Discussions
Briefly about ezeri.lv

Jautājums

  • Aplis

    Kas ir šīs lapas autors? Sponsorus es tīri labi redzu, bet autoru nevaru sameklēt... help

    27.10.2004 - 13:28

  • Aplis

    Nevaru ielikt atsauci savā kursa darbā... tāpēc jautāju.

    27.10.2004 - 13:29

  • Jānis

    Vortālu ezeri.lv izveidojusi un uztur bezpeļņas sabiedrība "Latvijas ezeri". Jaunajā versijā šis info vēl nav sakārtots.

    27.10.2004 - 20:21

  • madara

    lūdzu pastāstiet kaut ko par ezeriem un upēm Sabilē

    05.11.2004 - 16:28

  • madara

    atsūtiet man to informāciju bandiniece@banda.lv

    05.11.2004 - 16:29

  • Jānis

    Madara, pieeja ezeri.lv ir bezmaksas. Ja gribat vairāk informācijas - kaut kas jādod pretī.

    06.11.2004 - 11:35

  • Nāra

    Cik ezeru ir Latvijā?

    10.11.2004 - 11:10

  • Vita

    2328 ar nosaukumu, un vēl daudzi nelieli ezeri, kuriem nosaukums nav zināms.

    10.11.2004 - 16:54

  • olga

    Vai Juus vareetu luudzu dot defineejumu, kas ir "tauvas josla"? Paldies!

    03.02.2005 - 13:11

  • Vita

    Definīcija ir Zvejniecības likumā: "Tauvas josla - sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām." Likumā noteikts, ka tauvas josla ir paredzēta arī kājāmgājējiem. Tauvas joslas platums gar privāto ūdeņu krastiem - 4 m, gar publisko - 10 m. "Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij."

    03.02.2005 - 15:50

  • Zaigucis

    Vai jūs varētu ielikt kaut ko par Madlienas EZEIEM. Jo tur ir skaistiezeri.

    08.02.2005 - 17:23

  • Vita

    Zaiguci, kas Jūsuprāt ir "kaut kas par Madlienas ezeriem"? Ja domāts Madlienas pagasts, tad ar ezeru bagātību tas neizceļas - izņemot Ogres vecupes, citu ezeru nav (ja tomēr ir kādi sīki ezeriņi - atsūtiet informāciju). Netālu no Madlienas gan ir ezeri, piemēram, Plaužu, Pečoru - par šiem informācija DB ir pat vairāk kā par citiem ezeriem.

    08.02.2005 - 22:15

  • guna

    Ja VZD jaunaakaas kartees vienam un tam passam ezeram ir dazzaadi nosaukumi, kuru variantu lieto juridiskos papiiros? To, kas ir ezera pasee? Pat ja tur noraadiitais apsekossanas gads ir 1972.?

    11.02.2005 - 11:26

  • Jānis

    Būtu jālieto ūdenstilpju klasifikatora pamatnosaukums, iekavās papildus jeb alternatīvais nosaukums, un klasifikatora kods.

    11.02.2005 - 12:41

  • Līgucis

    Kāpēc dažos ezeros ir tik maz zivis?

    14.02.2005 - 16:04

  • Jānis

    Daļa zivju šodien ir noklīdušas DB kverijos. Tā ir pārejoša parādība, rīt būs vairāk

    14.02.2005 - 17:11

  • zzyzx

    Zivis ir - tikai jāpameklē. "Uz urrā - rīt braucam uz copi" nekas menotiek. Apceļo Lavviju- atklāsi daudz labas ūdenstilpnes, kuras nav ne izkāstas, ne piedrazotas. Ir vēl mūsu zemītē neizčakarēti ūdeņi(maz bet ir), kur ir ko pavilkt ar pīcku!Gadās vēl tādas pērles..

    15.02.2005 - 19:34

  • Ina

    Vai kaads var ieteikt ekspertu ezeru rekultivacijas metozhu izveles, pielietoshnas jautajumos, kam butu ari zinami praktiska darba rezultati shepat Latvija? Vajag seminaram.

    24.02.2005 - 15:16

  • Jānis

    Ina, kas tas par semināru? Ko Jūs saucat par rekultivāciju? Latvijā ir tikai daži attīrīti (uzlaboti) ezeri, toties ir vairāk, kurus, mēģinot attīrīt, procesu īstenībā virza uz papildus piesārņošanu...

    24.02.2005 - 21:35

  • Jānis

    Ina, šāda doma ir apsveicama. Es varētu nolasīt kādu lekciju par ezeru ietekmējošajiem kaitīgajiem faktoriem, un krastu īpašnieku iespējām tos samazināt. Kas attiecas uz ezerā esošajiem biogēniem - šeit ir vairāki risinājumi, un izvākšana ir tikai viena no metodēm. Šādas lietas pagaidām nav diezko aktuālas, vispirms tāpēc, ka dārgas. Ir divi kolēģi, kas uz šīm lietām specializējušies, viens zviedrs (biomanipulācijas), otrs vācietis (notekūdeņu attīrīšana), bet domāju, ka viņu zināšanas īsti nepieciešamas tikai nopietnam līmenim. Mans e-pasts: litrema et latnet punkts lv

    28.02.2005 - 17:20

  • Raits

    Loti laba lapa. Vai varetu kaads pateikt, kaadi Latvijaa ir peldejumi ezeros? Zinu liidz shim vienu. Usmaa, uz Moricsalu un atpakaļ. Vajadzeetu padomaat par Latvijas ezeru popularizeshanu un peldeshanas iespeejam. Jo ezers sniedz dveeseles un kermenja baudu. taa nav tikai zivju nozvejas vieta:)) Paldies.

    03.03.2005 - 10:58

  • Dzoanna

    Sveiki, gribetu Jus uzslavet - loti, loti laba lapa! Arkartigi interesantas lietas var atrast! Varbut jus man iesakuma varetu mazliet palidzet. Planoju iegadaties maju Gulbenisa ezera tuvuma. Shobrid ziema izskatas ka, tas aug ciet. Varbut ari ne. Es no shim lietam pilnigi neko nesaprotu un tapec mekleju specialistus kuri man varetu palidzet. Labprat uzzinatu ko vairak, ari par iemesliem kapec tas aug ciet, ko var darit un ka saglabat to brinumu ko daba mums devusi. Vai ir kads telefons uz kuru var piezvanit? Jau ieprieks paldies.

    03.03.2005 - 18:13

  • Jānis

    Dzoanna, par mazajiem ezeriem ir maz informācijas. Nāksies pagaidīt līdz vasarai, pavasarī pēc ledus izkušanas kaut ko noteikt var ļoti aptuveni. Tālrunis: 9418761, Skype: ezerilv - bet ar parunāšanu vien nekas nebūs līdzēts, ezeram kā katram pacientam diagnoze nav nosakāma pa telefonu.

    03.03.2005 - 23:30

  • Jānis

    Rait, peldēšanas pasākumi ezeros ir sarežģīta situācija. 1.vajag, lai ezers no pūļa neciestu 2.vajag tādu ezeru, kurā pūlis būs uz mieru līst iekšā. Piemēram, Engures ezeram no peldētājiem nebūs ne vainas, toties peldētāju atgriešanās procents dēļ sapīšanās zālēs būs neliels. Vīragnes un Lielajam Ludzas ezeram arī nenokaitēs, toties būs ļoti maz drosmīgo. Savukārt Čortoka dzidrajā ūdenī līst tiks aizliegts, un pamatoti. Tāpēc paliek pamaz - derētu Alūksnes, Ķīšezers, Cirms, Balvu, Višķu, Puzes, Zebrus, Sventes, Sīvers, Kāla... Visi derīgi peldēšanai, bet ne iesācējiem - iespējami viļņi.

    03.03.2005 - 23:54

  • Vita

    laba lapa!!

    06.03.2005 - 20:10

  • Marija

    Gribētu uzzināt sekojošu informāciju. Kas ir ezers? Kādi ir noteicošie kritēriji, ka virszemes ūdenstilpe tiek dēvēta par ezeru? Ja ir iespējams norādiet lūdzu, kurā normatīvajā aktā ir definēts jēdziens "ezers".

    09.03.2005 - 08:53

  • Jānis

    Ūdens apsaimniekošanas likuma definīcija: "5) ezers — dabiska ūdenstilpe sauszemes padziļinājumā (ezerdobē) ar palēninātu ūdensapmaiņu". Mēs par ezeru uzskatām ūdenstilpi ar spoguļa laukumu sākot ar 1 ha. Ūdenstilpju klasifikatora uzsācēji - ar 10 ha. Upju baseinu pārvalde - ar 50 ha. Tātad galvenie kritēriji - dabiska izcelsme, palēnināta ūdens apmaiņa, kaut kāds minimālais izmērs. Vēl ūdens apsaimniekošanas likumā eksistē : "stipri pārveidots ūdensobjekts" - uz šādu "godu" kandidē Lubāns. Es ieteiktu šiem pieskaitīt arī Talsu ezeru, Lielo Ludzas ezeru - tādus, kurus izrakt no jauna gandrīz vieglāk nekā attīrīt.

    09.03.2005 - 18:54

  • Marija

    Paldies par izsmeļošu atbildi. Ir vēl viens jautājums - kā ir ar ezeriem, kuru platība ir mazāka par 1 ha (piem. 0,5ha). Vai tādi "ezeri" arī ir uzskatāmi par ezeriem? Vai uz tiem arī attiecas Aizsargjoslu likuma prasības?

    10.03.2005 - 10:20

  • Jānis

    Likumdošanā mazākā robeža nav definēta. Aizsargjoslu likumā aizsargjosla paredzēta ūdenstilpēm LĪDZ 10 ha platībā. Tādi mums tie likumi. Praktiski - par ezeru vēl noteikti ir uzskatāms Čertoks (1.9 ha), Talsu ezers (3.6 ha). Manuprāt, ja par ezeru grib uzskatīt ūdenstilpi, kas mazāka par 1 ha, nepieciešams pamatojums. Citādi būs nevajadzīgas problēmas ar sīkajiem purvu ezeriņiem.

    10.03.2005 - 11:32

  • Toms

    Es gribētu uzzināt pilnīgi visiem Talsu Pauguraines dabas parka ezeriem dziļumu. Kāpēc dažiem tas nav parādīts?

    11.03.2005 - 16:27

  • annija

    lūs baigi feini kā jau agrāk teicu. Kur atrodas baikāls?

    12.03.2005 - 11:51

  • Andris

    Es gribētu, lai Toms aizbrauc un izmēra dziļumu tiem ezeriem, par kuriem mums nav informācijas!

    14.03.2005 - 01:06

  • Jānis

    Tom, "Latvijas ezeri" sniedz ezeru izpētes pakalpojumus. Ja vajag dziļumus, varam izmērīt. Ja vajag skābekli - arī varam izmērīt. Utt.

    14.03.2005 - 17:22

  • Darja

    Kā un kas aizsarņo latvijas ezerus?

    09.04.2005 - 09:46

  • Raimonds

    Iistenībā, labs saits ar visaptverosu info. Bet, vienmeer atradiisies kaads bet, mani interesee info par ezeru kopeejo platiibu katraa LV rajonaa. Protams to var dariit saskaitot katru platiibu, bet cik tas laika tad prasiis. Varbuut datu baazi var papildinaat ar saadu mekleesanas iespeeju???

    10.04.2005 - 13:36

  • Jānis

    1.Paredzēts, ka kopsavilkumi pieejami tikai "Latvijas ezeru" sadarbības partneriem - pamatā informācijas sniedzējiem, tāpēc, lai iegūtu pieeju kopsavilkumiem, pēc reģistrācijas jāsūta vēstuli [iesniegumu] uz linkā "par mums" norādītajām e-pasta adresēm. 2.Datubāzē (izvērstajā meklēšanā) ir iebūvētas skaitlisko parametru agregatēšanas funkcijas. Jāņem vērā, ka kopsavilkuma tipa izvēlē un rezultātu interpretācijā nepieciešama vēlamā rezultāta izpratne (piemēram, varam saskaitīt Liepājas rajona ezeru spoguļa laukuma platību, pie tam būtu jāizvēlas ņemt jaunākos datus. Bet šai gadījumā rezultāta analīzē jāņem vērā, ka robežezeriem platība ir norādīta 3 reizes - kopējā, Latvijā, kaimiņvalstī.) Tāpēc neizvērtētas summas bieži var būt nedaudz palielinātas.

    10.04.2005 - 14:09

  • mārtiņš

    kāda ir atšķirība starp ezeru un dīķi

    20.04.2005 - 18:13

  • Jānis

    Ezers ir dabiskas izcelsmes, dīķis - mākslīgas. Ūdens apsaimniekošanas likums runā par stipri pārveidotiem ūdensobjektiem - pašreizējais Lubāns arī būtu pieskaitāms mākslīgajiem. Protams, ir visādas starpformas un terminu jucekļi, it sevišķi vietējā mērogā. Kūdras degumu ezeri. Karjeru ezeri. Dzirnezeri.

    20.04.2005 - 19:44

  • Jānis

    Juri, tas būs gandrīz vienīgais gadījums, kad zemes zem ezera īpašumam ir kāda nozīme. Pārējais jau attiecas uz Civillikuma sadaļu par apslēpto mantu - izskatās, ka kādreiz rakuši zemē uz nebēdu, tāpēc tas ir sīki reglamentēts.

    21.04.2005 - 18:32

  • AIVARS

    Nav īstas skaidrības par Lobes ez.Vai drikst peldēt ar personīgo laivu. Ezera apsaimniekotāji bļauj ka nedrīkt.Ezers publisks,apsaimniekotājs Lobes pagasts.

    29.04.2005 - 15:20

  • Jānis

    Pret bļaušanu cīnīties būtu grūti. Demokrātija, runas brīvība... Ja apsaimniekotājaprāt, ar personiskajām laivām braukt aizliegts, lai likumā noteiktajā kārtībā sastāda administratīvo aktu, ar kuru liek izvākt personisko laivu un/vai uzliek sodu. Viņiem tas būs ĻOTI grūti izdarāms, jo "Ūdens apsaimniekošanas likuma 17.pants. Maksa par ūdens resursu lietošanu (1) Fiziskās un juridiskās personas bez maksas lieto ... ūdens resursus nekomerciālam transportam, peldēšanai, ūdenssportam, ūdenstūrismam... ". No minētā izriet, ka ar LIKUMU noteikts, ka ar laivu pa ūdeņiem VAR braukt bez maksas, un pie tam ne tikai pa publiskajiem. Ja būtu pamatojums, varētu aizliegt braukt ar laivām vispār. "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos 26. Vadītājam aizliegts: 26.6. izmantot kuģošanas līdzekli vietās, kur to aizliedzis iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldības noteiktās, apzīmētās un aizliegtās akvatorijās un peldvietās". Toties jebkuri daļēji laivu lietošanas aizliegumi "ar mūsējām - drīkst, ar savām vai svešām - nē" faktiski ir maksas pieprasīšanas mehānisms. Cita lieta - makšķerēšanu no laivas gan var ierobežot ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem.

    29.04.2005 - 19:27

  • AIVARS

    PALDIES PAR IZSMEĻOŠO ATBILDI.

    30.04.2005 - 16:50

  • AIVARS

    Tātad lai makšķerētu Lobes ezerā jāizmanto laivas ko izīrē privātpersonas,vai ezeram pieguļošo zemju īpašnieki.Pie tam apsaimniekošanas noteikumos esot noteikts konkrēts laivu skaits ezerā(40 gab.),neatkarīgi no makšķernieku skaita laivā.Uz 1 Maija copi laivas jāpiesaka jau JANVĀRĪ.

    30.04.2005 - 16:59

  • chers

    kur var iegādāties zušu mazuļus un lašu (apaugļotos) ikrus?

    02.05.2005 - 00:52

  • Jānis

    Neesmu nekāds speciālists zivīs un to audzēšanā it īpaši, bet ir dzirdēts, ka stikla zušus jāpērk Lielbritānijā, vai kur citur Eiropā, Latvijā neesot. Vajagot pirkt agrāk, kad lētāki, paturēt baseinos, un izlaist, kad temperatūra pietiekama. Lašus audzē padaudz, jāprasa zivju audzētavām.

    02.05.2005 - 11:38

  • Ivars

    Savulaik ezera parametros varēja atrast ezera ūdens caurredzamiibu( pēc seki skalas), bet tagad es to vairs neatrodu, vai kas ir mainījies?

    05.05.2005 - 10:48

  • Jānis

    Caurredzamības un citu vienkāršiem lietotājiem nevajadzīgu datu apskatei nepieciešama reģistrācija (galvenajā lapā kreisā pusē apakšā). http://www.ezeri.lv/ar/GetArticle?id=1086

    05.05.2005 - 11:41

  • Aga

    Vai tagad ezera atrašana ar filtrēšanu vairs nav iespējama? Piem., publiskie ezeri pa rajoniem?

    12.05.2005 - 17:04

  • Jānis

    Aga, filtrēšana tagad saucas izvērstā meklēšana. http://www.ezeri.lv/db/Filter. Ir daudz ātrāka un ir papildus funkcionalitāte.

    12.05.2005 - 19:27

  • MAIRITA

    Sakiet lūdzu,kur atrodās "LIELCIECERES" EZERS?

    31.05.2005 - 11:24

  • Vita

    Tāda ezera nav. Lielciecere ir apdzīvota vieta Brocēnu novadā, apm. 1 km uz austrumiem no Cieceres ezera.

