-
Vai Baltezeri vēl arvien ir balti
Gruntsūdens izmantošanas sākums M. Baltezera sateces baseinā iezīmēja nākamās (pēc Gaujas - Daugavas kanāla) krasās pārmaiņas L. un M. Baltezera attīstībā. Šos divus gadus - 1903. un 1904. - var nosaukt par "liktenīgo periodu", kad īsā laikā tika pilnīgi sagrauts gadu tūkstošos tapušais hidrodinamiskais līdzsvars Baltezeru apvidū.
-
Lielais un Mazais Baltezers
Lielajai augu bagātībai atmirstot, ļoti strauji aug dūņu kārta. Zviedrijas dienviddaļā seklos, mēreni eitrofos ezeros dūņu uzkrāšanās ātrums ir apmēram 0,5 - 1,0 mm gadā. Ezeros, kuros līdzīgi kā Baltezeros tiek novadīti ar augu barības vielām bagāti notekūdeņi, dūņu uzkrāšanās ātrums var pieaugt pat līdz 10 mm gadā.
-
Lielā un Mazā Baltezera eitroficēšanās izpēte
Galvenie eitrofikāciju veicinošie apstākļi Lielajā un Mazajā Baltezerā ir liela platība un mazs dziļums, traucējumi ezeru notecē, ko rada jūras ūdeņu iespiešanās, bagātīgs slāpekļa un fosfora pieplūdums.
-
Ezeru izcelšanās – sūnu purvu ezeri
Ezeri sūnu purvos sāk veidoties zināmā to attīstības pakāpē un tikai tad, kad purva augstums ir krietni pārsniedzis apkārtējo nepārpurvoto zemju līmeni.
-
Ezeru izcelšanās – atteku ezeri un vecupes
Kā vecupes, tā bijušās upju attekas arī ir pieskaitāmas pie dabiskas izcelsmes ezeriem. Tie ir savdabīgi, nelieli un sekli, gareni vai lokveida ezeriņi upju palienēs.
-
Ezeru izcelšanās - piejūras ezeri (1)
Piejūras jeb piekrastes ezeri tomēr ir paši jaunākie. To vecums ir tikai 2 – 4 tūkst. gadu. Šie ezeri radušies vienā no Baltijas baseina attīstības stadijām – Litorīnas jūras laikā.
-
Ezeru attīstība (3) – attīstību ietekmējošie apstākļi
Iespējams, ka gluži tāpat, kā, pielāgojoties spriedzes apstākļiem (barības vielu, humusvielu, indīgo vielu pieplūdums), ezeru sistēmu uzbūve vienkāršojas, tā jau šodien diezgan strauji sarūk lielā dabas kopuma daudzveidība.
-
Ezeru izcelšanās - glaciālie ezeri (2)
Glaciālās izcelsmes ezeri ir visvecākie. Tie radušies apmēram pirms 8 – 13 tūkstošiem gadu.
-
Ezeru izcelšanās - karsta un sufozijas ezeri (2)
Šie ezeri ir vieni no neparastākajiem Latvijā. To ieplakas veidojas pazemes ūdeņu darbības rezultātā.
-
Ezeru attīstība (2) – vēsturiskā attīstība
Mūsu vissenākie ezeri nepārtraukti attīstās jau vairāk nekā 10’000 gadu. Ļoti daudzi ezeri, kuri bija izveidojušies vienlaicīgi ar šiem, jau ir izzuduši. Precīzāk izsakoties, tie ir beiguši pastāvēt kā ezeri un turpina savu dzīvi kā purvi.
-
Ezeru attīstība – attīstības galvenās likumsakarības
Visu garo laikposmu kopš izcelšanās līdz mūsdienām ezeri nepārtraukti attīstās un mainās. Neviens no tiem nav saglabājis ne savu pirmatnējo formu, ne saturu, jo, līdzko ieplaka ir piepildījusies ar ūdeni, sākas to abu mijiedarbība.
-
Bušnieku ezera flora un veģetācija
Ezera aizaugšanas un pārpurvošanās procesā izveidojusies liela augu sabiedrību un biotopu daudzveidība. Par teritorijas ekoloģisko vērtību liecina reto un aizsargājamo augu sugu un to veidoto augu sabiedrību sastopamība.
