 
			- 
					Lādes ezeru ūdensaugu sabiedrībasDarbā atspoguļoti 1996. gada vasarā Lādes ezeros (Bruņķītī, Skujas ez., Auziņu ez., Dzirnezerā, Mazezerā, Riebezerā un Dziļezerā) veikto veģetācijas pētījumu rezultāti. 
- 
					Gaujas augšteces ezeru piekrastes veģetācijaCilvēku darbība izmaina vides apstākļus un līdz ar to veicina vai kavē noteiktu augu sabiedrību izplatību ezeros. Cilvēku visvairāk ietekmēti ir Āraisis, Brenkūžu un Mācītājmuižas ezeri. Vairāk pasargāti ir ezeri ar pārpurvojušos krastu joslu. 
- 
					Najādu "uzbrukums" Slokas un Kaņiera ezeriem2000. gada jūlijā Slokas un Kaņiera ezeros 0.5 – 1 m dziļumā uz smilšainas un dūņainas grunts konstatētas ļoti lielas un vitālas jūras najādu audzes. Tās plešas gandrīz gar visu Slokas ezera piekrasti un ūdens klajumos starp niedru audzēm Kaņierī. 
- 
					Ezeru eitrofikācija - cēloņi un sekasJa Latviju salīdzina ar dažām Centrāleiropas valstīm, piemēram, Čehiju, kuras teritorijā ir tikai 5 dabiskas izcelsmes ezeri, mūsu valsti var dēvēt par "ezeru lielvalsti". 
- 
					Ezeru informācijas uzkrāšanas un pasniegšanas teorija un prakseInformācijas loma ezeru aizsardzībā ir būtiska. Informācijai ir vajadzīga gan datubāze, gan arī paši dati. 
- 
					Juglas ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi (2)1999.gadā pēc Rīgas domes pasūtījuma izstrādāti Juglas ezera ekspluatācijas noteikumi. 
- 
					Fosfora un smago metālu akumulācija Latvijas ūdenstilpēsAgritas Briedes disertācija, 1996.g. 
- 
					Ezers atkal aiziet pazemēKopš 1982. gada šī ir otrā mums zināmā reize, kad ezerdobе paliek pilnīgi tukša... 
- 
					Ješa ezera 69 salas - mīts vai patiesība?Par to, kurš ir salām bagātākais Latvijas ezers, strīdēties laikam būtu lieki, taču mazliet kutelīgāks ir jautājums par salu skaitu. 
- 
					Par Cieceres ezera dziļumiem?Grūti tagad atklāt, kā radušies kļūdainie priekšstati par Cieceres ezera lielo dziļumu. Taču 1999. gada decembrī noskaidrojām, ka Cieceris ir 22 metri dziļš, nevis divtik daudz. 
- 
					Pūricas ezera vēsture un veģetācijas dinamikaEzers pārpurvojas un tā krastos izveidojies zāļu un pārejas purvs un atsevišķās vietās ir sastopami arī augsto purvu veģetācijas fragmenti. 
- 
					Gaujas vecupju veģetācijaPētīti Gaujas vecupju ezeri pie Nurmižiem, Līgatnes, Cēsīm un Jāņarāmja. 
 
						 
						 
						