    31.05.2005 - 12:28

  • Ivars

    Sveiki, man jautājums šāds, par ūdens caurredzamību, kas tā pa Seki skalu un kā tiek rēkināts tas ūdens dzidrums, cik es saprotu jo lielāks cipars jo redz labāk:))Iepriekš paldies!

    10.06.2005 - 14:28

  • Vita

    Seki disks ir balta ripa apm. 30 cm diametrā. Ar virvē iesieto disku no laivas arī mēra caurredzamību. Jo lielāks cipars, jo ūdens dzidrāks. Īpaša uzmanība jāpievērš datumam, jo "derīgi" ir tikai jūlija un augusta dati.

    10.06.2005 - 15:35

  • Renārs

    Kā tur patiesība ir ar ezeru nomāšanu?Kas,kur,kam?

    13.06.2005 - 17:32

  • Jānis

    Renār, ar ezeru iznomāšanu ir visai sarežģīti. Ir zināma nozīme ezera juridiskajam statusam - publisks, zvejas tiesības pieder valstij, privāts. Ir nozīme izmantošanas veidam, priekš kura iznomā. MK noteikumi puslīdz nosaka publisko ezeru iznomāšanu, pārējos cenšas noformēt līdzīgi. Pamatproblēma - kā no ezera apsaimniekošas iegūt pietiekami naudas nepieciešamo pasākumu veikšanai. Tas būtu gara problēmraksta temats, galvenokārt dēļ situācijas nepietiekamas reglamentācijas un attiecigas variablitātes. Es uz ezeru iznomāšanu raugos kā uz pagaidām vienīgo metodi panākt ezeru atbildīgu apsaimniekošanu. Ja cilvēks apsaimnieko 1 ha meža, viņam jāgatavo meža apsaimniekošanas plāns. Ja veic pasākumus, kas ietekmē 500 ha ezeru - "brīvo roku" režīms, kā Ārzemnieku leģionam īpašos gadījumos (: .

    13.06.2005 - 19:27

  • Renārs

    Turpinot par to nomāšanu.Ja es vēlos uzsākt lauku tūrismu,zeme pie ezera ir privāta,bet ezers ir publisks, cik tālu līdz ezeram var veikt saimnieciskas darbiibas?Kā ir ar ezera krasta iztīrīšanu,utt!?

    13.06.2005 - 22:18

  • Jānis

    Renār, uzsākot darbību pie ezera, ir nepieciešami darbību saskaņojumi. Lielākajā daļā gadījumu vides iestādes vai nu pilnā vienaldzībā atļaus ezeru sabojāt, vai liks visus iespējamos šķēršļus. Pamatā tur ir kvalifikācijas problēma. Ir jārēķinās, ka ne visiem ezeriem visas darbības ir nekaitīgas, un ne visi ezeri visiem izmantošanas veidiem ir derīgi. Plānojot ezera izmantošanu, iespējami agrā projektēšanas stadijā nepieciešama speciālista konsultācija. Atkritīs daudzas problēmas. Kad kopā ar speciālistu būsiet izkorigējis savu [skiču] projektu, varēs sākt rakstīt ietekmes izvērtējumu, ko kopā ar darbības pieteikumu iesniegsiet RVP un pašvaldībā. Ezera iznomāšana tam būtu vajadzīga retā izņēmuma gadījumā.

    13.06.2005 - 22:37

  • Jonny

    Man te nejaushi radaas taads jautaajiens par Muizhnieku ezeru - viens no parametriem (staavoklis, vai) ir - nosusinaats, bet max dziljums 3 m, jaasaprot, ka to akal ir uzpludinaajushi atpakalj?

    14.06.2005 - 09:16

  • Vita

    Ja paskatās datumus pie šiem ierakstiem, tad iznāk loģiski - sākumā nosusinājuši, tad uzpludinājuši atkal. Dīķiem - uzpludinājumiem tas ir vienkārši izdarāms. Protams, nav zināms, vai šī bijusi vienīgā reize, kad dīķi nolaiž/uzpludina. Arī avārijas gadījumos, kad sabrūk aizsprosts un ūdens aiztek, parādās ieraksts - nosusināts.

    14.06.2005 - 11:06

  • Renārs

    Kas ir šie eksperti un kā ar viņiem sazināties?

    14.06.2005 - 16:12

  • Jānis

    Eksperts vismaz vides aizsardzības jomā, pamazām kļūst par lamuvārdu. Liels nopelns tam ir pielikums VIDM 249.rīkojumam http://www.dap.gov.lv/public/files_uploaded /Mikroliegumi/ml_eksperti.pdf, kur redzam gandrīz rotu universālo kareivju, nu gatavo Švarcnegeru. Protams, ka viņu zināšanas neatbilst tabulai. Tāpēc pieklājīgi būs teikt: "speciālists". Augstas kvalifikācijas ezeru speciālisti Latvijā ir 3, no tiem viens ārzemēs, viens atvaļinājumā, viens pensijā. Uzrakstiet, kas par ezeru. Ja būs interesants, varu pamēģināt ieinteresēt kādu no augstā līmeņa. Ja parasts vai piesārņots - domāsim, cik interesants ir pats projekts. Mans e-pasts ir apakšā: sadaļā "Par mums".

    14.06.2005 - 19:51

  • toms

    Ko nozīmē 100 procentu aizaugums?

    18.06.2005 - 12:43

  • Vita

    Aizaugums 100 procenti nozīmē to, ka ezeru visā platībā noklāj ūdensaugi. No krasta sekla ezera atklātā daļa var izskatīties neaizaugusi, jo iegrimušie augi (visbiežāk - raglapes, hāras, spožās glīvenes) pa gabalu nav saskatāmi. Arī no laivas iegrimušie augi ne vienmēr ir redzami. Lai pētītu aizaugumu, nepieciešamas palīgierīces.

    18.06.2005 - 13:23

  • Dzoanna

    Sveiki, iespejams, ka mans lugums dublosies, jo kaut kur šo jau ierastīju. Esam iegadajušies īpašumu, t.sk.dalu no Gulbenina ezera Madonas rajona. Mums ka neprofesionāliem liekas, ka situacija galīgi bēdīga. Labprāt aprunātos ar speciālistiem, ko var lietas labā darīt. Jau iepriekš paldies, Dzoanna

    21.06.2005 - 16:32

  • Jānis

    Ezeru jāapskatās uz vietas un jāpamēra. Tūlīt jau sāksies sezona.

    21.06.2005 - 22:52

  • zivtiņa

    Vai nevarētu ielikt kādu jauku bildi pie sārcenes ezeru, jo tas taču ir samērā liels un skaists ezers

    22.06.2005 - 13:58

  • Vita

    Zivtiņa, kad atsūtīsiet kādu jauku bildi (vislabāk - zemūdens, kā jau zivtiņai pieklājas) uz vita et ezeri.lv, tad uzreiz ieliksim.

    22.06.2005 - 17:40

  • Martins

    Vai pie dūņezera kas atrodas netālu no Adažiem ir laivu bāze, ja ir, kā to atrast?

    01.07.2005 - 16:58

  • aivis

    Kurš zin cik lielas metros ir tauvas joslas gar ezeriem kas ir valsts īpašumā.

    11.07.2005 - 21:22

  • Jānis

    Publiskajiem - 10m, pārējiem (privātajiem)- 4m. Ja ir kraujš krasrs, tauvas joslu mēra no kraujas malas.

    11.07.2005 - 22:05

  • Kolumbs

    gandrīz visiem ezeriem ir 10 m

    11.07.2005 - 22:07

  • valts

    Ar ko mēra ezera dziļumu?

    15.07.2005 - 11:23

  • Jānis

    Normāli dziļumu mēra ar eholotu vai loti. Anormālos gadījumos - ar enkuru, batometru, grābekli, utml.

    15.07.2005 - 13:24

  • Valts

    Vai dziļumu mērot ieskaita arī ezera dūņu kārtu?

    17.07.2005 - 13:07

  • Jānis

    Dūņas neskaita.

    17.07.2005 - 15:19

  • valts

    Kāpēc visiem ezeriem nemēra dziļumus? Vai tad nav interesanti zināt pašiem cik dziļš ir ezers?

    18.07.2005 - 16:36

  • Jānis

    Būtiski ir izmērīt ne tikai dziļumu vien, vajag dziļumu koordināti. Kad nebija portatīvo eholotu un GPS, ezeru dziļumus mērīja no ledus. Darbs ne no vieglajiem. Tagad var vasarā no laivas, savukārt aparatūra ne no lētajām. Bet, ja jau brauc vasarā uz ezeru, būtu jāmēra ne tikai dziļumus - vajag arī caurredzamību, skābekli, pH, krāsainību... Ezeru plaša mēroga pētniecība neatbilst pašreizējām reālajām valsts prioritātēm. Cenšas mērījumus finansēt tikai konkrētos objektos, kad parādās vajadzība. Manuprāt, rezultātā sanāk gan kopumā dārgāk, gan sliktāk. Un nav arī sabiedrības ieinteresētības - es lūdzu ezeru DB lietotājus izmērīt caurredzamību - 0 reakcijas.

    18.07.2005 - 23:59

  • Gatis

    Kas nosaka ezera reģistrāciju? Kādi parametri vai kas cits?

    01.08.2005 - 23:24

  • Jānis

    Ezeru reģistrāciju nosaka vajadzības un interese. Piem., LVGMA minimāli interesē ezeri, tāpēc šie sarakstos uzņem ar 50ha. Meliorācijas institūtam bija interese, tāpēc ieskaitīja jau ar 10ha. Mums interese un iespējas ir lielākas. Mēs par ezeru uzskatām dabisku ūdenstilpi ar vismaz 1ha spoguļa laukumu. Ja mazāks par 1 ha, tad ezera vārdam parasti uzskatām par nepieciešamu speciālu pamatojumu. Varbūt drīz pāriesim uz 0.1ha - jo ar 0.1ha dīķiem ir vajadzīga zemes transformācija, tātad tie tiek piereģistrēti.

    02.08.2005 - 00:25

  • ķuķūrs

    vai tad drīkst jums sūtīt bildes?

    02.08.2005 - 23:00

  • Jānis

    Laipni lūdzam! Bildes var sūtīt uz vita et ezeri.lv. Ja bilžu daudz- jāsūta nevis bildes, bet pieteikums, un mēs piešķirsim ievadīšanas tiesības datubāzē. Tikai - bildēm lūdzu aprakstus.

    03.08.2005 - 07:47

  • kola

    Vai mazā, seklā ezerā zivis nav jūtīgākas pret laika maiņu kā lielā dziļā.

    06.08.2005 - 12:14

  • rumpis

    Vai varētu pievienot Solveja ezeru, es tikai nezinu kur tas atrodas. Grāmatā Latvijas Ezeri tāds ir nofotogrāfēts

    10.08.2005 - 19:46

  • tkenins@inbox.lv

    Varbūt kāds ir saskāries ar līdzīgu problēmu kā manējā? Es atjaunoju vecu akmens klēti, kura atrodas valsts īpašuma ezera krasta tauvas joslā (10m robeža skarās pie pašas ēkas mūra. Zeme protams pieder man. Taču problēma ir tā, ka vieta aiz šīs ēkas nemitīgi tiek piedrazota. Jautājums vai šādā situācijā pastāv likums par tauvas joslas samazināšanu, nu kaut vai uz 4m, tad es varētu ierīkot pieklājīgu sētu un drazošana mitētos?

    23.08.2005 - 11:56

  • Jānis

    Tauvas joslu iespējams samazināt esošas apbūves dēļ pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās, tā ka tālāk par ēkas sienu nesanāks. Iesaku ierīkot miskasti tualeti. Sāpīgi, protams, bet labāk, nekā to visu lasīt no zemes.

    23.08.2005 - 14:10

  • Andris

    Saistībā ar tauvas joslas piedrazošanu iesaku izlasīt Džeka Londona "Magoņu lauks". (Teksts - http://www.marxists.org/archive/london/revolution/ch05.htm)

    25.08.2005 - 13:28

  • Mix

    vai Nūstīņu ezers ir privāts vai pašvaldībai piederošs ezers?

    28.08.2005 - 15:27

  • Jānis

    Pēc juridiskā statusa - privāts. Privāts ezers var piederēt gan privātpersonai, gan pašvaldībai. Ja krastu zemes īpašumi ir dažādiem īpašniekiem, nevaram runāt par visa ezera piederēšanu vienam īpašniekam, tas ir kopīpašums, ar lielākām tiesībām "savā", pieguļošajā daļā

    28.08.2005 - 23:09

  • Anny

    Labdien. Sakiet ludzu, cik procentuali ezeri sastada no visiem saldudeniem Latvija? Un kas ir antropogena eitrofikacija? Paldies par atbildi jau ieprieks.

    29.08.2005 - 17:38

  • Vita

    Ezeri (dabiskas izcelsmes) no visām Latvijas ūdenstilpēm sastāda apmēram 88proc. (pēc platības). Upēm ir sava aritmētika - tām rēķina nevis kopējo platību, bet kopējo garumu. Antropogēnā eitrofikācija ir ūdenstilpes bagātināšanās ar barības vielām cilvēka darbības ietekmē (notekūdeņi, krasta apbūve, rekreācija utt.).

    29.08.2005 - 18:37

  • kola

    Vai Latvijā (var arī krieviski) ir kāds izdevums, publiski pieejams, par mūsu platuma grādos augošajiem ezeru un upju ūdensaugiem (ar ilustrācijam). Paldies.

    30.08.2005 - 11:36

  • Vita

    Grāmatas tipa izdevumu ar ilustrācijām par Latvijas ūdensaugiem nav nācies redzēt. Visērtāk sameklēt internetā: www.latvijasdaba.lv ir visi Latvijas augi, arī bildes, atsevišķi atfiltrēt ūdensaugus nevar, jāskata visu sarakstu pēc kārtas. Zinot auga latīnisko, nav problēmu sameklēt bildes - ne jau tikai Latvijā šie aug. Šeit kaut kas nedaudz ir par upju augiem: http://www.liis.lv/kasirupe/41.htm

    30.08.2005 - 12:08

  • Inese

    1/Ko tas, lūdzu, nozīmē - hipereitrofs? 2/Pārbaudījām Valguma ezera ūdeni laboratorijā. Atbildi saņēmām, ka tīrs, piesarņojums zems. Kā Jūs vērtējat Valguma ezeru? Paldies.

    12.09.2005 - 16:33

  • Jānis

    1.Hipereitrofs pēc definīcijas ir jau stipri vairāk bagātināts ar barības vielām nekā vienkārši eitrofs. 1.Hipereitrofu stāvokli ezers nevar iegūt dabiskā ceļā, ja nu vienīgi tiešām kāda dabas katastrofa. Praktiski "hipereitrofs" ezeram nozīmē to pašu, ko bankai "uz bankrota sliekšņa". Hipereitrofs stāvoklis ezeram ir priekšpēdējais pirms galējā stāvokļa "pilnīgi aizaudzis". Vairāk par hipereitrofo stāvokli Sandra Poikānes rakstā http://www.ezeri.lv/ar/GetArticle?id=1144 literatūras apskatā 1.9.3. punktā. 2.Interesanti: kura laboratorija noņēma paraugus, kura mērīja, tieši kad tika noņemti paraugi, kādi parametri tika mērīti?

    12.09.2005 - 18:46

  • Darbiigais

    Peldvieta pamazaam aizaug ar niedreem.Kaa iztiiriit peldvietu no niedreem.

    18.09.2005 - 13:21

  • Jānis

    Pļaut nebūtu iesakāms. Vislabāk izravēt, t.i., izraut ar saknēm. Ja pasākums lielāks par nedaudz metriem, jāskata MK noteikumi - Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtībahttp://www.likumi.lv/doc.php?id=84552 Ja īpaši aizsargājama dabas teritorija, var būt vēl kādi ierobežojumi.

    18.09.2005 - 13:54

  • Silvija

    Esmu dzirdējusi labas atsauksmes, kā baltie amūri palīdz atrisināt ūdenstilpnes aiaugšanas problēmas. Varu iedot zivju audzetaju kontaktus.

    19.09.2005 - 15:55

  • Jānis

    Silvija, vispirms vajadzētu aprakstu par šiem zvēriem, ieskaitot to, ko viņi ēd ziemā :) Pozitīvās, negatīvās ietekmes, patvarīgas vairošanās iespējas un iespējamās sekas. Citādi mēs sāksim piedāvāt latvāņu sēklas (kolosāls nektāraugs!) un jenotsuņu mazuļus (kas par kažokiem!). Rotani mums jau ir. Izskatās, ka ar Piejūras imigrantiem pie mums ir vienas problēmas? Tāpēc nepieciešama pamatīga informācija un kārtīga apsvēršana. Un arī DAP atļauja introdukcijai. Un tikai pēc tam audzētavas.

    19.09.2005 - 17:14

  • Silvija

    Cik nu man zinams, tad ziema vinas nekadu aktivitati neizrada, gul. Ievest sis zivis vareja un savos norobezotos dikos ari var turet un nekadas sliktas atsauksmes par sim zivim nav dzirdetas - un ne pirmo gadu ir iedzivojusas labi privatajos dikos. Esot kaut kada zina lidzigas karpam.

