Ezeru apsaimniekošana

  • Janka

    Sveiciens visiem makskerniekiem! Vai pašvaldibas pienākums ir izstradāt ezera apsaimniekosanas planu publiskajam ezeram,ja tas atrodas taas teritorijā?kas ir atbildigs par ezera notiekoso?

    09.03.2004 - 16:55

  • Jānis

    Par iekšējiem ūdeņiem vispār un par ezeriem īpaši neviens nav atbildīgs. Apsaimniekošanas noteikumi tiek izstrādāti tikai gadījumos, kad grib kaut ko nopelnīt - piem., organizēt licencēto makšķerēšanu. Mēdz izstrādāt t.s. zivsaimnieciskās apsaimniekošanas noteikumus rūpnieciskajai zvejai. Teorētiski atbildīgas ir Reģionālās vides pārvaldes. Praktiski tam reāla seguma - nav speciālistu, nav prasību, nav ieinteresētības, nav... Realitāte ir redzama kā ezeru ekoloģiskā stāvokļa pastāvīga pasliktināšanās.

    09.03.2004 - 19:26

  • māris

    publiskie ezeri pieder valstij,parasti apsaimniekotājiem (pašvaldībām,aģentūrām)pietrūkst līdzekļu ezeru apsaimniekošanas noteikumu izstrādei.

    03.03.2005 - 21:50

  • Jānis

    Māri, līdzekļu trūkums ir parasta lieta. Tomēr - ja nav naudas pat noteikumu izstrādei, par apsaimniekošanu nav ko sapņot. Kur radīsies nauda pašai apsaimniekošanai, kas noteikti būs dārgāka par noteikumiem?

    03.03.2005 - 23:36

  • Juris

    Vēlētos noskaidrot. Ja es ezārā atrodu piem.Kara laika lidmašinu. Kam tā piederēs?

    21.04.2005 - 12:38

  • Jurijs

    Piedavaju ezeru apsaimniekošanai noma Bio tualetes , ofisa konteineri , leti un kvalitativi.

    20.05.2005 - 15:14

  • Andris

    Ar nožēlu jāatzīst, ka Jūs pārkāpāt komentāru ievietošanas noteikumus ("Komentāros lietotāji tiek lūgti ievērot pieklājības normas. Reklāma komentāros aizliegta.") Nobloķēju Jūsu IP adresi. Lai Jums jauka diena!

    20.05.2005 - 15:45

  • akm

    Kapec gan ezeri nevaretu ieviest par maksu sludinājumus? Paši nopelnītu, un cilvēki varētu palasīties. IP noslēgšana ir labs padomju risinājums, bet varētu domāt, ka informācijas apmaiņa šajā jomā kādam ienestu milzīgus ienākumus. Nozare taču vēl īpaši nepelna kopumā...

    31.05.2005 - 17:19

  • Jānis

    Sludinājumus varētu par maksu, pat bez maksas. Bet tikai: 1)saskaņojot ar uzturētājiem, 2)objektīvu informāciju, nevis plikus tālruņa numurus vai, otrādi, garas mārketinga klišejas, 3)ar reālu ievietotāju personas informāciju (nepublicējamu, protams). Kādas būtu vēlēšanās vai papildus ieteikumi?

    31.05.2005 - 22:29

  • Copmanis

    Latvijaa ir ap 200 publisko ezeru. Cik saprotu, publiskaa ezera jeega sleepjas tieshi tur, lai buutu taadi ezeri, visiem pieejami, kuros makshkjernieks vareetu makskjereet briivi, neprasot nevienam atljauju, saskanjaa ar makshkjereeshanas noteikumiem. Mani ljoti satrauc fakts, ka peedeejos gados notiek jau taa sho nedaudzo ezeru apsleepta privatizaacija zem licenceetaas makshkjereeshanas izkaartnes. Apsaimniekotaajs ezeru panjem uz nomu, sleedz jebkaadu briivu pieeju ezeram, ieviesh personiigo laivu iznomaashanas monopolu par daargu naudu, izmaina makskjereeshanas noteikumus. Manupraat tas viss ir pretrunaa ar publiskaa ezera ideju vispaar. Es iisti nevaru saprast, kaapeec uudenju apsaimniekoshanas gribeetaaju skati tiek pastiprinaati mesti tieshi uz publisko uudenju pusi! Latvjaa tachu veel paliek ap 2000 ezeru, kuri ir privaati. Nu lai njem tos un saimnieko uz nebeedu! Lai taisa licenceeto makshkjereeshanu tajos! Bet Publiskos ezerus buutu jaapsaimnieko valstij un jaalaizh tajos zivis no privaatajaa sektoraa ieguutaas peljnas par licenceem. Kaada ir ezeru portaala speciaalistu attieksme pret sho lietu? Paldies.

