Journal
177 articles about lakes, laws and their protection
| Date | Category | Article |
|---|---|---|
| 2001-04-28 | Pētījumi | Vai Baltezeri vēl arvien ir balti Gruntsūdens izmantošanas sākums M. Baltezera sateces baseinā iezīmēja nākamās (pēc Gaujas - Daugavas kanāla) krasās pārmaiņas L. un M. Baltezera attīstībā. Šos divus gadus - 1903. un 1904. - var nosaukt par "liktenīgo periodu", kad īsā laikā tika pilnīgi sagrauts gadu tūkstošos tapušais hidrodinamiskais līdzsvars Baltezeru apvidū. |
| 2001-04-28 | Pētījumi | Lielais un Mazais Baltezers Lielajai augu bagātībai atmirstot, ļoti strauji aug dūņu kārta. Zviedrijas dienviddaļā seklos, mēreni eitrofos ezeros dūņu uzkrāšanās ātrums ir apmēram 0,5 - 1,0 mm gadā. Ezeros, kuros līdzīgi kā Baltezeros tiek novadīti ar augu barības vielām bagāti notekūdeņi, dūņu uzkrāšanās ātrums var pieaugt pat līdz 10 mm gadā. |
| 2001-04-28 | Pētījumi | Lielā un Mazā Baltezera eitroficēšanās izpēte Galvenie eitrofikāciju veicinošie apstākļi Lielajā un Mazajā Baltezerā ir liela platība un mazs dziļums, traucējumi ezeru notecē, ko rada jūras ūdeņu iespiešanās, bagātīgs slāpekļa un fosfora pieplūdums. |
| 2001-04-08 | Vēsture | Ezeru izcelšanās – sūnu purvu ezeri Ezeri sūnu purvos sāk veidoties zināmā to attīstības pakāpē un tikai tad, kad purva augstums ir krietni pārsniedzis apkārtējo nepārpurvoto zemju līmeni. |
| 2001-04-08 | Vēsture | Ezeru izcelšanās – atteku ezeri un vecupes Kā vecupes, tā bijušās upju attekas arī ir pieskaitāmas pie dabiskas izcelsmes ezeriem. Tie ir savdabīgi, nelieli un sekli, gareni vai lokveida ezeriņi upju palienēs. |
| 2001-04-08 | Vēsture | Ezeru izcelšanās - piejūras ezeri (1) Piejūras jeb piekrastes ezeri tomēr ir paši jaunākie. To vecums ir tikai 2 – 4 tūkst. gadu. Šie ezeri radušies vienā no Baltijas baseina attīstības stadijām – Litorīnas jūras laikā. |
| 2001-04-07 | Vēsture | Ezeru attīstība (3) – attīstību ietekmējošie apstākļi Iespējams, ka gluži tāpat, kā, pielāgojoties spriedzes apstākļiem (barības vielu, humusvielu, indīgo vielu pieplūdums), ezeru sistēmu uzbūve vienkāršojas, tā jau šodien diezgan strauji sarūk lielā dabas kopuma daudzveidība. |
| 2001-04-07 | Vēsture | Ezeru izcelšanās - glaciālie ezeri (1) Glaciālās izcelsmes ezeri ir visvecākie. Tie radušies apmēram pirms 8 – 13 tūkstošiem gadu. |
| 2001-04-07 | Vēsture | Ezeru izcelšanās - karsta un sufozijas ezeri (2) Šie ezeri ir vieni no neparastākajiem Latvijā. To ieplakas veidojas pazemes ūdeņu darbības rezultātā. |
| 2001-04-06 | Vēsture | Ezeru attīstība (2) – vēsturiskā attīstība Mūsu vissenākie ezeri nepārtraukti attīstās jau vairāk nekā 10’000 gadu. Ļoti daudzi ezeri, kuri bija izveidojušies vienlaicīgi ar šiem, jau ir izzuduši. Precīzāk izsakoties, tie ir beiguši pastāvēt kā ezeri un turpina savu dzīvi kā purvi. |
| 2001-04-05 | Vēsture | Ezeru attīstība – attīstības galvenās likumsakarības Visu garo laikposmu kopš izcelšanās līdz mūsdienām ezeri nepārtraukti attīstās un mainās. Neviens no tiem nav saglabājis ne savu pirmatnējo formu, ne saturu, jo, līdzko ieplaka ir piepildījusies ar ūdeni, sākas to abu mijiedarbība. |
| 2001-03-29 | Pētījumi | Bušnieku ezera flora un veģetācija Ezera aizaugšanas un pārpurvošanās procesā izveidojusies liela augu sabiedrību un biotopu daudzveidība. Par teritorijas ekoloģisko vērtību liecina reto un aizsargājamo augu sugu un to veidoto augu sabiedrību sastopamība. |