    26.09.2005 - 13:19

  • Eko

    Vai uz ezeriem, kas faktiski ir darbojošos dzirnavu ezeri (mākslīgi uzpludināti) attiecas visi tie paši likumi, kā uz jebkuru citu ezeru? Pēc idejas dzirnavu saimnieks savas darbības vajadzībām drīkst to ezeru arī nolaist, vai ne? Un tad ezera vairs nav...

    26.09.2005 - 14:48

  • Vita

    Vislielākais kuriozs ir tas, ka mūsu likumos NAV aizliegts ezeriem mainīt ūdens līmeni, nemaz nerunājot par uzpludinājumiem. Izņēmums ir tikai ĪADT ezeri, kuriem aizliegts mainīt hidroloģisko režīmu. Arī ūdenskrātuvēm ar HESiem ir šādi tādi ierobežojumi.

    26.09.2005 - 15:14

  • ...

    kas ir ornitoloģiskie un kompleksie dabas liegumi?(saistībā ar ezeriem)

    04.11.2005 - 16:21

  • Vita

    ..., tādas Latvijā bija aizsargājamo teritoriju kategorijas līdz 1999.gadam (ne tikai saistībā ar ezeriem). Oficiāli tādu ornitoloģiko liegumu nebija, bet bija zooloģiskie liegumi (dažādu sugu dzīvnieku aizsardzībai), taču putnu aizsardzībai izveidotos sauca par ornitoloģiskajiem. Kompleksos liegumus veidoja vairāku (dažādu) vērtību aizsardzībai, t.sk., ainavu, bet nelielās teritorijās. Vēl bija purvu, dzērvenāju, botāniskie liegumi. Šobrīd tie visi saucas vienādi - dabas liegumi.

    04.11.2005 - 18:50

  • Jānis

    Pirmkārt gribu pateikties Ezeri.lv veidotājiem. Jūs esat super! Tagad jautājums:), kas zina , cik šobrīd zivīgs ir Cārmaņa ezers? Vēl mani interesē (vismaz aptuvens) Kirjaņiška ezera dziļums. Tas ir Daugavpils rajonā uz robežas ar Baltkrieviju. Jau iepriekš pateicos par informāciju:)

    16.01.2006 - 14:41

  • Vita

    :)) Ziņas par Ķirlānišķu ezera dziļumiem ir datubāzē atrodamas: http://www.ezeri.lv/db/ShowRecords?id=1416, ja esat reģistrējies, atradīsiet šeit arī ezera nogulumu karti.

    16.01.2006 - 15:22

  • nezinītis

    Kā (un vai ) ezera izcelsmes tips iespaido tajā esošo zivju daudzumu - arvienvārdsakot - kura ezera tipā (pēc izcelsmes) iespējama labāka cope ?

    18.01.2006 - 18:13

  • Vita

    Īsumā - produktīvāki būs cietūdens ezeri un ezeri ar normālu vai vāji bāzisku ūdens reakciju. Ezera produktivitāte ir atkarīga arī no trofijas pakāpes - piemēram, eitrofi ezeri būs produktīvāki par mezotrofiem.

    18.01.2006 - 20:01

  • Veesturnieks

    Vai kaads no klaatesoshajiem ir bijis uz copi Dzelves purva ezerinos? Saka, ka esot labas zivis, tikai tikt liidz taam pagruuti un daudzi purvaa par bariibu ziviim palikushi.

    26.01.2006 - 18:59

  • Jānis

    Ezera zivīgumā liela nozīme caurtecei un savienojumam ar jūru vai lielu upi. Un vislabākais variants - zivju audzētava vai zivju dīķi tuvumā. Ir viens ezers, kuram nodalīta daļa akvakultūrai. Zivis palaikam izbēg...

    26.01.2006 - 20:50

  • Veesturnieks

    Hei, kas shobriid notiek Lilastes ezeraa? Vai zivis keras?

    27.01.2006 - 17:54

  • Gama

    Vai Jums ir kaut kur dokumentos par ūdenstilpni, ko sauc par Kalnimantu dīķi? Es to meklējot nekur neatradu šajā portālā. Tas atrodas Talsu rajonā Valdgales pagastā, samērā liels, mākslīgs, bet blakus atrodas Struņķu dīķi un veidojas pat vesels dīķu komplekss. varbūt varētu par šiem dīķiem kaut ko ievietot ja Jums ir kādi materiāli. paldies

    12.02.2006 - 00:07

  • Vita

    Kaut kādas specifiskas informācijas par šiem dīķiem mums nav, tikai tā informācija, ko var no kartes izsecināt. Pētījumi tur nav bijuši, dīķus vispār ļoti reti pēta - pārsvarā kā ornitoloģisku vai zivsaimniecisku objektu.

    12.02.2006 - 02:22

  • zzyzx

    Jūsu komentārā (Jānis) par kādu ūdenskrātuvi izlasīju sekojošu faktu: "...ja ūdenskrātuve atrodas uz upes (upe tek cauri ūdenskrātuvei), tad tauvas joslu makšķerēšanai bez saskaņošanas ar saimnieku un bez maksas drīkst izmantot ikviena persona." Man jautājums - (piemērs no konkrētas vietas) - Cēsu raj.Taurenes pag.(pie Lodesmuižas) caur Rija ez. tek Gauja- kaut arī tikai caur vienu ezera galu, bet tomēr...Līdz šim nebija ierobežojumu makšķerēšanai - bet 2005.g.rudenī pie ezera parādijās uzraksts->`Visa veida zveja aizliegta,privātīpašums`. Tātad iznāk, ka arī tas Gaujas posms ir privāts?... Pašvaldības parasti tādos skaidrojumos neielaižas, vai arī negrib iekš tādiem jautājumiem iedziļināties... 1. Lūdzu noskaidrojiet konkrēto gadījumu un sniedziet atbildi - KĀ TAD TUR ĪSTI IR? Kam taisnība? 2. Vai drīkst makšķernieki tādā gadījumā lietot t.s. tauvas joslu, ja jā - tad cik tā ir Gaujai?( 8 vai 15m ?)

    26.02.2006 - 22:01

  • Jānis

    Problēma ir dabiska ezera atšķirībā no ūdenskrātuves. Ūdenskrātuve ir cilvēka izveidota. Pietiek neremontēt slūžas, gadīties stihiskai nelaimei, karam vai revolūcijai - un ūdenskrātuves vairs nav. Ūdenskrātuve - cilvēka izveidots upes paplašinājums - ir uzskatāms par upes daļu. Dabisks ezers - nē. Uz dabisku ezeru, kas nav publisko vai valstij zvejas tiesības piederošo sarakstā, attiecas Civillikuma noteikumi par privātiem ezeriem.

    26.02.2006 - 23:23

  • Ojārs

    Kads varetu ludzu paskaidrot, ko nozime, kad zvejas tiesibas privatajaa ezeraa nepieder valstij? Vaihaja gadijuma ezera ipashnieks tiesigs ielaist zivju mazuljus.. un kas shaja gadijuma nepiecieshama?

    01.03.2006 - 10:45

  • Jānis

    Runa tātad ir par dabiskiem ezeriem, kuri skaitās privāti pēc Civillikuma. Un šeit nav runa par akvakultūru (zivju audzēšanu ar piebarošanu). 1.Jāskatās, kādas sugas gatavojas ielaist. Ir trīs varianti- 1)Latvijai neraksturīgas (piem., karpas) konkrētajai ūdenstilpei neraksturīgas (piem., zandartus) 3)ūdenstilpē jau dzīvojošas sugas (piem., līdakas). Trešais gadījums ir iesakāmākais un vienkāršākais, procedūra ir noteikta: "Ministru kabineta noteikumi Nr.381 Rīgā 2004.gada 22.aprīlī (prot. Nr.24, 15.§) Kārtība, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi". Pirmajos 2 gadījumos nepieciešamas papildus atļaujas.

    01.03.2006 - 15:54

  • Aldis

    Ar licecētajām makšķerēšanas vietām tā kā būtu skaidrs. Kur var uzziniāt ūdenstilpņu apsaimniekotāju vai īpašnieku sarakstu. Šobrīd ir izveidojusies situācija, kad gandrīz nav vietas, kur nebūtu kāds apsaimniekotājs vai saimnieks. Attiecīgi šī persona, protams, vēlētos, lai tiktu ievēroti viņa noteikumi, piem., iekasēt papildus samaksu ( papildus valsts noteiktajai makšķerēšanas kartes maksai). Lai izvairītos no pārpratumiem vieglāk, laikam, būtu pirms došanās svešā teritorijā, noskaidrot ar ko būs jārēķinās!?

    05.03.2006 - 00:16

  • Jānis

    1)Par publiskajiem ūdeņiem bez jautājumiem - maksu var prasīt tikai tur, kur ieviesta licencētā makšķerēšana. 2)Privātajās upēs un ūdenskrātuvēs uz upēm - atļauta makšķerēšana ar parastajām makšķerēšanas licencēm, tauvas joslas 4m. Maksu tāpat kā publiskajos ūdeņos var prasīt tikai pie licencētās makšķerēšanas. 3)Privātajos ezeros - TĀ KA {MKNot.453]"25.Makšķerēšanai ezeros, kuri ir viena zemes īpašnieka zemesgabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij, ir nepieciešama privāto ūdeņu īpašnieka atļauja", TAD atļauju var dabūt par velti, pret ziedojumiem vai dāvanām vai samaksu. Bieži lieta notiek par polšiem. Vēl juridiski pieļaujama ir zvejas (makšķerēšanas) tiesību iznomāšana ar nomas līgumu. Ja ezera krastam ir vairāki īpašnieki, ir noteikta tauvas josla 4m, bet makšķerēt drīkst tikai atļāvušā īpašnieka daļā, tauvas josla ir tikai laivošanai un staigāšanai/peldēšanai. 4) Dīķos - viss īpašnieka ziņā.

    05.03.2006 - 11:11

  • Aldis

    Paldies Jānim par izsmeļošo atbildi. Un tik un tā jautājums paliek atklāts. Vai ir kaut kur pieejams apkopots Latvijas ezeru īpašnieku - apsaimniekotāju saraksts? Varbūt ir informācija, cik licences būtu jāpērk, lai makšķerējot nolaistos ar laivu lejpus, piemēram, pa Dubnas upi? Cik man ir informācijas šai upei atsevišķos posmos ir vairāki apsaimniekotāji.

    05.03.2006 - 13:22

  • māris

    www.vzp.gov.lv (makšķerēšana)

    05.03.2006 - 17:56

  • Jānis

    Aldi, Jūs bīdāt mūs maksas konsultāciju sniegšanas virzienā. Bet šoreiz, lai nu būtu reklāmai, vēl bez maksas :) . Dubna iztek no Sīvera, ietek Daugavā Līvānos. Tek caur (alfabētiskā kārtībā): Akmenīcas dzirnavezers (uzpludināts uz upes, nevar būt privāts) Aksjonovas ezers (zvejas tiesības pieder valstij) Aulejs (zvejas tiesības pieder valstij) Cārmans (publisks) Ārdavs (zvejas tiesības pieder valstij) Lejas ezers (zvejas tiesības pieder valstij) Lielais Gauslis (zvejas tiesības pieder valstij) Luknas ezers (publisks, licencēta makšķerēšana)) Sakovas dzirnavezers (uzpludināts uz upes, nevar būt privāts) Sakovas ezers (privāts) Upeskūdiņu dzirnavezers (uzpludināts uz upes, nevar būt privāts) Višķu ezers (licencēta makšķerēšana) Zosnas ezers (privāts). Tātad licenci vajag Luknas un Višķu ezeros (un Dubnā starp šiem ezeriem). Zosnas un Sakovas ezeros jāskatās, vai nav uzraksti, kas norādītu, ka ezers ir privāts, un aizliegtu bez īpašnieka ziņas makšķerēšanu. Ne asakas!

    05.03.2006 - 19:47

  • Ilze

    Jāni, ko nozīmē- "uzpludināts uz upes, nevar būt privāts". Kāpēc nevar? Tas kaut kur ir noteikts? Es biju domājusi, ka dzirnavu ezeri jau parasti tā kā ir privāti?

    07.03.2006 - 10:38

  • Jānis

    Ilze, precizēju - konkrētā atbilde bija par makšķerēšanu - vai atļauta makšķerēšana pēc vispārējiem noteikumiem, vai jāievēro īpašnieka tiesības kā privātā ezerā. Lai gan dzirnavu ezers var būt privāto ūdeņu kategorijā, un ir gan ūdenstilpe, gan ūdenskrātuve, bet pilnīgi noteikti nav ezers. Par ezeriem stingri likumīgi sauc DABISKAS ūdenstilpes. Bet īpašnieku speciālās tiesības attiecas tikai uz privātiem EZERIEM. Tā ka precīzā atbilde būtu - no makšķerēšanas tiesību viedokļa nav (nevar būt) privāts ezers.

    07.03.2006 - 16:02

  • Aldis

    Vēlreiz paldies Jānim par konsultāciju!

    09.03.2006 - 20:53

  • Jānis

    Aldi, vēl jaunākā informācija - Cārmana ezeru gatavojas iznomāt - rūpnieciskajai zvejai licencētajai amatierzvejai vēl ja pareizi sapratu, vai nu rekreācijai, vai tūrismam - uz 30 gadiem.

    09.03.2006 - 21:19

  • SI

    Kāda ir ezeri.lv e-pasta adrese?

    10.03.2006 - 23:32

  • Vita

    Ezeri.lv kontaktinformācija: http://www.ezeri.lv/ar/GetArticle?id=1065

    11.03.2006 - 01:03

  • Juris

    sveicināti!!! lai jums veicās jaukajā informācijas darbā! man savukārt ir jautājums par tauvas joslas kopšanu. ir skaidrs ka tauvas josla ir 10m pie publiskā ezera. situācija ir tāda ka zemju īpašnieku ir diezgan kam robežojās zemes robeža ar ezera krastu! sakiet lūdzu kam ir jākopj tauvas josla un kā to var panākt?droši varu teikt ka ezers nav pieejams tādēļ ka vienkārši tauvas josla ir brikšni!kam to var prasīt? vai pašvaldības ir tiesīgas pieprasīt zemju īpašniekiem sakopt tauvas joslu? paldies!!! ar cieņu Juris!

    15.03.2006 - 18:36

  • Jānis

    Juri, es situāciju saprotu tā - Jūs interesē, kā piespiest tauvas joslas īpašniekus pļaut niedres, cirst krūmus, ierīkot laipas, un visādi citādi nodrošināt publiskā ezera lietotājiem ērtu pieeju ūdenim? Vispirms, lai man būtu izprotamāka situācija - par kuru ezeru runa? Bet vispārīgi - pat ja īpašniekam ir iespējas un vēlēšanās sakopt ezera krastu, parasti darbību jāsaskaņo vai pat jāizvērtē noteiktajā kārtībā. Un lielākajā daļā gadījumu krasta īpašnieks nav piespiežams kaut ko pārkārtot vai labiekārtot. Viņš var gluži vienkārši paziņot, ka nevēlas izpostīt dabisko vidi... Ja pašvaldība vēlas nodrošināt savam elektorātam pieeju ezeram, jāizspriež: 1)vai tas nekaitēs ezeram 2)vai darbība ir vēlama no ainavas utml. viedokļiem 3)kurš maksās par pludmales izveidošanu un uzturēšanu.

    15.03.2006 - 20:23

  • Juris

    labs vakariņs! ziniet jautājums neskāra tēmu par pludmales izveidosanu, bet gan par to kura ir jākopj tauvas josla un nejau niedres bet brikšņus un sapuvušos kokus,man interesee vai pašvaldības var lūgt zemju īpašniekiem sakopt tauvas joslu jo aizaugošam ezeram vajag krastus tīrīt! nejau tur šusmīgās cirsmas veidot! pēc jūsu teiktā var saprast ka atstāsim tukšās pudeles un maisus.plastmasas spainīšus un visādu drazu pēc ziemas makšķerēšanas tipa (Dabīgā draza). es saprotu ka jābūt saskaņotam ar Valsts vides dienestu, bet cik tālu var pašvaldība rīkoties! ziniet rodās tāds iespaids ka priekš kā mēs te taisamies kautkādu kārtību ieviest! bet gribās kautko jauku padarīt!

    16.03.2006 - 00:35

  • Jānis

    Juri, ciktāl ir runa par tukšām pudelēm - tur prasība satīrīt sev piederošu publiski pieejamu teritoriju ir līdzīga kā prasība tīrīt ietvi gar savu īpašumu pilsētu namīpašniekiem, to varētu noteikt ar saistošajiem noteikumiem. Bet, tiklīdz runājam par kokiem un brikšņiem, ir jāzina, par kuru ezeru runa. Un Jūsu tēze, ka aizaugošam ezeram nepieciešama krastu tīrīšana - tur jārunā par konkrētu ezeru, lielākajā daļā gadījumu krastu tīrīšanai ar aizaugšanu nav nekāda sakara. Un brikšņu sakārtošanu ar saistošajiem uzlikt nevar, un, iespējams, arī nedrīkst, jo šādas darbības bez konkrēta izvērtējuma drīzāk var būt kaitīgas. Nesaprotu, kādi brikšņi un kāpēc Jums nepatīk. Uzrakstiet, kurš īsti ezers. Negribat rakstīt publiskajā diskusijā - atsūtiet uz e-pastu, mūsu kontaktinformācija ir arī tepat diskusijās.

