Lādes ezeru ūdensaugu sabiedrības

Darbā atspoguļoti 1996. gada vasarā Lādes ezeros (Bruņķītī, Skujas ez., Auziņu ez., Dzirnezerā, Mazezerā, Riebezerā un Dziļezerā) veikto veģetācijas pētījumu rezultāti.

Secinājumi

1. Pētījumi Lādes ezeros tika veikti 1996. gada vasarā un to laikā Dziļezerā konstatētas 29, Riebezerā - 33, Auziņu ezerā - 26, Skujas ezerā - 26, Bruņķītī - 18, Mazezerā - 22 un Dzirnezerā 15 ūdensaugu un litorālo helofītu sugas.

2. Pēc izdarītajiem veģetācijas aprakstiem var izdalīt asociācijas Myriophylletum spicati Soó 27, Potamogetonetum perfoliati Koch 26 em. Pass. 64, Nymphaeetum candidae Miljan 58, Nymphaeetum albae Vollm. 47, Potamogetonetum natantis Soó 27, kā arī sabiedrības Nupharetum lutei Bagdonaité 68, un sabiedrības ar Utricularia sp. (klase Potamogetonetea R. Tx. et Preising 42) un asociācijas Phragmitetum (Gams 27) Schmale 39, Typhetym angustifoliae (Allorge 22) Soó 27, kā arī sabiedrības ar Sparganium microcarpum (klase Phragmitetea R. Tx. et Preising 42).

3. Pētītajiem ezeriem raksturīga eitrofu ezeru veģetācija. Retās un aizsargājamās oligotrofās augu sugas un to veidotās sabiedrības netika konstatētas. Uz mezotrofiju norāda ūdens dzidrība un hāru (Chara) un pūslenes (Utricularia) sabiedrības Dziļezerā.

4. Ekoloģiski un ainaviski visvērtīgākās teritorijas ir Dziļezers ar mežu tā krastos un pussalas starp Dziļezeru un Riebezeru, kā arī katrs ezers ir gan ekoloģiska, gan ainaviska vērtība.

5. Ezeru turpmākai apsaimniekošanai, par ko atbild vietējā (Limbažu pagasta) pašvaldība, jānodrošina ezeru ekoloģiskās un ainaviskās vērtības saglabāšana. Veikto pētījumu gaitā radušies vairāki konkrēti ieteikumi:

1) par ezeru teritorijas apsaimniekošanas kārtību jāvienojas pašvaldībai un zemes īpašniekiem;

2) saudzējošs režīms nepieciešams Dziļezeram ar apkārtējo teritoriju, par aizsargājamām atzīstot:

a) Garo saliņu (pussalas starp Dziļezeru un Riebezeru),

b) mežu Dziļezera austrumu krasta nogāzē (līdz nogāzes virsotnei, ietverot gravu un mežloku (Allium ursinum L). atradnes);

3) nepieciešams ievērot valsts likumdošanā noteiktās aizsargjoslas (Noteikumi par aizsargjoslām, LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 324, 07.08.1996.) gar visiem Lādes ezeriem (Bruņķīti, Skujas ez., Auziņu ez., Mazezeru, Riebezeru, Dziļezeru, Dzirnezeru) un to izmantošanas noteikumus;

4) pirms veikt saimniecisku darbību mitrajās teritorijās ezeru tuvumā (meliorāciju u.c.), nepieciešama to papildus izvērtēšana;

5) Visu Lādes ezeru teritoriju, akcentējot Dziļezera īpašo pievilcību, nepieciešams attīstīt kā tūrisma objektu, vispirms to sakārtojot, izstrādājot noteikumus un nodrošinot kontroli to izpildei. (Vispirms atbrīvojot Garo saliņu no atkritumiem un nodrošinot turpmāku nepiesārņošanu, ierīkojot atpūtas vietas (iespējams Dziļezera ziemeļu un dienvidu krastos un pie pie pārējiem ezeriem)).

6) Peldvietu ierīkošana Dziļezerā pieļaujama tikai tā ziemeļaustrumu krastā, pārējos ezerus un to veģetāciju peldvietas neapdraud.

7) Jāizvairās no pārmērīgas ezeru apkārtnes apbūvēšanas.

8) Lauksaimniecības zemēs gar ezeru krastiem vēlama pļavu josla, lai samazinātu ezeros ieplūstošo vielu daudzumu.

9) Noteikti nepieciešami zivju resursu izmantošanas un aizsardzibas noteikumi.

Attached documents:

Add your comments:




  • Our sponsors:
  • www.e-formas.lv
  • Sorosa Fonds Latvija
  • LVAF
  • More on lakes:
  • ILEC
  • Poseidon.by
  • UKLakes
  • VISS Sverige
  • Lake Net
  • Zive
  • Baikal
  • labaslaivas