    29.09.2005 - 14:50

  • Jānis

    Publisko ezeru ideja acīmredzot nāk no Kurzemes t.s. brīvezeriem - kuros zvejot bez kādām atļauju prasīšanām drīkstēja jebkurš. Tas nāk no laikiem, kad tīkli un laivas bija dārgi, transports lēns, , bet zivju ļoti daudz - kā rezultātā ar likumu bija aizliegts kalpiem pusdienās dot lašus vairāk kā 4 dienas nedēļā... Tagad ir maz zivju un lēti gan tīkli, gan laivas, gan transportlīdzekļi. Tātad nepieciešama savādāka pieeja. Ja ezerā intensīvi makšķerē, tam nepieciešama apsaimniekošana. Makšķernieki selektīvi izķer galvenokārt lielākās un plēsīgās zivis. Lai līdzsvarotu stāvokli, vajag melioratīvo zveju, nārsta reālu aizsardzību, atsevišķu sugu mazuļu ielaišanu, uzraudzību pret elektriķiem un tīkliniekiem. Apsaimniekošanai vajag naudu. Un man šeit neliekas pareizas ierosinātās šķērssubsīdijas. Pat vairāk - uzskatu - ja ezerā ir licencētā makšķerēšana, nekādus atskaitījumus zivju fondam, nekādas makšķernieka licences. Tikai atskaitījumi valsts budžetā par valsts īpašuma lietošanu. Un kontrole no uzraudzības institūciju puses... Pavisam cits jautājums, ka normatīvie akti par ezeru apsaimniekošanu ir galīgs sviests, kas ir viens no iemesliem, kāpēc licencētā makšķerēšana tiek rīkota galvenokārt publiskos ezeros. Otrs iemesls - privātos ezeros bieži pamanās samaksu par makšķerēšanu dabūt bez licencētās makšķerēšanas noformēšanas.

    29.09.2005 - 16:17

  • Copmanis-Jaanim

    Paldies par atbildi, tikai ne visu iisti sapratu. :) ---------------- Pat vairāk - uzskatu - ja ezerā (vai tik par publisko runa?) ir licencētā makšķerēšana, nekādus atskaitījumus zivju fondam, nekādas makšķernieka licences. ---------------- Kas taa par licenceeto makshkjereeshanu bez licences? Laikam buusit paarrakstiijies. :) Un liidz ar to nesapratu domu. Kaads tad iisti publisko uudenju apsaimniekoshanas variants shkjiet vispienjemamaakais jums? Kur buutu jaanjem taa nauda? -------------------- Un man šeit neliekas pareizas ierosinātās šķērssubsīdijas. -------------------- Kaapeec? -------------------- Pavisam cits jautājums, ka normatīvie akti par ezeru apsaimniekošanu ir galīgs sviests, kas ir viens no iemesliem, kāpēc licencētā makšķerēšana tiek rīkota galvenokārt publiskos ezeros. ---------------------- Piekriitu, bet vai Juss nepastaastiitu, ko juusupraat vispirmaamkaartaam vajadzeetu mainiit shajaa sviestaa? :) ----------------------- P.S. Un veel piemineejaat melioratiivo zveju. Was ist das??? :)

    30.09.2005 - 09:48

  • Jānis

    Jā, par makšķernieka licenci kļūda - domāta karte. Lai cik sāpīgi nebūtu lielie licencētās makšķerēšanas administrēšanas izdevumi, man licencēto makšķerēšanu jāatzīst par vienīgo reāli strādājošo ezeru apsaimniekošanas metodi. Katra konkrēta ezera apsaimniekošanai jābūt pašuzturošai - t.i., jāiegūst līdzekļus uzraudzības un apsaimniekošanas procesam. Nebūtu jēga atņemt naudu privāto ūdeņu īpašniekiem, lai papildinātu zivju krājumus publiskos ezeros, kurus tad neuzraudzītajos ezeros izķertu tīklinieki. Par likumiem - pirmā problēma ir pieeja. Mums meža likums ir, ūdeņu likuma nav. Meža apsaimniekošanas noteikumi ir, ūdeņu apsaimniekošanas noteikumu nav. Jāsāk ar ūdeņu likumu. Un ar ūdeņu kontroles iestādi - pašreizējās nodarbojas tikai ar zivīm.

    30.09.2005 - 10:10

  • Apsaimniekotājs

    Nepiekrītu, ka licencētā makšķerēšana prasa lielus izdevumus - vienīgais kas vajadzīgs izstrādāt ezera ekspluatācijas noteikumus, tas maksā dažus simtus Ls. Laivas atpelnās ar to iznomāšanu, 90 procenti no licenču pārdošanas ienākumiem paliek apsaimniekotājam un tas tos var tērēt zivju papildināšanai, krastu sakopšanai un kam vien grib. Tikai 10 procenti aiziet Valsts zivju fondam un tas nav nekas briesmīgs. Iesaku visiem privāto ūdeņu īpašniekiem organizēt licencēto makšķērēšanu, lai aizsargātu ezeru no nevēlamiem ciemiņiem tauvas joslā. Vismaz es tā izdarīju un viss OK.

    25.11.2005 - 16:57


Return to Cope forum

  • Our sponsors:
  • www.e-formas.lv
  • Sorosa Fonds Latvija
  • LVAF
  • More on lakes:
  • ILEC
  • Poseidon.by
  • UKLakes
  • VISS Sverige
  • Lake Net
  • Zive
  • Baikal
  • labaslaivas