    16.03.2006 - 10:34

  • pifss

    Jautājums tāds: krāsainība un pēc tam cipari kaut kādi, kā tas ietekmē ūdens dzidrumu?

    21.03.2006 - 10:39

  • Vita

    Jo lielāks krāsainības cipars, jo ūdens ir brūnāks (lielāka humīnvielu koncentrācija). Krāsainība līdz 40 - 50 mg Pt/l gandrīz neietekmē ūdens caurredzamību, sākot no 80 - 100 mg Pt/l, brūnais ezeru ūdens ļoti ietekmē caurredzamību un ir arī vizuāli labi novērojams.

    21.03.2006 - 11:28

  • Juris

    Jani! Sakiet ludzu, cik metru attalumaa no savas zemes piegulosha privata ezera drikst uzcelt zhogu? Uz ezeru attiecas Aizsargjoslu likums? Ir nepieciesama zoga uzstadisanai vietejas pasvaldibas vai Valsts vides dienesta atlauja? Paldies

    29.03.2006 - 11:09

  • Jānis

    Pirmkārt, nesaprotu, kāpēc starp īpašumu un ezeru vajadzētu celt žogu? Prātā nāk anekdote par sievu, kas dzīvokļa logiem pierīko restes. Amatnieki prasa, no kā viān tik ļoti baidās. Viņa saka, nekā mebaidās, vīrs pēc 10 gadiem nākšot laukā, un viņa grib, lai šis jūtas kā mājās. Otrkārt, uz ezeriem attiecas aizsargjoslu likums, un tātad jebkuras būves ne tuvāk par 10m no krasta līnijas, ja karasts stāvs - ne tuvāk par 10m no kraujas malas. Par atļaujām - jāskatās konkrēti. Kurš ezers?

    31.03.2006 - 03:27

  • Jekabs

    7.pants. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas j) ezeriem, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, - ne mazāk kā 500 metrus plata josla, k) 101 - 1000 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 300 metrus plata josla, l) 25 - 100 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 100 metrus plata josla, m) 10 - 25 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 50 metrus plata josla; n) līdz 10 hektāriem lieliem ezeriem - ne mazāk kā 10 metrus plata josla, o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu palieni - ne mazāk kā visā palienes platumā neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā joslas platuma; es laikam kautko nesaprotu tauvas josla 10m, bet aizsargjosla???

    31.03.2006 - 11:20

  • Jānis

    Jāskatās nevis aizsargjoslas lielumu, tas ir tīri simboliski - spēle uz publiku. Jāskatās, kas kādā attālumā ir aizliegts.

    31.03.2006 - 12:50

  • Aldis

    Saistībā ar žogu,pareizi te raksta par tiem attalumiem tikai vej japiebilst ka sajās platibas kuras piegul pie ezeriem un ir aisargjoslas,ierobezojas saimnieciskā darbiba,ka ir saisita ar mezistradi,celtniecibu utt

    20.04.2006 - 11:31

  • Andris

    Esmu daudz un dažādu informāciju lasījis par amūriem, bet nevaru atrast nevienu audzētavu, kur tos var nopirkt. Vai kāds no jums varētu iedot audzētāju adreses? Rakstat uz amsis5@inbox.lv Jau iepriekš - paldies!

    25.04.2006 - 22:28

  • Andris

    Paldies Māri. Šo adresi es zinu, bet tas ir ļoti tālu no D-pils rajona un turklāt viņiem amūri ir beigušies. Varbūt ir vēl kur citur?

    26.04.2006 - 09:20

  • bugors

    kuras pašvaldības izsniedz licenzes makšķerēšanai jūrā ar tīkliem un šņorēm.

    26.04.2006 - 21:58

  • ilzhukus

    Kur var noteikt ūdens kvalitāti, es domāju, pārbaudīt, veicot analīzes?

    08.05.2006 - 10:29

  • Vita

    Ilzhukus, ja interesē noteikt kāda ezera ūdens kvalitāti, atrakstiet mums, nosaucot konkrēto ezeru. Šai jomā pieredze mums ir liela. Mūsu kontaktinformācija: http://www.ezeri.lv/ar/GetArticle?id=1065

    08.05.2006 - 19:10

  • Intario

    Vai vareetu ezeru platiibu uzzinaat pa rajoniem???

    13.06.2006 - 15:51

  • Intario

    P.S.Domaaju par kopplatiibu katraa rajonaa.

    13.06.2006 - 16:49

  • Jānis

    Intario, kopsummas ir pieejamas tikai informācijas sniedzējiem. Uzrakstiet uz e-pastu litrema et latnet lv, izmainīsim pieejas līmeni un aizsūtīsim paskaidrojumus.

    13.06.2006 - 17:36

  • Ronalds

    Kur var uzzināt, kam pieder zvejas tiesības privātajā Brenkūžu ezerā, Katvaru pag. Limbažu rajonā? Vai tādā drīkst peldēties? Paldies!

    27.08.2006 - 23:03

  • Jānis

    Peldēties drīkst visos ezeros, izņemot Ummi un nākotnē Čertoku. Kaut gan arī pašlaik es Čertokā ĻOTI neieteiktu peldēties. Zvejas tiesības privātajos ūdeņos (t.i, tādos, kas NAV publiskie, un kur Zvejas tiesības NEPIEDER valstij) - pieder krastu īpašniekiem. Zvejas tiesības nav nekādā sakarā ar peldēšanos. Piekļūšana ūdenim ir atsevišķa problēma, reizēm jāizmanto tauvas joslu un servitūta ceļus.

    28.08.2006 - 01:26

  • Ronalds

    Paldies par info. Brenkūža gadījumā zeme zem ezera (vai ezers) man nepieder, bet pieder krasts. Zeme zem ezera ir cits privātīpašums. Kas šajā gadījumā notiek ar makšķerēšanu, vai es drīkstu makšķerēt no savas zemes ne savā ezerā?

    28.08.2006 - 10:05

  • Jānis

    Zvejas tiesības tiek sadalītas atbilstoši KRASTU zemes īpašumiem. Zemes zem ezera īpašniekam ir tiesības maksāt nodokļus, un labākajā gadījumā pirmtiesības uz nomu, sapropeļa ieguvi, varbūt arī bīvēm uz pāļiem. Uz virs zemes esošo ūdeni īpašuma tiesības ir apmēram tādas pašas, kā uz virs zemes īpašuma esošo gaisu. Jums problēmas varētu rasties tajā gadījumā, ja ienāktu prātā būvēt laipu / piestātni, kaut gan varat izlīdzēties ar peldošu laipu. Un var rasties problēmas gadījumā, ja ienāk prātā izravēt niedres (papildus jau esošajiem saskaņojumiem vajadzēs saskaņot ar zemes īpašnieku).

    28.08.2006 - 11:05

  • Jānis

    Jā, vēl viena lieta izrādās - peldēties ezerā drīkst, bet bradāt pa seklūdens zonu...

    28.08.2006 - 11:12

  • Dainis

    Jani, sakiet ludzu, ja man pieder ezera zeme un tai piegulosa sauszeme (Gruzenieku ezers) vai tas nozime, ka man nav nepieciesams ieverot tauvas joslas likumu? Plana ta ir 10 m. Kadas darbibas es varu veikt ar udens teritoriju? Leja Vitas komentars, jau pasens. Vita, 3. februāris, 2005 15:50 Definīcija ir Zvejniecības likumā: "Tauvas josla - sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām." Likumā noteikts, ka tauvas josla ir paredzēta arī kājāmgājējiem. Tauvas joslas platums gar privāto ūdeņu krastiem - 4 m, gar publisko - 10 m. "Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij."

    08.09.2006 - 20:56

  • Jānis

    Ir 4m prasības tauvas joslai - aizliegts ierobežot kājāmgājēju pārvietošanos un laivu piestāšanu, utml. Ir 10m prasības un 25m prasības aizsargjoslai - 10m joslā aizliegts novietot jebkādas būves. Vai nevarētu no otra gala - ko Jūs vēlaties darīt?

    08.09.2006 - 21:30

  • Jāzeps

    Sveiki, izvagoju diskusijas un Aizargjoslu likumu. Mans jautājums būtu par to, ko drīkst "būvēt"zemes strēmelē starp pašvaldības autoceļu un , teiksim, Sivera ezeru, lūdzu? Ievērojot, Aizsargjoslu likumu, būvatļauja iespējama, ja no ceļa ievēroti 30m un no ezera(>1000ha) 500m josla). Manā gadījumā zemes strēmele ir tikai 300m plata. Vai iespējams veidot vasaras guļbaļķubūvi, un, vai ir nepieciešama atļauja lai iztīrītu krastu no krūmiem?

    11.09.2006 - 13:36

  • Jānis

    Jāzep, Sīvers nav ne pats tīrākais, ne pats aizsargājamākais valsts ezers. Striktie aprobežpjumi aizsargjoslās ir spēkā tikai [diemžēl] 10m joslā. Tā kā vasaras guļbūvi varat celt bez problēmām, ja tas nav dabas parkā. Protams, saskaņojumi un tehniskie noteikumi nepieciešami. Būvei aprobežojums varētu būt iespējama appludināšana (nezinu, par kuru vietu runa). Arī attiecībā uz krūmu izciršanu nav milzu problēmu, 50m joslā ir aizliegtas kailcirtes. Tā ka savus 100 - 150 metrus no krasta, ja reljefs atļauj, varat plānot savu guļbūvi. Tuvāk neiesaku - nelādzīgs stils, mitrs gaiss, makšķernieki un ūdensmotocikli...

    11.09.2006 - 20:23

  • Intario

    Kaapeec nekas nav mineets par Biržu uudenskraatuvi?!Man arii intereseetu Radžu uudenskraatuves platiiba.Abi bijušie dolomiita karjeri.(Jeekabpils raj.)

    24.11.2006 - 01:45

  • Vita

    Radžu ūdenskrātuves platība ir jau pievienota, Biržu karjers būs jāpievieno. Pagaidām - pāris linki uz aprakstu un bildēm par Biržu karjeru: http://www.daivings.lv/forum/showthread.php?t=172 http://www.nirejs.lv/index.php?option=com_rsgallery2&Itemid=4&catid=5

    24.11.2006 - 12:44

  • marix68

    vai kaads nevar ieteikt kur mekleet investorus vai pirceejus 7ha bijusajiem karpu diikiem.nepiecieshama atjaunoshana.

    13.01.2007 - 03:04

  • marix68

    mekleeju investoru vai pirceeju 7ha bijushajiem karpu diikiem,vajadziiga atjaunoshana. rakstat marelis2006@inbox.lv ja varat paliidzeet

    13.01.2007 - 03:08

  • copmanis

    Paskaties www.fishing.lv tur ir sarunas par kaut ko līdzīgu, lapas saimnieks arī meklē kādus dīķus.

    01.02.2007 - 17:03

  • brec

    Aprakstos vairs nav informācijas par ezeru platību. Interesanti. Kāpēc? Valsts noslēpums?

    13.03.2007 - 10:02

  • Jānis

    brec, tās ir pārejošas tehniskas problēmas. Pēc servera operētājsistēmas maiņas ne visas problēmas ir atrisinātas, problēmu nekavējošai risināšanai vienkārši trūkst resursu. Ceram savest kārtībā apmēram nedēļas laikā.

    14.03.2007 - 11:42

  • karlis

    Jautājums pa Laucesas(smelines)ezeru.Sarakstā ir teikts ka tas ir publisks ezers,bet uz ceļa ir zīze iebraukt aizliegts,un uzraksts "privātīpašums",pie ezera ir uzbūvēta māja,sakopts,un tāpēc ir saprotama saimnieka neinterese par ciemiņiem,baet vai likuma puses tas ir pareizi un kā rīkoties ja saimnieks liek šķēršlūs pieejai pie ezera?

    16.06.2007 - 14:36

  • Jānis

    Ezera publiskais statuss attiecas tikai uz ezeru un daļēji uz tauvas joslu. Ja uz ceļa ir tikai zīme "iebraukt aizliegts", tas nozīmē, ka zīmei garām nedrīkst braukt ar transporta līdzekļiem. Mašīnu jāatstāj pie zīmes, un var iet tālāk kājām. Principā zemes īpašnieks var arī neatļaut šķērsot viņa zemi ar kājām - tad jābūt attiecīgiem uzrakstiem. Šādā gadījumā pašvaldības pienākums ir noteikt servitūtu pieejai (kam nebūt nav obligāti jābūt braucamajam ceļam).

    16.06.2007 - 14:44

  • karlis

    Cik noprotu tauvas josla nevar buut privaatiipasums?

    20.06.2007 - 11:39

  • Jānis

    Tauvas josla var būt privātīpašums. Tikai privātīpašnieka tiesības tauvas joslā ir noteiktos veidos papildus aprobežotas. Kādreiz bija tā, ka privātīpašniekam tauvas joslā nebija praktiski nekādu tiesību, izņemot pienākumu savākt atkritumus. Izdevās panākt aizliegumu tauvas joslā bez saskaņošanas ar īpašnieku celt teltis un kurt ugunskurus. Pašlaik, manuprāt, situācija likumdošanā ir sabalansēta. Īpašnieki nedrīkst celt žogus, atpūtnieki nedrīkst uzvesties kā uz savas zemes.

    20.06.2007 - 12:06

  • Salvis

    Kas zin kur var apskatīt kādos ezeros vajag papildus licenzi makšķerēšanai?

    21.06.2007 - 11:23

  • Jānis

    Ezeru datubāzē slānī "atpūtas iespējas".

    21.06.2007 - 15:28

  • sašutušais

    Labdien!!! biju ar ģimeni un draugiem līgot pie Staņķa dzirnavezera, nepatīkami bija redzēt, ka gaišā dienas laikā daži vēl tur atpūsties atbraukušie - lika ezerā tīklus!? tā tak ar likumu aizliegta darbība... ko Jūs ietektu darīt tādās reizēs? vai kāds vispār kontrolē kas notiek ezeros?

    26.06.2007 - 14:01

  • Tamāra

    Runa ir par Svātavas ezeru Rēzeknes rajonā. Pagājušajā gadā parādijās ūdens zāle - sārta, smalka, trausla , tās spēj augt lielā dziļumā, garākie eksemplāri ir pie 3 m. Šogad jau aizņem lielas platības pa visu ezeru. Tante, kura dzīvo pie ezera 45 gadus, saka ka tāda agrāk nav bijusi. Mierīgos vakaros ezers izskatās tumši rozā. Ja viņa izplatīsies tādos temos, pēc 2 gadiem tā segs visu ezeru.Vai Jūs nevariet pateikt, kas tā ir par "sērgu", vai kāds no dzivās radības to ēd (ūdens putni vai zivis), kā ar to cīnīties. Ja iepriekš pateicos!

    18.07.2007 - 16:07

  • Jānis

    Tamāra, vai nevarētu atsūtīt sārtās ūdenszāles fotogrāfiju?

    18.07.2007 - 19:10

  • janis

    sveicinati;vai kads varetu pateikt kadas vel zivis varetu,butu ieteicams ielaist sava diķi ja tur jau ir //karpas,liņi,karusas un tiko ielaisti veži//diķim bus jau 3gadi,1hektara lielumā....gribetos salaist tur pec iespejas vairak zivju sugu kas dzivo diķos,ezeros...bušu pateicigs par jebkadu informaciju,ko sniegsiet,paldies.rakstiet uz;email--janis.upans@inbox.lv

    19.07.2007 - 19:57

  • Kuksis

    Juri, loti patik jusu majas lapa - esmu pavadijis jau 2 stundas un nevar atrauties. Varu izteloties, ka varetu uzsakt kadu ar ezeriem saistitu hobiju :-) Vai jusu biedribai iespejams ka palidzet (materiali, organizatoriski, utt)? Labprat sadarbotos. Tuvakaja nakotne planojot iegadaties nelielu ipasumu gimenei laukos, iedomajos ari par neliela ezerina iegadi. Sai sakara jautajums - cik liels ezers drikst but privatipasuma (vai ir kadi ierobezojumi)? Ja ir ierobezojumi, vai nepateiksiet, kura Latvijas puse ir vairak sadu "mazo" ezerinu (ap 5-10 ha spogula platiba) un varbut zinat kadu konkretu ezerinu, kas ir pardosana? Paldies jau ieprieks par informaciju!

    10.11.2007 - 23:20

  • Jānis

    Kuksi, par tik konkrētām lietām labāk uzrakstiet mums uz e-pastu, adrese ir lapas apakšā - "Sazināties ar mums".

    11.11.2007 - 09:42

  • Liga

    Labdien. Vai ir kādi kongresi, lekcijas kur varētu paklausīties par ezeru kopšanu vai apsaimniekošanu.

    16.12.2007 - 13:31

  • ilze

    Lūdzu, lūdzu pasakiet kāds - CIK LATVIJĀ IR EZERU (kopā)?
    Jau iepriekš pateicos

    Ilze

    18.12.2007 - 20:38

  • Vita

    Liga, semināros par ezeru apsaimniekošanu parasti stāsta teorētiskas lietas, kas noder vispārīgā zināšanu līmeņa celšanai. Praktiski - apsaimniekošanas virzieni var būt dažādi - tas atkarīgs no ezera stāvokļa, vietas, reģiona u.c. Var gadīties, ka apsaimniekotāja izvēlētais virziens konkrētajam ezeram nav piemērots. Semināros piedalīties ir lietderīgi, bet bez ezeru speciālista izvērtējuma par konkrēto objektu un ieteikumiem iztikt grūti. P.S. Latvijā semināri par ezeru apsaimniekošanas un aizsardzības problēmām notiek reti. Parasti tie netiek plaši izziņoti, tāpēc pašai aktīvi jāinteresējas.

