē ir norādīts. Ja statuss nav norādīts, tad ir privāts (pēc Civillikuma).
10.03.2008 - 21:34
TUK
Un kas tad īpašnieks Ciriša ūdenskrātuvei, vai tas ir noslēpums?
11.03.2008 - 13:47
Vita
Privāts statuss pēc Civillikuma vēl nenozīmē, ka ezeram ir [viens] īpašnieks. Šis statuss saistāms ar zvejas tiesībām un tauvas joslas platumu.
11.03.2008 - 18:30
Jānis Kauliņš
Problēma Aglonas novadam: alkatīgi ļautiņi (Kalvīša klans), kam pieder HES, cenšas tā ūdenskrātuvi juridiski nostiprināt kā slēgtu hidrobūvi, lai varētu noslēgt tai pieeju, resp., atļaut tikai savējiem. Taču ūdenskrātuvei, kas izveidota agrāko ezweru virknes cietā, ir vairāk nekā 70 pierobežnieku. Kāds varētu būt pamatojums, lai šādu "prihvatizāciju" nepieļautu ar teritorijas plānojuma nosacījumu palīdzību? Vai varētu līdzēt novada izdoti ūdenstilpes individuālie apsaimniekošanas noteikumi?
18.06.2011 - 18:35
Jānis Sprūds
1. Konceptuāls risinājums būtu Tartaka iekļaušana publisko upju sarakstā. Atsevišķie krastu īpašnieki ir pārāk daudz, tie pat nepazīst viens otru, tāpēc upes kā kopīpašuma apsaimniekošana nav iespējama. 2. Pašvaldība var izdot atsevišķus saistošos noteikumus 43.p.2.p. kārtībā, publisko lietošanu var nopamatot (tai skaitā ar apsaimniekošanas noteikumiem) vai izveidot. 3. Plānojumā var paredzēt prasības Tartaka un Ciriša ūdenskrātuves izmantošanai un lietošanai. 4. Klana vai precīzāk šaikas centienus iegūt sev papildus tiesības uz citu tiesību nozagšanas rēķina var specifiski ierobežot. Bet šim nopietnajam darbam vajadzīgs apzogamo īpašnieku vai pašvaldības reāls atbalsts.
18.06.2011 - 19:58