    18.12.2007 - 23:08

  • Vita

    Ilze, jāspiež "Datubāze" un jāpaskatās kreisās puses apakšā.:)

    18.12.2007 - 23:13

  • JānisK

    Sveicināti. Man jautājums par peldošu mājiņu izvietošanu uz ūdens. Kādi saskaņojumi jāveic lai likumīgā kārtā, piemēram Usmas ezerā, izvietotu mājiņu
    paldies par jebkuru jūsu iformāciju.

    13.01.2008 - 22:58

  • Jānis

    Paldies par jautājumu. Pašlaik nav laika sagatavot atbildi, nav pārāk vienkārši, bet es pateicos par jautājumu, kad būs laiks - paskatīšu.

    14.01.2008 - 00:05

  • Evija

    Bet kaapeec neviens nevar nofotagrafeet zemuudens iedziivotaajus (vai eezeru)???

    Evija 10 gadi .

    24.01.2008 - 16:32

  • Evija

    Bet kaapeec nevar nofotografeet zemuudenu alas ???

    Juusu tikko registreeta Evija
    =P

    24.01.2008 - 16:36

  • Marija

    Labdien! Vai kadam ir zinams vard sapropelis? Mani interese vairak ne tikai tie, kas zin so vardu, bet tie kas ir pazistami ar sapropela biznesu....

    03.02.2008 - 19:12

  • Jānis

    Ir pašaubīgi, vai eksistē sapropeļa bizness. Degviela kļūst arvien dārgāka.

    03.02.2008 - 19:20

  • Dagnija

    Ko īst nozīmē vārds rekreācija? piem. Tūrisma un rekreācijas centrs "Ezernieki"

    10.02.2008 - 13:08

  • Jānis

    Par rekreāciju sauc pasīvo tūrismu - atpūtu dabā.

    10.02.2008 - 13:25

  • Atkal juusu Evita vai Evija:)

    vai ir viss skaistaakie eezeri ?

    11.02.2008 - 14:27

  • Jānis

    Ir tādi. Saraksti gan atšķiras - kas nu kuram labāk patīk.

    11.02.2008 - 15:47

  • Zane

    kāpēc teiksim viedoklis atšķiras?grāmatā : Andris Rudovics. Latvijas mazā enciklopēdoija Zvaigzne ABC - 2007.RAKSTĪTS ka dziļākais ezers
    otrais ir Garais ez.
    trešais Cieceres
    ceturtais Geraņimovas ez.
    bet Jūsu mājas lapā pavisam savādāk??
    otrais Geraņimovas
    trešais Garais ez.
    cetutais Pļaviņu ūdenskrātuve

    17.02.2008 - 17:56

  • Jānis

    Zane, maksimālajam dziļumam ezera ekoloģijā nav noteicoša nozīme, bez tam tas ir visai nenoteikts rādītājs. Visdziļākā vieta parasti ir neliela "bedre", kuru pagrūti atrast, tāpēc grūti atkārtot mērījumus. Pēc vidējā dziļuma ezeru saraksts noteikti ir stabilāks. Dažādas informācijas gadījumos vēlams izvērtēt norādīto informācijas avotu drošumu un datu vecumu. Piemēram, norāde uz pastarpināto informācijas avotu (enciklopēdiju) ir vērtējama kā nedrošāka, salīdzinot ar norādi uz konkrētu datu ieguvēju. Norāde bez datuma ir mazāk droša par datētu norādi. Jaunāka norāde ir drošāka par vecāku norādi. Ja ir norādīti vairāki konkrēti datu avoti, jāvērtē to ticamības līmeņi. Ticamāka avota pat vecāki dati ir drošāki par jaunākiem nedrošāka datu avota datiem. Pēc visa ši arī jāvērtē datus. Ja viennozīmīgs lēmums nav iespējams, - jāpārmēra pašai.

    17.02.2008 - 20:13

  • Zane

    man jau liekas ka grāmatām vairāk jātic neviss internetam!!!

    24.02.2008 - 16:43

  • Jānis

    KĀPĒC liekas?

    24.02.2008 - 16:50

  • janis64

    Administratoram.
    Nodaļā "Zemūdens kartes" būtu jāiztīra pēdejo komentāru ,kautkāds spams laikam.

    25.03.2008 - 15:17

  • Jānis

    Spami tiek dzēsti apmēram 3x dienā.

    25.03.2008 - 15:41

  • Roberts

    Par braukšanu ar laivu pa Alūksnes ezeru apsaimniekotāji pieprasa samaksu.Vai tas ir likumīgi!Tas taču ir publisks ezers.Es saprotu-licencēta makšķerēšana, bet gribētos zināt kuros ezeros tad nedrīkst brīvi lietot CSDD reģistrētu laivu.

    30.04.2008 - 13:03

  • Jānis

    Airu laivu reģistrēšana CSDD ir brīvprātīga.
    Maksas prasīšana par braukšanu pa ezeru ir pretlikumīga. Nemaksājiet, un sūdzieties pašvaldībai, kuras pienākums ir noteikt publisko ūdeņu [likumīgas] izmantošanas kārtību. Ja arī ir licencēta makškerēšana, par BRAUKŠANU ar laivu naudu prasīt nedrīkst.

    30.04.2008 - 14:18

  • aiviks

    Vai nevarētu sniegt kādu informāciju par smagajiem metāliem Latvijas ezeru ūdeņos??? Vai varbūt kāds zina, kur to atrast...

    06.05.2008 - 14:01

  • Roberts

    Nav jau kam sūdzēties.Alūksnes ezeru apsaimnieko pašvaldības dibināta iestāde ALJA.Izskatās ka Ūdens apsaimniekošanas likuma 17 pants ir švakāks par Alūksnes domes noteikumiem.

    08.05.2008 - 09:20

  • Jānis

    Kādas problēmas, Robert. Ja uzliek sodu par braukšanu ar laivu, dodiet ziņu, attiesāsim sodu un pietiesāsim pārstāvniecības izdevumus.

    08.05.2008 - 11:18

  • Nike

    Kām ir tiesības mainīt ezera nosaukumu , kurš atrodas uz privātās zemes kādā no pašvaldības teritorijam.Uz doto brīdi ezeram ir piešķirts nosaukums( skatoties kartē)?

    09.05.2008 - 14:09

  • Jānis

    Privāto ezeru nosaukumi nav juridiski fiksēti, līdz ar to katrs drīkst lietot tādu nosaukumu, kāds viņam labāk patīk. Cits jautājums, ka ezera nosaukums tiek lietots ezera identificēšanai, līdz ar to lietot tādu nosaukumu, kuru neviens cits nezina, nav jēgas. Praksē gandrīz visiem ezeriem ir vairāki nosaukumi.

    09.05.2008 - 20:10

  • sookrat

    Kā pievienot ezeram fotogrāfiju

    05.06.2008 - 15:24

  • Jānis

    Informācijas papildināšanas apraksts ir
    http://www.ezeri.lv/blog/tech/1131/

    05.06.2008 - 16:40

  • Anna

    Mani interesē sekojoši jautājumi par publiskajiem ezeriem (piem., tādam kā Mazias Baltezers):
    1) vai pie ezera dzīvojošie māju īpašnieki drīkst kurināt ugunskurus taujas joslā?
    2) vai pie ezera dzīvojošie māju īpašnieki drīkst izveidot laivu piestātnes (ezerā iekšā) ezerā kas nav viņu īpašums?
    3) vai pašvaldībai ir jāparedz piekļūšana ezeram arī citiem iedzīvotājiem, kuru īpašumi nerobežojas ar ezeru, piem., ierīkojot peldvietas???

    26.06.2008 - 00:11

  • Jānis

    1.Ezera krasta īpašnieki kurināt ugunskurus tiem piederošajā ezera 10m aizsargjoslā drīkst, pārējie - tikai ar īpašnieka vai valdītāja atļauju.
    2.Laivu piestātņu ierīkošanai publiskajā ezerā jāatbilst pašvaldības saistošajiem noteikumiem par publisko ūdeņu izmantošanu. Ja noteikumos aizliegts - tad nedrīkst. Ja noteikumos atļauts, bet Jums tas nepatīk - kopā ar domubiedriem izveidojiet savu vēlēšanu sarakstu un panāciet izmaiņas.
    3. Pašvaldībai ir jārūpējas par visiem iedzīvotājiem, ne tikai tiem, kuru īpašumi robežojas ar ezeru. Ja nerūpējas - skat. 2.punktu. No Rīgas vai Briseles Jums neviens kārtību neatvedīs, un uz efektu ar vienreizēju sūdzības uzrakstīšanu neceriet. Lai savu panāktu, ir jāstrādā vai jāmaksā.

    26.06.2008 - 19:29

  • Vita

    Kurš ir Ķedres ezers Stendes apkārtnē? Tāds ezera nosaukums bija 30.gados. Pēc toreizējā admin.iedalījuma atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā, pie Pļavnieku mājām. Vai šis ezers vēl eksistē un kā to sauc?

    12.07.2008 - 22:13

  • Kaspars

    Kads nezin kur varetu dabut Sasmakas esera dziluma karti?

    12.08.2008 - 15:40

  • Justs

    man ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, tajā skaitā arī uz ezeru (nav iekļauts publiskajos ūdeņos) taču skatotes kartē tam ir nosaukums, mana vēlme ir šo nosaukumu mainīt (oficiāli), kur man jāgriežās un varbūt Jums ir zināma šo jautājumu regulējošā normatīvā bāze.

    jau iepriekš pateicos par atsaucību.

    11.09.2008 - 11:34

  • Jānis

    Nosaukumus bez ļoti nopietna pamata nevajadzētu mainīt. Nosaukumam pats galvenais pielietojums ir ezera viennozīmīga identifikācija. Ja nosaukumus sāk mainīt, visa identifikācija aiziet pa pieskari - vecākos dokumentos viens nosaukums, jaunākos - cits. Nepieciešamīabs gadījumos varētu būt runa par nosaukuma modificēšanu - piem., Melnezeriem vai Baltezeriem priekšā pievienojot administratīvās teritorijas nosaukumu (Variešu Baltezers, Ķemeru Melnezers). Ja sāksim ezeru nosaukumu izmaiņas - atradīsies daudzi, kuri gribēs savu purva peļķi saukt par Lašu vai Foreļu ezeru, vai Peldezeru.

    11.09.2008 - 12:01

  • Justs

    un tomēr, ir taču reģistri utt, kur attiecīgais ezers ir piesaistīts pie konkrētās vietas/teritorijas...

    un ja arī gribētu modificēt šo pašu nosaukumu, kā man to izdarīt, kur man jāgriežās? pašvaldībā? vajadzētu taču būt arī kādam likumam vai MK noteikumie, kas šo jomu regulē..

    11.09.2008 - 12:08

  • Jānis

    Jāsāk nevis ar normatīvajiem aktiem (juridiskajiem pamatojumiem), bet ar faktisko pamatojumu - ar ko pašreizējais nosaukums ir nepareizs, kāpēc jaunais būs tik ļoti labāks, ka attaisnosies mainīšanas izraisītās problēmas. Par kuru ezeru runa?

    11.09.2008 - 17:07

  • MARIENBADE

    KĀ VARĒTU PALĪDZĒT IEGĀDĀTIES KAŅIERA EZERA TOPOGRĀFISKO KARTI?LAI MĒS COPMAŅI VARĒTU ORIENTĒTIES, ŠAJĀ SALĀM BĀGĀTAJĀ UN NIEDRĀJIEM AIZAUGUŠAJĀ EZERĀ.IR BIJUŠI DAUDZI APMALDĪŠANĀS GADĪJUMI.

    26.09.2008 - 18:22

  • Maiga

    Dzīvoju Jaunlaicenes pag. "Vēciņu" mājās, bet nezinu, kur ir Vēciņu ezers. Vai tas gadījumā nav tas, kuru mēs saucam par Briežu ezeru jebšu tas jaunais ezers, kurš izveidojās būvējot jauno šoseju, iebrūkot šosejas posmam pretī Mellīšu mājām?

    06.10.2008 - 12:48

  • Vita

    Maiga, paldies par jautājumu un palīdzību mazo ezeriņu lokalizēšanā. Laikam jau Vēciņu ezers ir tas, ko Jūs saucat par Briežu ezeru (tagad arī mēs zināsim, kurš tas ir).

    06.10.2008 - 21:08

  • Maiga

    Briežu ezers atrodas Jaunlaicenes pagastā pie Lielbriežu mājām.
    Rīgas-Veclaicenes šosejas 185.kilometrā, braucot no Rīgas ceļa kreisajā pusē, ir izveidojies jauns ezeriņš, kuram īsti nosaukuma nav. Kad rekonstruēja Rīgas-Veclaicenes šoseju ap 1990.gadiem nebija veikta pietiekoša grunts izpēte un pretī Mellīšu mājām iegruva ceļa posms, tas nosprostoja ūdens noteces un pļava pārvērtās par ezeru. Dzīvo zivis, šogad rudenī pa to dzīvojās gulbju pāris. Privātīpašums. Nezinu vai to var saukt par ezeru, varbūt tas ir dīķis. Mēs to saucam ezera īpašnieka vārdā. Ezera rašanās labi der kā ilustrācija teikām - ko pa dienu uzcēla, velns pa nakti aizbēra.
    Jaunizveidotā ezera kaimiņos (nedaudz uz Rīgas pusi) atrodas Mellīšu ezers.

    07.10.2008 - 12:44

  • gunars

    gribeju uzinat ezeram ir ipasnieks, mana zeme robezojas ar so ezeru, vai man ir zvejas tiesibas saja ezera

    03.01.2009 - 15:09

  • Vita

    Gunar, kā izpaužas situācija: "ezeram ir īpašnieks"? Par kuru ezeru ir runa?

    05.01.2009 - 00:01

  • leonards

    gribeju uzinat man zeme robezojas ar ezeru kuram ir saimnieks,vai es ari varu zvejot saja ezera, iznemot licenzi, ezers ir aptuvreni 10ha liels

    08.01.2009 - 10:30

  • Vita

    Ja ezera statuss - privātais, tad zvejas tiesības ir krasta īpašniekiem. Krasta īpašniekam ir tiesības pretendēt uz zvejas licenci, ir arī priekšroka licences saņemšanai. Par ezera saimnieku sevi var saukt tikai tad, ja šim vienam īpašniekam pieder krasts visapkārt ezeram. Pārējos gadījumos tas būs vai nu krasta īpašnieku pilnvarota persona, licencētās makšķerēšanas organizētājs, ezera nomnieks utt.

    08.01.2009 - 12:34

  • verners

    mana zeme(purvs neizbrienams) robezojas ar privato ezeru, man lidz ezeram pa purvu jabrien kadi 150 m, vai es varu uzbuvet celinu lidz ezeram,uzbert kokskaidu, grants celinu(lai varetu kajamgajejs stabili parvietoties)

    08.01.2009 - 15:32

  • atis

    es gribu pardot ezeru latgale, ezers aizaucs ar zali dunains dzilums videjais1,5m cik es varu videji prasit par 1ha

    08.01.2009 - 16:50

  • autoram

    vai tiešām jābūt tik aprobežotam un zemiskam cilvēkam ka jāliedz makšķerniekiem apskatīt datubāzi?Šie ierobežojumi ir absurdi ,jo ko man darīt ja piem 20 apskatītajos ezeros es neatrodu sev piemērotu un vajadzīgu informāciju? Gaidīt 24 stundas?!!! Tas nu patiešām izklausās ne vien smieklīgi bet arī debīli no portāla uzturētāju puses.Tāpēc es pieprasu šos ierobežojumus novākt tuvāko divu nedēļu laikā vai vislabāk nekavējoties. Ja nē pieprasīšu pilnībā slēgt portālu ezeri.lv un atdot to citu cilvēku rokās.

    21.01.2009 - 13:34

  • Līga

    Ja nepatīk pats taisi jaunu datubāzi par ezeriem. Atradies draudētājs- idiņš kautkāds. Jāpriecājas ,ka tādi atrodas kas te ņemas un meklē un ļauj jautāt.Man patīk šī lapa ar vai bez ierobežojumiem, jo esmu daudz ko ieguvusi priekš sevis.

    30.01.2009 - 16:25

  • ainārs

    gribētos uzzināt kad un kāpēc izraka meliorācijas grāvjus meža masīvā starp baltezeru un jaunciemu.Vai varētu būt ,ka grāvji rakti divreiz t.i.dažādos laikos

    06.02.2009 - 22:09

  • Vita

    Aināram. Ir informācija par meliorāciju 20.gs. 60.gados (sk. datos pie Lielā Jūgezera). Varbūt kaut kas meliorēts arī agrāk, bet šī izskatās nopietnākā. Kāpēc mežā raka grāvjus? Lai panāktu meža produktivitātes pieaugumu. Melioratori raksta, ka pēc pārmitra meža nosusināšanas papildus koksnes pieaugums ir vidēji 5 m3/ha gadā.

    07.02.2009 - 00:11

  • Joņs nu LATGAĻISJ

    Pilsēta Viļāni, upe Malta, Viļānu HES notiek nepareiza ūdens līmeņa regulēšana upē, kā rezultātā pavasarī iet bojā ļoti daudz zivju ikru un mazuļu. Kur vajag griezties, lai turpmāk tas tā nenotiktu???

    22.02.2009 - 11:49

  • Vita

    Joņam (par HESu kontroli). Valsts vides dienestā ir Dabas resursu uzraudzības un HES kontroles daļa. Darbinieku kontakti VVD mājas lapā: www.vvd.gov.lv/darbinieki.php

    22.02.2009 - 12:17

  • Jānis

    Jūsu mājaslapā nav Ploskines ezera foto (Balvu raj.). Uz kādu e-pastu sūtīt? Varu nosūtīt.

    18.03.2009 - 22:06

  • Vita

    Jānim. Bildes var sūtīt uz manu e-pastu: vita et ezeri.lv

    18.03.2009 - 22:44

  • Voblers

    Varētu nosūtīt dažas ļoti kvalitatīvas bildes ~0.5M katra par konkrētu ezeru, vai šādas iniciatīvas tiek atbalstītas?

    27.03.2009 - 15:37

  • Vita

    Vobleram. Protams, tiek atbalstītas. Mans e-pasts iepriekšējā komentārā.

    27.03.2009 - 16:37

  • žanis

    ar kadam tiesibam Gulbenes raj. Mustera ezers nav pieejams vienkaršai Latvijas tautai?...(vai tapec ka biezie uzceluši ezera vidū pirti)

    29.03.2009 - 14:02

  • Vita

    Žani, kā izpaužas Mustera ezera nepieejamība?

    29.03.2009 - 18:39

  • kristiāna

    vaai kads nezinaa Latvijā taadu ezeru kuram ir visvairāk salu?? gaidishu atbildi.(sodien butu iespejams?)

    16.04.2009 - 13:23

  • Vita

    Kristiāna, ezerus ar vislielāko salu skaitu var atlasīt ļoti vienkārši: Datubāze => Izvērstā meklēšana => Pievienot nosacījumu (slānis: salas, parametrs: salu skaits) => jāieraksta parametra vērtība: piemēram, >30 => Nosūtīt => Rezultātā atlasām 2 ezerus un 1 ūdenskrātuvi, kam salu skaits lielāks par 30. Salu skaits var variēt atkarībā no ūdens līmeņa.

    16.04.2009 - 13:53

  • Izolde

    Labdien!
    vai Jūs gadījumā nezināt, kura likuma norma paredz, ka iedzīvotājiem ir tiesības piekļūt pašvaldības īpašumā esošajiem ezeriem? (iespējams, tā varētu būt vispārīgā norma, par tiesībām piekļūt visa veida ūdenstilpnēm). vai vismaz - kuros likumos es to varētu meklēt? paldies.

    23.04.2009 - 16:42

  • Jānis

    Norma par to, kā piekļūt ūdenim, ir Zvejniecības likuma 8.pantā - tauvas josla. Norma par to, ka pašvaldībām jānodrošina piekļuvi tauvas joslai - Likuma Par pašvaldībām 15.panta 3.punktā. Ar kuru ezeru ir problēma?

    23.04.2009 - 17:02

  • Izolde

    Papildinot iepriekšējo jautājumu - runa drīzāk iet nevis par piekļuvi pasam ezeram, bet gan par brīvo piekļuvi tauvas joslai. situācija tāda, ka zeme ap ezeru pieder pašvaldībai, bet tālāko zemi iegādājusies privātpersona. šī privātpersona atsakās nodibināt servitūtu savā īpašumā, lai cilvēki varētu tikt uz ezeru un tam piederošo pašvaldības zemi. tādēļ meklēju kādu vispaŗīgo normu, kas paredz tiesības piekļūt ezeriem.
    paldies

    23.04.2009 - 17:04

  • Jānis

    Manuprāt, pašvaldībai jānosaka servitūtu. Varbūt pašvaldība servitūtu šai gadījumā var noteikt pat ar saistošajiem noteikumiem, ja vien tas nav tiešā pretrunā ar servitūtu noteikšanas kārtību. Protams, ka tos pašvaldībniekus, kuri atļāva privatizēt vai denacionalizēt zemi bez servitūta noteikšanas, jāpadzen.

    23.04.2009 - 17:20

  • Juris

    Jāni, saki, lūdzu,ja ir informācija,kas ir ar Baļotes ezeru,Jēkabpils raj. Lasiju, ka kads slimais pat šaudoties,dzen prom. Vai ir privāts,publisks? Paldies!

    24.04.2009 - 22:36

  • Jānis

    Ezers ir publisks, par nekādu dzīšanu prom nevar būt runas. Esmu bijis 2x, braucis arī ar laivu, neviens prom nav dzinis. Šaudīšanās ir nopietna lieta, par to vajag jautāt kādam, kas specs krimināltiesībās, gan jau kādus gadus pietiesās.

    24.04.2009 - 23:28

  • Juris

    Jāni, kas ir ar dabas liegumiem,vai tur var braukt ar laivu, ar motoru vai bez, jo informāciju nevar atrast, atradu tikai:
    Dabas aizsardzības plāns: nav
    Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi: nav.
    Tas ir šajā lapā http://www.dap.gov.lv/?objid=405
    interesē tas ,kas iekrāsots ar tumši zaļo?

    26.04.2009 - 22:13

  • Jānis

    Ja nav individuālo noteikumu, kuri jaunāki par tad ir spēkā vispārējie - 415, kuri dabas liegumos aizliedz braukt ar ūdensmotocikliem, bet neaizliedz ar motorlaivām.

    28.04.2009 - 00:20

  • Donna

    Ir tāda lieta, vai kāds var pateikt, cik metri no udenskrastu vēl ir ezera īpašniekam (4-5 m?) Jo ir tāda problema, ka ir mums kaimiņi, ka doma, ka viņiem īpašum der līdz ezerkrastam. Vai tas tā var buut?

    28.04.2009 - 10:11

  • Jānis

    Īpašums var būt līdz ūdens līnijai vai pat tālāk, kas neizslēdz tauvas joslas esamību. Tauvas joslā drīkst bez saskaņošanas ar īpašnieku un bez maksas pārvietoties kājāmgājēji, peldētāji, makšķerētāji, laivotāji. Publiskajos 10m, pārējos ūdeņos 4m.

    28.04.2009 - 16:54

  • Donna

    Bet es nedoma, ka tas tā ir, jo es nopirka ezera ar visu joslu un ir zemesgramata, ka nav kaimiņiem līdz ezer malu īpašums paraedzēts.
    Tad vēl ir viens kaimīns, kas tieši plaks muusu ezeru izcēla pats savu dīķi - nu netālu no musu josla no ezeru. Vai tas ari vispār bez atļauja no kaimiņien iespejams?

    17.05.2009 - 19:30

  • Jānis

    1. Tauvas josla var nebūt tikai tad, ja VISA zeme visapkārt ezeram ir vienam īpašniekam.
    2. Kaimiņš uz SAVAS zemes var rakt dīķi, kur grib, kamēr ar to nerada kaitējumu citiem. JUMS piederošā zemes gabala tauvas joslas daļā kaimiņš bez atļaujas rakt nedrīkst.

    Lūdzu precizēt jautājumu.

    17.05.2009 - 19:48

  • Vilnis

    kartē ieraugu ezeru un dodos viņu meklēt. kad esu atradis viņu ne vienmēr ir zīme privāt īpašums. cik ir zināms tas ka zeme pieder saimniekam bet kā ar ūdeni??? ir bijuši gadijumi ka dzen prom. tas tā pat kā ir ka suns sēž uz siena kaudzes un neēd pats un citam ar neļauj to darīt. cik es varu noķert ar maksķeri vai spiningu. bet tas ka citi iet un pa kluso liek tīklus ar tiem nespāj tikt galā.protams draugus un kaimiņus laiž ķert zivis un tik saka ka nēsot zivis citi izķēruši. bet citi saka ka esot zivis un lielas. zivis ūdris patīra un viņš vēl ir sarkanā grāmatā.mazie purvainie ezeri ir lielāko ties privātie pieder vienam vai vairākiem saimniekiem. bet ne visi dzen prom. bet tur kur labi ķerās netiek klāt dēļ privātipašums.

    29.05.2009 - 16:58

  • Jānis

    Ja privāta ezera krasta daļa ir privātīpašumā, tad attiecīgajās daļās (krasts un tuvākā ūdens daļa) drīkst makšķerēt tikai ar īpašnieka atļauju. Ja privāta ezera krasts ir valsts vai pašvaldības īpašumā, tad īpašnieka atļaujas prasīšana faktiski atkrīt.

    29.05.2009 - 20:01

  • Vilnis

    zeme un ezers ir vienam saimniekam. saimnieks nepiekrīt ne maksai ne kam kam citam. draugi un kaimiņi varot iet ķert. un pats sūkstās ka citi pa nakti tīklus liekot kamēr viņš guļot.laikam jau nevarēs normāli pamaksķerētka ezeri ir ar ligumīgiem un nelikumīgiem tīkliem pilni. vairāk jau ar nelikumīgajiem. zeme jau pieder bet kā var ūdens piederēt???ja pa manu zemi tek upe un pat taj ir tauvas josla. jocīgi. žēl ka tā! vienīgi pa kluso un pa krūmiem jāpielavās pie ezera bet tā var dabūt sāli pēcpusē.

    29.05.2009 - 21:22

  • Vilnis

    labi zeme un ezers ir privāts bet ieteka un izteka ezeram ar ir privāta???saucamā upe

    01.06.2009 - 14:12

  • Jānis

    Privātums attiecas uz ezeriem, un ezeros reāli uz zivīm. Uz upēm ir nevis ezeri, bet ūdenskrātuves, un zivis var pārvietoties no upes uz ūdenskrātuvi un otrādi. Tāpēc uz ūdenskrātuvēm spēkā ir tādas prasības, kā uz attiecīgajām upēm. T.i., makšķerēšanas atļauju krastu īpašniekam nav jāprasa. Protams, likumiem ir robi, un ir daži apšaubāmi gadījumi - ezeri uz Dubnas un Gaujas.

    01.06.2009 - 18:43

  • Vilnis

    Skaidris. Ezerā ķert nedrīkst bez saimnieka ziņas, bet ezera iztekas upē drīkst. Avošiņam nav zināms saimnieks un iespējams, ka ar ir privāts, bet ir dzirdēts, ka viens idiņš dzenot prom, kaut zeme viņam nemaz nav līdz ezeram. Itkā ka nepatīkot, ka zivis ķerot.

    02.06.2009 - 07:29

  • NIke

    Vai Tauvas josla un Aizsargjosla, ir viens un tas pats? Gadījumā ja no pašvaldības tiek nomāta zeme, uz kuras ir ezers ,un pēc tam ar laiku zeme tiek pieņemta mantojumā,bet jau pašvaldība ir noteikusi aizsargjoslu, vai tā ir ŗikojusies pareizi?Vai ezeram kurš atrodas uz privātas zemes aizsargjoslai jābūt 10m?

    02.06.2009 - 22:02

  • Jānis

    Aizsargjosla paredzēta ūdeņu aizsardzībai no piesārņošanas, un to nosaka nevis pašvaldība, bet gan Saeima - ar Aizsargjoslu likumu. Tauvas josla paredzēta trešo personu piekļuvei ūdenim, un to arī nosaka nevis pašvaldība, bet gan Saeima - ar Zvejniecības likumu. Nomāts objekts nevar tikt pieņemts mantojumā, kaut gan es pieļauju, ka varbūt var tikt mantotas nomas tiesības.

    02.06.2009 - 22:54

  • Vilnis

    kādreiz bijis uz upes senos laikos uztaisīts dzirnav dambis bet esot uzpridzināts lai tiktu pie zivīm ļaunprātīgi.bet vai tagad drīkstētu to atjaunot???

    03.06.2009 - 08:47

  • aleksandrs

    vaj ir kads no Jekabpils rajona?Interese kur uz kadu ezeru var nopirkt licenzi uz tiklu!?Tejca it ka vietejos pagastos?

    03.06.2009 - 11:15

  • NIke

    Jāni, nomāts objekts bija laikā kad tika vākti dokumenti,lai pieradītu ka esmu mantinieks,un
    iesniegtu dokumentus Centrāla Zemes komisijā.Kurā dokumentā ierāda tauvas joslas.

    03.06.2009 - 20:06

  • Maksims

    gribēju uzināt ezers kas pieder dieviem īpšniekiem, vienam 8ha otram nepilni 2 ha ezera, vini aizlieguši uz ezera zvejot, novietot laivas,mana zeme robežojas ar šo ezeru kā arī vel sešu īpašnieku zeme robežojas ar šo ezeru, vai arī mēs varam pretendēt uz zvejas tiesībām, iznemt licenzi un likt ezerā tīklus?

    16.06.2009 - 21:51

  • Jānis

    Maksim, nedomāju, ka 10 ha ezerā būtu jēga izvērsties ar tīkliem, ja nu vienīgi, ja ezers savienots ar citiem ūdeņiem.
    Ar ezera īpašniekiem nekādas problēmas, varu Jums un Jūsu kaimiņiem uzrakstīt juridiski nopamatotu slēdzienu par Jūsu likumīgajām tiesībām zvejot un braukt ar laivu. Slēdzienu Jūs varēsiet izmantot gan strīdos ar īpašniekiem, gan zvejas licences pieteikšanā. Ja Jums šāds slēdziens ir vajadzīgs - rakstiet man uz e-pastu janis.spruds(at)ezeri.lv

    16.06.2009 - 23:55

  • gunārs

    mana zeme robežojas ar strautu aptuveni 500 m strauta platums 4-6 metri, tur dzīvo vēži, ko man jādara lai es varētu vēžus kert likumīgi ar krītiniem?

    19.06.2009 - 20:15

  • Aleksandrs

    Kopš nesena laika uz Dzirnezera (Carnikavas administratīvajā teritorijā) vienas puses ir parādījusies zīme ķieģelis, tādējādi norādot, ka noteiktā ezera ielokā(daļā) nedrīkst vairs iebraukt. Pieķerts makšķerējot šajā daļā tiek izteikts brīdinājums par to, ka nākamreiz vajadzēs maksāt sodu līdz 200Ls. Vai var uzzināt vai tiešām šī daļa ezeram tagad ir privātīpašums? Ja tā ir, un otra daļa ezeram pieder valstij, tad vai var makšķerēt privātīpašuma daļā?

    23.07.2009 - 12:43

  • Jānis

    Dzirnezeram publiskā ezera statuss ir noteikts ar likumu. Par nekādām Dizrnezera daļām likumā nekas nav teikts. Publiskajos ezeros jebkurā vietā var makšķerēt, ja ir makšķerēšanas karte. Interesanti, kurš bija brīdinātājs?

    23.07.2009 - 23:35

  • Aleksandrs

    Liels paldies par šo informāciju. Brīdināja sieviete (ar blakus sēdošu apsargu), kurai, cik zināms, pieder daļa no ezera krasta(vismaz tā ir saliktas zīmes). Šajā zemes gabalā vēl pagājušo vasaru atradās vasarnīcas, kuras ziemā tika nojauktas (par šo incidentu tika runāts ziņās, jo mājiņu nojaukšana tika veikta bez tiesas lēmuma). Tagad, šī pati sieviete-īpašniece (secināju no tā, kā un ko viņa runāja), izsaka brīdinājumus par to, ka nākamreiz tiks izrakstīts sods (pie reizes tiek nofotografēts laivas īpašnieks). Apkārtējo mājiņu īpašnieki ir neziņā. Kā rīkoties, vai kam ziņot šajā situācijā? Vēlreiz liels paldies par sniegto informāciju!

    28.07.2009 - 01:15

  • Jānis

    Attiecībā uz braukšanu ar laivu ierobežojumus var noteikt pašvaldība. Arī sodu var izrakstīt (t.i., sastādīt pārkāpuma protokolu) tikai valsts vai pašvaldības pilnvarota persona. Rīcība - iesniegums pašvaldībai ar lūgumu sniegt informēt - vai pašvaldība ir noteikusi aprobežojumus braukšanai ar laivu minētajā teritorijā, un vai attiecīgās zīmes (pievienot zīmes fotogrāfiju) uzstādīšana ir saskaņota ar pašvaldību.

    28.07.2009 - 08:27

  • Aleksandrs

    Paldies!

    28.07.2009 - 10:22

  • Jurģis

    Vai var privatizēt ezeru un dzīt prom visus makšķerniekus?
    Kā to dara Allažu pagastā Linezera īpašnieks.
    Vismaz viņš tā apgalvo, ka ezers pieder vinjam.

    04.08.2009 - 18:36

  • Jurģis

    Un ko nozīmē juridiskais statuss "dabas piemineklis"?
    Tas var būt gan privāts, gan publisks?

    05.08.2009 - 07:09

  • Jānis

    "Dabas piemineklis" ir viena no īpaši aizsargājamo dabas teritorijju kategorijām, statuss norāda uz speciālu aizsardzības prasību esamību, un nav tiešā veidā saistīts ar īpašumtiesībām. Zeme dabas pieminekļos var būt gan valsts, gan pašvaldības, gan privātā īpašumā.

    05.08.2009 - 08:15

  • uldis.

    Man pieder zeme zem ūdenskrātuves. Vai varu paņemt to apsaimniekošanā,ielaist zivis,kopt un neļaut svešiem makšķerēt? Kā notiek un ar ko jāsāk apsaimniekošanas dokumentu kārtošana?

    30.09.2009 - 10:39

  • Jānis

    Par maz informācijas, jāzina - kura ūdenskrātuve, vai ir īpašumā arī krasts.

    30.09.2009 - 11:54

  • Juris

    Par baļotes ezeru?
    piezīmes
    nomnieks: S/o "Baļote"; nomas līguma darbības termiņš: 31.12.2031. Avots: Vita

    Lasiju arī jaunākajās copeslietās, ka var makšķerēt tikai no krasta, jo Kūku pagasts laižot iekšā zivju mazuļus.
    jautājums: kas tā par iznomāšanu un kādiem mērķiem? Laiž iekšā ezerā zivis, lai daži izredzētie (vietējie) varētu ar tīkliem vilkt ārā??? un kāpēc tad ezera krastā ir vietējo laivas piesietas, ja jau nedrīkst makšķerēt no laikas??? Laikam tur dzīvo daudz dabas vērotāju. ;) kas to visu bezatbildību kontrolē? Ja tie paši,kas pagasta padomē lemj par zivju mazuļu ielaizšanu un tīklu nelikumīgu likšanu.Tad jautājumu nav!!!
    Mana pieredze ir tāda- jo mazāk makšķernieku(īpaši laivotāju),jo vairāk tīklu.

    13.10.2009 - 21:58

  • Juris

    Jāni! Tas nav uzbrauciens Jums! ;)
    Bet lūdzu izskaidro no juridiskā aspekta un ja zini par šo gadijumu ko sīkāk, tad arī to!

    17.10.2009 - 20:57

  • Juris

    Priekš kam tad izveidota sadaļa jautājums!

    31.10.2009 - 11:11

  • Jānis

    Sadaļu "jautājumi" pirms 5 gadiem izveidoja lietotājs ar niku "Aplis". Jautājumu gan vienmēr ir vairāk nekā atbilžu. Par iznomāšanas mērķiem var jautāt Zemkopības ministrijā www.zm.gov.lv/structure/view.php?darb=525 , vai arī pašvaldībā.

    31.10.2009 - 11:33

  • Juris

    ;)

    31.10.2009 - 21:59

  • Alex

    Nopirkšu sapropel
    migot et inbox.ru

    18.11.2009 - 12:14

  • katija

    kurs ezers ir vis lielakais

    24.11.2009 - 18:56

  • Dream

    Sveiki!!! likumi mainās katru dienu. un kur tu mīļais cilvēk vari tik visam līdz. citu jau neko vairs nedzird kā tik privāt īpašums!!! ciest nevaru!!! kapā jau tāpat nepaņems līdz. sēž kā suns uz siena kaudzes un ne pats ēd ne cita dot!!! kas ir likumi!? pašu cilvēku izdomas un iedomas tās tik vien ir!!!tas tā pat kā nav labuma bez sliktuma.kā arī nekas nav mūžigs. protams viss labāk ķeras tur kur ir zīme privatīpašums. labi zeme var piederēt bet kā var ūdens piederēt??? un kapēc nav visa informācija nepieciešamā!?

    12.01.2010 - 16:23

  • JĀNIS

    kapēc ezeri.lv mājaslapā nav sludinājumu sadaļas? tur varētu ievietot sludinājumus par zveju , zivju mazuļiem dīķa rakšanu utt

    23.03.2010 - 15:25

  • Helmuts

    Labdien,
    Jautājums Jānim, jeb nu kurš šeit ir tas informētākais. Gribētos uzzināt vairāk informācijas par Vilgāles ezeru. Tas info kas ir atrodams šeit, ir diezgan nepilnīgs. Par dūņainību utt. Katrā ziņā gribētos zināt vai ir pieejama plašāka info, kā arī par šī ezera statusu attiecībā uz aizsargājamajām teritorijām augiem utt.
    Jau iepriekš paldies par atbildi.

    02.04.2010 - 14:27

  • Jānis

    Vilgāles ezers ir piesārņots, tajā nevar būt aizsargājamo augu. Aizsargājamās teritorijas nav, jo nav aizsargājamo dabas vērtību. Notekūdeņu dēļ ir zema ūdens caurredzamība, seklākās vietas aizaugušas ar niedrēm. Par Vilgāles ezeru ir pietiekoši informācijas (ieskaitot komentārus), lai spriestu par tā stāvokli un problēmām. Ir 2008.g. monitoringa dati, kuri vēl nav DB. Šie dati apstiprina jau iepriekš zināmo, ka ezeru būtiski negatīvi ietekmē notekūdeņi.

    06.04.2010 - 00:35

  • Helmuts

    Par piesārņojumu ir diezgan zināms fakts, kā arī tas, ka pašvaldības vadītājs (nu jau bijušais) īpaši aktīvi nevēlējās iesaistīties jebkādās aktivitātēs par attīrīšanas stacijas restaurāciju. Nu paldies par info vismaz par augiem un ierobežojumiem šinī jomā.

    15.04.2010 - 22:04

  • Jānis

    Attīrīšanas iekārtai vajag nevis restaurāciju, bet principiālu rekonstrukciju. Vienstadijas bioloģiskās attīrīšanas princips nenodrošina fosfora atdalīšanu no notekūdeņiem.

    16.04.2010 - 00:33

  • gints

    kapēc joprojām nav sludinājumu sadaļas kur ievietot info par naktsmītnēm utt

    23.04.2010 - 11:07

  • Jānis

    Gint, reklāmu par naktsmītnēm var ievietot pie attiecīgiem ezeriem, skat. lapas apakšā "Reklāmas iespējas". Ja ir garāks apraksts, to var ievietot pie rakstiem.
    Portāls sastāv no trīs daļām - ezeru DB, rakstu krājuma un aktuālām diskusijām. Pievienot ceturto sadaļu - "sludinājumi" - neliekas lietderīgi.

    23.04.2010 - 21:48

  • Ivars

    Gribētos noskaidrot arkādām tiesībām tiek prasīta spiningošanas atļauja 10Ls maija mēnesim Usmas ezerā.

    29.04.2010 - 09:59

  • URMASS

    ja es makškerēju savā privātā ezerā no laivas ar makškeri, vai es tajā laikā kamēr atrodos uz ezera varu izlikt peldošās ūdas un cik daudz?

    01.05.2010 - 19:47

  • RmK

    Добрый день!
    В Лиепайском районе не подскажете частные пруды, где можно порыбачить или где можно почитать инфу?
    Заранее благодарен.

    08.05.2010 - 19:36

  • Luna

    Kādus dokumentus vai saskaņas nepieciešams no abām pusēm? Ja, ezers ir privāts, un kāds vēlas izzīrēt no manis ezeru karpu audzēšanai. Kur var uzzināt cik maksā izzīrēšana?

    06.06.2010 - 15:46

  • mustiks

    braucot garām Stūnīšu ezeram,ne reizi neēsmu manījis nevienu makšķernieku!Skatījos,ka publiskajos ezeros viņš neatrodas.Kā tur ir ar šo ezeru?Vai tur makšķerējot kāds neielaidīs man sāli melnajā caurumā,sakot ka tas ir viņa ezers?

    12.06.2010 - 21:02

  • es

    varbuut kaads zin!?
    es braucu ar laivu pameetaat shpinu
    ezeraa, kuram cauri tek upe. tikai lieta taada, ka zem ezera esoshaa zeme ir triis iipashniekiem vismaz saka ka esot zemesgraamata un zeme vinju. shameejie dusmiigi, ka es tur braucu, joredz tiiklus noshnjoreejushi p....i! bet jautaajums taads vai tad vinjiem pieder arii tas uudens, kas ietek un peec laika aiztek ar visaam ziviim? ja man ir makshkjereeshanas karte estak driikstu tur makshkjereet????
    Paldies!

    27.07.2010 - 19:03

  • Vita

    Krasta īpašnieks drīkst neļaut makšķerēt, ja ezers nav publisks vai zvejas tiesības nepieder valstij.

    30.07.2010 - 17:03

  • Suns Dingo

    Zvārdes pagasts, Svētaiņu ezers. Esmu vairākas reizes brīdināts, ka ezers ir privāts un es reāli nedrīkstu uzturēties pie šī ezera. Esmu no cita novada un dažas reizes vasarā braucu baudīt zvārdes dabu un tieši pie šī ezera peldos un atpūšos. Daudzi citi atpūtnieki bez ierobežojumiem izmanto laivas, peldas, makšķerē tieši pie šī ezera. Kad jautāju par šī ezera ierobežojumiem, viņi tikai pasmējās. Cik saprotu, ka jebkuram ezeram ir jābūt vismaz vienai publiski pieejamai vietai!
    Ļoti gaidu atbildi.

    24.09.2010 - 23:30

  • Jānis

    Ar uzturēšanos 4m tauvas joslā un ezerā nav problēmu. Kaut ko aizliegt var tikai attiecībā uz piekļuvi - zemes īpašnieks drīkst uzlikt uzrakstus, ka zemes īpašumā atrasties aizliegts.

    25.09.2010 - 00:39

  • akcents4

    Lūduz izpalīdzat man ir vajadzīga ezera karte . Blakus Bižas ezeram ir Dudinas ezers jeb Glošanskojo ezers. man ļoti vajag Dudinkas ezra karti lūdzu varat man atsūtīt uz manu ēpastu Karti: akcents4@inbox.lv

    28.02.2011 - 16:00

  • Aleksandrs

    Labdien.Man būtu 2 jautājumi.Vai ir atļauts privatizēt atsevišķus upes posmus?Rsp.stādinājumus uz upēm?Un otrs;Vai elektrostacijas,dzirnavu..u.tt. īpšnieki šajā ūdens krātuvē-stādinājumā,drīkst ķert zivis kā un ar ko vēlas,nelaižot klāt makšķerniekus...

    14.04.2011 - 11:36

  • Jānis

    Privāts upes posms nenozīmē, ka arī zivis automātiski kļūst privātas.

    17.04.2011 - 23:55

  • Labdien

    Labdien, man tād nedzudz muļkķīgs jautājums, bet kas slēpjas zem abriviatūras VMPI

    28.04.2011 - 14:14

  • Vita

    Agrāk - Latvijas Valsts meliorācijas projektēšanas institūts, vēlāk - "Meliorprojekts".

    28.04.2011 - 19:24

  • fischman

    Kāds ,lūdzu,varbūt var pateikt cik lielas niedru platības ir Papes ezerā un cik var novākt niedres no ha??

    04.05.2011 - 12:48

  • Dace

    Kas ir sala???
    kā to pareizi izskaidrot?

    07.05.2011 - 17:16

  • A*****2

    Kkur redzēju ierakstu ka, tā teikt, paši lietotāji var dalīties ar info un bildēm par ezeru...tad nu es vēlētos uzzināt kā un kur būtu jāsūta tas info ja nu uznāk iedvesma:), jo pats nereti apmeklēju mazākpulārus ezerus...

    24.06.2011 - 17:28

  • Vita

    Šeit ir rakstiņš par iespējām padalīties ar info:
    www.ezeri.lv/blog/tech/1131/

    27.06.2011 - 00:21

  • SVAA

    “Sēlijas (Augšzemes) vides aizsardzības asociācija”,
    Labdien.
    Man ir sekojoši jautājumi;
    1.Ņemot vērē Jūsu pieredzi kur varam atrast informāciju par sabiedriski pieejamo ezeru (ūdeņu) apsaimniekošanas noteikumiem.
    2.Vai ir iespējams sadarbojoties ar Jums sagatavot apsaimniekošanas dokumentus valstij un pašvaldībām piederošajos ūdeņos.(līgumi,noteikumi un tt)
    3.Mūsuprāt ļoti svarīgs jautājums-
    portāla un biedrība “Latvijas ezeri” un “Sēlijas (Augšzemes) vides aizsardzības asociācija” vienošanos par sadarbību .

    Iepriekš pateicos ar cieņu JV.

    http://svaa.lv/

    02.08.2011 - 13:57

  • JĀNIS

    Zemesgabalā izraku dīķi tā izmēri aptuveni 180 garums un 12 m platums dziļums aptuveni 4-4,5 mgatavojos šopavasar laist iekšā zivju mazuļuscik lielu zivju daudzumu aptuveni ieteicams laist šāda izmēra dīķī.Laidīšu līni, karūsu, karpu.

    27.02.2012 - 16:18

  • vikentijs

    labdien man ir neliels dikis dziluma 1.80-2m un 20x40m zveinieki man ir parvedusi ap 100 karusu kadas zivis es vel tur varetu ielaist???

    01.06.2012 - 12:03

  • Artūrs Kārkliņš

    jautājums ir par vēziem, latvijā vienīgajai dabīgajai suga pamazam izzūd, bet pamatsaraksta jau ir 3 jaunas kuras aizņem attiecīgo nišu, un ir vel kadas tŗīs kuras ieņemuss eiropu bet latviju vel nav skarusas. Interesejoša ir astatus astatus jeb upes platspīļu vēzis. sobrīd mekleju info par sastopamību, jeb kur tos meklet, jo būtu nepieciešamība tos izpētīt. informacijai - vēzus ir vajadzība tikai noķert, pec tam tie tiek atlaisti atpakaļ, bet no tiem iegūtas daļas kas viņiem neskādē, tiek pētīta indivīda ģenētika un salīdzinata lv teritorijā.

    12.08.2012 - 00:22

  • Jānis Sprūds

    Mums DB nav detalizētu ziņu par vēžiem. Iespējams, ka visvairāk par vēžiem zina Vēžu audzētāju asociācija.

    12.08.2012 - 11:41

  • mazahisto

    dajte pozalusto kartu glubin ozera lades podrobnuju! po vozmoznosti o4 nado ili gde ee mozno najti? zaranija sposibo

    13.08.2012 - 22:57

  • Vita

    Lādes ezera dziļumu karte ir vietā, pie ezera. www.ezeri.lv/database/2027 Detalizētāka nezin', vai eksistē.

    14.08.2012 - 00:54

  • guntis matjušonoks

    Labdien!
    Esmu Dagdas novada pašvaldības zivsaimniecības vadītājs. Vai man ir iespēja iegūt pieeju plašākai informācijaipar ezeriem?
    Pretī varu sniegt informāciju par novada ezeriem. Piemēram Jums ir neprecīzi dati par zivju sugām.

    15.03.2013 - 08:53

  • kalpiņezers

    kas tas tāds kalpiņezers (ance)?
    vai tas pats kalpezers?
    ja, nē kur yad viņš īsti atrodas?

    14.08.2013 - 15:35

  • Vita

    Inf. par Kalpiņezeru ir no Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumiem. Ar Kalpezeru nesakrīt platība. Nav zināms, vai grāmatā nezināmu iemeslu dēļ nodublēts Kalpezers, vai arī Kalpiņezers ir cits ezers.

    14.08.2013 - 21:38

  • Edgars

    Labdien! Vai ir iespēja uzzināt, kas apsaimnieko Vidzemes ezerus?

    05.04.2014 - 23:55

  • Jānis

    Edgar, ezeru apsaimniekošana ir visai sadalīta un individuāla. Lielāko daļu visdrīzāk neapsaimnieko neviens, tik vien kā apzvejo. Ir tādi ezeri, kurus apsaimnieko pašvaldību aģentūras, gadās, ka privāto ezeru apsaimnnieko krastu īpašnieks. Ja vajadzīgs, varu apkopot vai sadabūt informāciju par kādiem ezeriem 30-40.

    07.04.2014 - 22:23

  • Edgars

    Liels paldies, ar šo informāciju man pietiks.

    28.04.2014 - 13:26

  • es

    Vai VISI ezeri kas atrodas Gaujas nacionālajā parkā ir publiski pieejami makšķerniekiem?Vai kāds var mani patriekt no tiem?Interesē MESTRAUDZES DZELVE

    30.06.2014 - 19:28

  • Vita

    Mestraudzes dzelve atbilstoši Civillikumam ir privāts ezers. Makšķerēšanai privātā ezerā ir nepieciešama krasta īpašnieka atļauja.

    01.07.2014 - 19:08

  • kaspars

    pieregistrējos, bet pie dzilumkartēm vienalga nevar piekļūt! Kā to varētu izdarīt?

    09.01.2015 - 20:40

  • Vita

    Dziļumu kartes redzamas arī bez reģistrēšanās. Ja nav redzama, tad nav DB.

    09.01.2015 - 23:52

  • Roliss

    Kā var nomainīt paroli?

    26.04.2015 - 11:00

  • Jānis

    Rolis, ir funkcija "aizmirsu paroli" - vajadzētu strādāt, bet tikai jārēķinās, ka attiecīgais e-pasts netiks izsūtīts uzreiz, tur ir kaut kāda nogaidīšana uzlikta.

    26.04.2015 - 22:41

  • Ajl

    Kur var saskaņot ezera krasta sakārtošanu, renovāciju ?

    03.08.2015 - 06:41

  • Miks Zieds

    Kas vasaras vidu veido it ka ellainu kartinu uz maza, nepiesarnota,ar kudrainu grunti, dika virsmas? Udens zalganbruns.

    16.08.2015 - 11:27

  • Vita

    Lai atbildētu, nepieciešams apskatīt, vismaz fotogrāfijās.

    17.08.2015 - 00:53

  • Anna

    Vēlējos pajautāt- kuri ezeri LV ir ar dubultajiem grunts dibeniem un kuri nav droši peldēšanai?

    18.03.2016 - 19:02

  • Jānis

    Veeleejos uzinaat vai ir iespeja gut eiropas finansejumu atbalstu krasta sakopshanaa ( kruumu izpljaushana, niedres ). ja ipashums robezzojas ar ezeru... Burtnieks. Vnk neticu nevienai pagasta personai.. tamdelj intereseejos citur. Varbuut ir cilveeki kas konkreeti ar to nodarbojaas .? Paldies.

    06.04.2016 - 19:07

  • arī Jānis

    Krūmus vajag nevis izpļaut, bet izretināt, lai tie pamazām pārvēršas par kokiem. Un pa starpām stādīt ilglaicīgus kokus, atkarībā no augsnes - kļavas, melnalkšņus, liepas, priedes, ozolus. Niedres pļaut masveidā nevajadzētu, bet fragmentēšana parasti var noderēt. Es ceru, ka ES finansējumu šādām darbībām nedod, jo tas kā parasti novestu pie masveidīgas pļaušanas, kur nevajag vai pat ir kaitīgi.

    10.04.2016 - 23:42

  • Tereze

    Velējos pajautāt - kā var būt, ka daži Latvijas ezeri atrodas privātīpašumā, jo tad, kad bija privatizācijas laiks, tad ezeri jau it kā nebija privatizējami? Vai sanāk, ka ezeru, ja vēlas, var arī nopirkt?

    04.05.2016 - 20:40

  • Jānis

    Privatizējami nebija publiskie ezeri, kuru skaits vēlāk tika palielināts. Pārējie ezeri (kuri nav publisko sarakstā) skaitās privāti, lielākie gandrīz visi ir kopīpašums. Ezeru var nopirkt, bet tam ir jēga tikai tad, ja nopērk arī zemi visapkārt ezeram.

    04.05.2016 - 21:39

  • Asais

    Ja šobrīd vēlētos ielaist līņus piemājas dīķī, tad līņi izdzīvotu?

    24.11.2016 - 11:24

  • Madara

    priecājos atrast Nepadeves ezera nosaukumu.līdz šim domājām ,ka zinam vienīgie šo nosaukumu,jo vienmēr visi brīnās par šo nosaukumu

    26.02.2017 - 10:10

  • Aigars

    Man ir dīķis, kurā dzīvo zivis. savulaik dīķi rokot tam neiztaisnoja malas .... vārdu sakot nepabeidza rakt. Gribu tagad sakārtot krastus un pabeigt rakšanas darbus. Gribētu zināt kurš laiks būtu piemērotāks rakšanas darbiem, lai pēci iespējas mazāk traumētu zivis.

    11.03.2017 - 08:22

  • Ruslans

    Jautājums: Vai ir atļauts ielaist ūdenī savu gumijas laivu un makšķerēt no tās ezerā, kuram zvejas tiesības pieder valstīj, krastam vairāki zemes īpašnieki, tai skaitā arī valsts zeme?

    10.04.2017 - 13:58

  • Jānis

    Ruslan, ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij, var makšķerēt atbilstoši vispārējiem nosacījumiem, vienīgi tauvas josla ir nevis 10m kā publiskajiem ūdeņiem, bet mazāka - 4m. Tātad laikos, kad atļauts makšķerēt no laivas - to drīkst darīt.

    01.07.2017 - 23:06

  • x

    Iesakiet, lūdzu, kādu GPS, kurā varētu ielādēt ezeru dziļumu kartes

    01.12.2017 - 12:10

  • Juris

    Sveiki! Vai zvejas tiesību nomnieks drīkst pļaut ezerā niedres un baltās ūdensrozes pret manu īpašumu, kur tas robežojas ar ezeru?

    05.08.2018 - 20:32

  • Jānis

    Pļaušanu publiskā ezerā vai ezerā, kurā zvejas tiesības pieder valstij, jāsaskaņo ar pašvaldību. Ja pašvaldība piekritusi, un eksperta atzinums atļauj, tad drīkst.

    07.08.2018 - 01:46

  • Juris

    Bet ja tas ir privāts ezers un valsts drīkst iznomāt tikai zvejas tiesības, tad es pļaušana nav jāsaskaņo ar piekrastes zemju īpašniekiem?

    07.08.2018 - 12:41

  • Jānis

    Valsts drīkst iznomāt tikai to, kas viņai pieder. Privātos ezeros zvejas tiesības pieder krastu īpašniekiem.
    Ja ir vēlēšanās saņemt konkrētu atbildi, vajag uzdot konkrētu jautājumu.

    07.08.2018 - 18:42

  • Juris

    Tas ir privāts ezers, kur zvejas tiesības pieder valstij. Tās arī ir iznomātas. Piekrastes zemes pieder vairākiem īpašniekiem ieskaitot mani un nomniekau. Tāpēc vēlos saprast, ko drīkstu ezerā darīt, jo nomnieks neko neļauj darīt - ne laipu būvēt, ne savu laivu turēt un vēl pļauj niedres bez manas atļaujas pret manu īpašumu ezerā.

    07.08.2018 - 19:37

  • Jānis

    Ezera krasta zemes īpašums, ja tas nav privāts ezers, nedod nekādas speciālas tiesības uz ezeru, tikai vispārējās - makšķerēt atbilstoši makšķerēšanas noteikumiem, braukt ar laivu atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam, utml. Par laipām iespējami varianti, atkarībā no zemes zem ezera īpašuma. Vēl arī pastāv iespējas piekasīties tehniskajiem noteikumiem (ja tādi ir), nomas līguma nosacījumiem trešajām personām, utt.

    11.08.2018 - 16:27

  • Zizele

    Labdien! Pēc Jusu datubāzes ezera statuss ir : Biosfēras rezervāts. Ko tas nozīmē? Kādi ir ierobežojumi? Vai drīkst pļaut niedres un tīrīt raglapes no ezera? Paldies!

    19.09.2018 - 09:46

  • Jānis

    Statuss "biosfēras rezervāts" pie pašreizējā normējuma nekādas speciālas prasības ezeriem nenosaka. Tīrīt raglapes nav laba doma. Ja zvejas tiesības pieder valstij vai publisks ezers, niedru pļaušanu jāskaņo ar pašvaldību, publiskā ezerā vajag arī VVD TN, privātā - jāskaņo ar pārējiem krastu īpašniekiem (skaitās, ka jāskaņo ar īpašnieku, bet parasti ezeri ir kopīpašums). Visticamāk, ka ezeram DB ir arī nosaukums?

    21.09.2018 - 23:09

  • Ingus

    Ūdenskrātuve - cilvēka izveidots upes paplašinājums, kas uzskatāms par upes daļu. Tek Nigras upe, abās pusēs upei savs īpašnieks, tad tiek uztaisīts meniķis un izveidojas Muinieku ezers, apdzīvotā vietā "Blome", upe turpina tecēt tālāk. Nav saprotams vai tomēr "Ūdenskrātuve" vai "Ezers". Tagad Muinieku ezerā atļauts makšķerēt, samaksājot 20 euro/h. Kam pieder zivis? Vai Muinieku ezerā ir licenzēta makšķerēšana?

    11.01.2019 - 15:25

  • Jānis

    Ne Muinieku dzirnavezers, ne Nigras upe nav ZM saskaņoto licencētās makšķerēšanas nolikumu sarakstā. Abi ūdensobjekti nav publisko sarakstā, tātad privāti. Zivis pieder valstij, bet zvejas tiesības - krastu īpašniekiem, kuri drīkst par mazu, bet taisnīgu samaksu atļaut zvejas tiesības izmantot citiem (vajag arī makšķerēšanas kartes). Manā uzskatā, 20 EUR/h daudz par dārgu. Kāpēc gan nemakšķerēt Blomes dzirnavezerā, tur daļa krasta un salu pašvaldības īpašumā?

    12.01.2019 - 01:39

  • Selīna

    Sveiki, vai no ūpja dūkšanas pavararī varētu ledus ezerā plaisāt? Varbūt viņš ligzdošanas laikā kādas spēcīgas vibrācijas rada,kas liktu ledum plaisāt? Un skaņas dūcošās pāri ezeram pārvietojās arī kā viļņi, varbūt tam nav vispār sakarā ar ūpju ligzdošanu?

    02.03.2019 - 20:22

  • meitene

    labi, ka neviens nevar privatizēt, nopirkt jūru un debesis. Viss,ko ir radījusi Dieva (nevis cilvēka ) roka - ir piederošs visiem, un nav nopērkams vai pārdodams. Tas ir PRET Dieva un kosmiskajiem likumiem. cilvēka mantkārei nav robežu, un tas mūs vienreiz pazudinās...

    17.03.2019 - 17:19

  • DavidNeich

    <b> <a href=https://velpanex.ru/shop/23/desc/ibruxen>Ibruxen (Ибрутиниб 140мг) - Ибруксен ( Ibrutinib) – аналог Имбрувика</a> </b> представляет собой лекарственный препарат, действующий на основе низкомолекулярного ингибитора тирозининазы Брутона.
    Форма выпуска
    Выпуск лекарства осуществляется в виде капсул, основным веществом которых является ибрутиниб.
    Действие препарата
    Рекомендуется принимать препарат за несколько часов либо до еды, либо после. Попадая в организм, лекарство сразу же абсорбируется. Действие препарата направлено на борьбу с раковыми клетками: он останавливает процесс их роста, тем самым приводя к уменьшению опухоли. Если вы хотите <b> <a href=https://velpanex.ru/shop/23/desc/ibruxen>Ibruxen (Ибрутиниб 140мг) - Ибруксен ( Ibrutinib ) – аналог Имбрувика купить</a> </b> недорого, тогда оформляйте заказ на нашем сайте.
    Показания к применению
    Прием лекарственного средства осуществляется взрослыми, имеющими следующие заболевания: • Мантийноклеточная лимфома; • Лимфоцитарный лейкоз; • Макроглобулинемия Вальденстрема. В основном, лечение данным препаратом осуществляется в том случае, если пациенты не могут пройти курс химиотерапии или иммуннотерапии. Про <b> <a href=https://velpanex.ru/shop/23/desc/ibruxen>Ibruxen (Ибрутиниб 140мг) - Ибруксен ( Ibrutinib ) – аналог Имбрувика отзывы</a> </b> по большей части положительные.
    Побочное действие
    В качестве побочных эффектов можно отметить: • нарушения работоспособности нервной системы; • нарушения работоспособности желудочно-кишечного тракта; • нарушения зрения; • аллергические реакции. Также может проявиться слабость или отек. Если побочные эффекты имеют слабое действие, то прием препарата продолжается в обычном режиме. В противном случае при ухудшении состояния пациента прием препарата прекращается и назначается консультация у лечащего врача. Узнать, какая сегодня на <b> <a href=https://velpanex.ru/shop/23/desc/ibruxen>Ibruxen (Ибрутиниб 140мг) - Ибруксен ( Ibrutinib ) – аналог Имбрувика стоимость</a> </b>можно, позвонив в нашу аптеку.
    Противопоказания
    Ибрутиниб не рекомендуется принимать: • беременным и кормящим женщинам; • детям в возрасте до 18 лет; • больным, имеющим гиперчувствительность к какому-либо из компонентов препарата; • пациентам, у которых имеются проблемы с печенью и почками. Также запрещено применение препарата в случаях, если ведется параллельный курс лечения мощных препаратов. Среди тех, кто был вынужден пройти курс лечения данным препаратом, было отмечено тяжелое влияние Ибрутиниба на организм. По мнению некоторых, в течение приема лекарства проявились многие побочные эффекты, особенно часто – кровотечения и нарушения дыхательных функций. Все это приводило к тому, что нужно было постоянно корректировать дозу лекарства. В любом случае отпуск препарата осуществляется по рецепту врача. И для того, чтобы был назначен именно
    <b> <a href=https://velpanex.ru/shop/23/desc/ibruxen>Ibruxen (Ибрутиниб 140мг) - Ибруксен ( Ibrutinib ) – аналог Имбрувика цена</a> </b> которого более доступна, необходимо пройти специальное обследование и сдать требуемые анализы. Лечащий врач сделает вывод о виде заболевания и выпишет соответствующий рецепт


    <a href=https://velpanex.ru/shop/23/desc/ibruxen>Lucibru отзывы</a>

    02.12.2019 - 12:06

  • Charlesbex

    Жизнь с запущенным раком простаты может быть подавляющей. Важно понимать как болезнь, так и ваше лечение, чтобы вы могли принимать активное участие в принятии решений о вашем лечении.
    Если уровень простат-специфического антигена (ПСА) постоянно повышается во время лечения, которое снижает уровень тестостерона, это может означать, что ваш рак простаты прогрессирует. Прогрессирование означает, что рак ухудшается или распространяется.

    Когда это произойдет, ваше лечение может измениться. Вот почему ваш врач может назначить XTANDI - лечение, которое может помочь замедлить прогрессирование.


    <a href=https://www.xtandi.ru/index/xtandi_ehnzalutamid_kstandi_enzalutamide_kupit/0-5>энзалутамид 160 мг</a>

    02.12.2019 - 19:59

  • Michaeldruff

    <a href=https://www.onko-24.com/shop/114/desc/bdenza>BDEnza (Энзалутамид) – Аналог КСТАНДИ (XTANDI)</a> – медикамент, разработанный для мужчин с недугом как метастатический рак предстательной железы в запущенной форме. Как правило, данная болезнь разрастается быстро.

    Основной действующий фермент медикамента BDEnza - энзалутамид – элемент, являющийся мощным блокатором андрогенных рецепторов. Он влияет на злокачественные структуры, уменьшая их развитие.



    По данным практических исследований профессионалами, на <a href=https://www.onko-24.com/shop/114/desc/bdenza>BDEnza (Энзалутамид) – Аналог КСТАНДИ (XTANDI) отзывы</a> были выявлены таковы, что медикамент действительно показывает высокую эффективность.

    На <a href=https://www.onko-24.com/shop/114/desc/bdenza>BDEnza (Энзалутамид) – Аналог КСТАНДИ (XTANDI) цена</a> на данном портале является максимально приемлемой, что делает лечение доступным любому человеку.



    Метод использования

    Медикамент производится в виде желатиновых капсул. Прием осуществляется внутренний каждый день, возможно самостоятельно без еды.

    Капсулу положено употреблять в первозданной форме, не искажая. Следует проводить процедуру в одно и то же время каждый день для поддержания необходимой концентрации действующих веществ в крови.

    Классическое дневное количество - 160 г, то есть 4 капсулы. Длительность курса оздоровления и ее схему подбирает профессиональный доктор после получения анализов пациента и постановления диагноза. Самостоятельная корректировка назначенной схемы лечения запрещена.



    Противопоказания

    - пациенты, младше 18 лет;

    - индивидуальная непереносимость составляющих медикамента;

    - нарушенная деятельность печени.



    Побочные симптомы

    В процессе лечения могут проявиться такие нежелательные реакции, как:

    - бессилие;

    - апатия;

    - повышенное чувство опасности;

    - головные боли;

    - пробелы в памяти;

    - уменьшение концентрации внимания;

    - повышенная температура;

    - повышение давления;

    - шелушение поверхности тела.



    В случае проявления побочных симптомов нужно в срочном порядке нужно связаться с доктором. В целом, вся терапия проходит под внимательным присмотром врача.



    Как купить

    <a href=https://www.onko-24.com/shop/114/desc/bdenza>BDEnza (Энзалутамид) – Аналог КСТАНДИ (XTANDI) купить</a> возможно на данном портале, для этого позвоните по указанному номеру либо оставьте сообщение на сайте и первый освободившийся оператор свяжется с вами.

    На <a href=https://www.onko-24.com/shop/114/desc/bdenza>BDEnza (Энзалутамид) – Аналог КСТАНДИ (XTANDI) цена</a> может варьироваться от количества приобретаемого медикамента. Уточните нужную вам дозировку и узнайте актуальную для вас стоимость.

    Преимущества нашей компании.

    1. Мы сотрудничаем напрямую с производителями, поэтому гарантируем оригинальность и эффективность препаратов. Имеются все сертификаты.

    2. Мы с пониманием относимся к нашим клиентам, знаем, как дорого обходится лечение, поэтому наши цены являются максимально доступными для любого человека.

    3. Наши сотрудники работают максимально быстро. Телефонная поддержка 24/7. Вы можете оформить заявку на сайте и с вами свяжется первый освободившийся сотрудник в кратчайшее время.

    4. Посылка отправляется в течении 1-2 дней (в зависимости от места производителя), для экстренных случаев имеется экспресс-доставка. Каждая посылка имеет трек-номер, по которому вы можете отследить ваш заказ. Обязательно учитываются все необходимые условия транспортировки.

    5. У нас лояльная позиция. Каждый случай с клиентом мы рассматриваем индивидуально


    <a href=https://www.onko-24.com/shop/114/desc/bdenza>энзалутамид купить +в аптеках</a>

    07.12.2019 - 06:35


Return to Citi temati forum

  • Our sponsors:
  • www.e-formas.lv
  • Sorosa Fonds Latvija
  • LVAF
  • More on lakes:
  • ILEC
  • Poseidon.by
  • UKLakes
  • VISS Sverige
  • Lake Net
  • Zive
  • Baikal
  • labaslaivas
 
Contact us | Terms and conditions | Our goals | Advertise with us