Lieta ir tāda: dažas meliorācijas firmas piedava ar peldošo zemessūcēju palīdzību veikt dūņu atsūknēšanas un padziļināšanas darbus. Manā gadījumā šie darbi jāveic ezera līcī apmēram 0,5ha platībā, grunti uzskalojot krastā un izlīdzinot. Vai šai darbībai nepieciešams kādas iestādes saskaņojums, jo ezera (publisks) platība un kontūrs netiek mainīti? Pie tam pamanīju ka daudziem ezeriem (arī manējam) izstrādāti sapropeļa ieguves projekti, vai kādā reāla darbība šajā virzienā notiek? Paldies...
25.10.2004 - 08:41
Jānis
Ir vairāki nosacījumi. Vispirmais ir mērķtiecība - jāzina, ko grib sasniegt, tad - vai ar minētajiem pasākumiem ir cerība sasniegt vēlamo rezultātu, pēc tam jāpārdomā par iespējamām kaitīgām sekām, atkarībā no konkrētā ezera. Tikai pēc tam nāk iesniegumi, saskaņošanas, atzinumi, pētījumi, teritoriālplānojums, tehniskie noteikumi. Viss tas ir stipri atkarīgs no konkrētā ezera, tāpēc pie jautājuma vienmēr vajadzīgs ezera nosaukums.
25.10.2004 - 10:58
breksis
īsāk sakot, oficiāli viss atduras pret baigu birokrātiju :-( savukārt velmes ir ļoti saprotamas un vienkāršas - samazināt ūdens aizaugumu pie krasta, lai varētu ierīkot peldvietu un laivu piestātni. Atkārtoju no iepr. jautjuma - vai tas, ka ezeram veikta sapropeļa ieguves izpēte, neliecina par to ka tādiem padziļināšanas darbiem principiāli tiek dota zaļa gaisma un vienkāršota legalizēšana, jo skaidrs, ka ezers no tā tikai iegūst (konkrēti runa ir par Rušonu)
25.10.2004 - 15:32
Jānis
Birokrātija - slikti. Neko nezinošu un zināt negribošu zemes īpašnieku patvaļa - vēl sliktāk. Arī mājas celtniecībā vai pārbūvē ir zināmas prasības attiecībā uz profesionalitāti un prasību ievērošanu, kaut gan māja ir privātīpašums un pilnībā cilvēka roku darbs. Uzskatu, jo ilglaicīgāka ir izraisāmā problēma, jo pamatīgākai jābūt saskaņošanai. Miežu sējuma nopļaušanai - saskaņojumus nevajag vispār, ja kas, nākošgad apsēs atkal. Meža ciršanai - jau smagāk, iespējamas dažādas sekas, atjaunošana ir dārga un ilgst līdz 100 gadiem. Ezera vai tā piekrastes izmainīšana var būt vispār neatgriezenisks process, tāpēc vajadzīgi tehniskie noteikumi, reizēm arī ietekmes uz vidi novērtējums, utt.
Tas viss nenozīmē, ka neko nedrīkst. Un pie pašreizējā reģionālo vides pārvalžu līmeņa arī nenozīmē, ka kaitējums noteikti netiks nodarīts. Bet nedrīkst darboties nezinātājs, un bez padomiem un bez ierobežojumiem. Tieši tam šī birokrātija ir noderīga - zinošs cilvēks visus nepieciešamos dokumentus savedīs kārtībā mēneša laikā. Nezinātājam tas pašam ir praktiski neiespējami. Lētākais ceļš ir nopirkt kādu noformētāju, kas saucas eksperts, un kam dabas vērtības neinteresē, tādus mēs zinām, un viņu darbu vērtību arī. Bet, ja zemes īpašniekam ir ne pārāk daudz naudas un cik necik prāta, viņš gribēs šādus darbus darīt tā, lai viņa īpašuma vērtība nevis kristu, bet celtos. Tad jau pētījumi un smadzeņošana būs darba lielākā daļa, noformēšana tikai kā piedeva.
Ticiet man, pat Rušonu ir iespējams sabojāt. Negatīvo piemēru ir daudz. Ungura ziemeļaustrumu krasts, Langstiņu ezers, Lielais Baltezers, Sīvers, ...
25.10.2004 - 19:41
Jānis
Par sapropeļa iegulas datiem - tā nekādā ziņā nav paredzēta darbu veikšana. Tikai informācija. Būtu absolūti nepareizi iedomāties, ka visi ezeri, kam pētīts sapropelis, būtu derīgi vai piemēroti vai pieļaujami sapropeļa ieguvei.
25.10.2004 - 19:44
breksis
Paldies par info. Pierīgas ezeriem cilvēka darbība un tās sēkas tik tiešam ir acīmredzamas, bet pašreiz tas ir aktuāli arī reģionos. Daudzi cilvēki sapratuši ka viensēta dziļos laukos ezera krastā ekoloģiskajā vidē ir nenoliedzami labāka par 3 sotkam Plakanciemā ;-) Tikai kā lai apvieno cilvēka acīm tīkamu sakārtotību ar dabas harmoniju?
Varbūt jūs varētu norādīt uz veiksmīgiem piemēriem šajā sakarā?
26.10.2004 - 08:02
Jānis
Nevajadzētu mēģināt konfliktēt ar ekosistēmu. Jāzina, ko grib panākt, un jāzina dabas likumus. Piemēri - zinu Tīturgas ezeru Baložos - bija smagi piesārņots, izsmēla, tagad tīri pieņemams. Uz reālu labumu var cerēt, ja tīra visu ezeru. Citādi pēc laika dūņas būs atpakaļ. Lielauces ezeram vienā stūrī smēla sapropeli - pārējā ezera stāvoklis neuzlabojās, izsmeltajā stūrī drīzāk pasliktinājās, un uz ilgu laiku. Niedru pļaušana Liepājas, Engures, Burtnieku ezerā ir garām - tam ir efekts tikai tur, kur barības vielu ir maz, piemēram, Laukezerā. Ar piemēriem būs maz līdzēts - katrs gadījums ir individuāls.
26.10.2004 - 11:26
Martins
Gruti iedomaties kadu skadi, kas butu notikusi pec sapropela smelsanas, kaut vai Lielauces ezera.
Ludzu, konkretak, Jani.
Kas vainas ezera niedru plausanai, kadel kaut kas butu garam Engure, jeb Liepaja ?
14.11.2004 - 23:34
Jānis
Lielauces ezera ekosistēmas pamats ir hāras. Tīrītajā stūrī, tāpat arī notekūdeņu ieplūdes stūrī, hāru nav. Tātad tīrīšanas rezultātā stāvoklis lokāli ir pasliktināts. Ja šādi būtu apstrādāta puse ezera, hāru droši vien ezerā vispār vairs nebūtu.
Engures ezerā vasarā pļauj niedres, uz zienu atstāj ūdenī, tad pavasarī izskalotās savāc un turpat krastā sadedzina. Lielajā Subates ezerā niedres pļāva vasarā, arī turpat krastā sadedzināja. Abos pēdējos gadījumos, pat ja niedres būtu aizvāktas (teiksim, ieartas zemē vai sadedzinātas, tālu no ūdens), aizvākto biogēnu daudzums pret kopējiem krājumiem un intensīvo pieplūdi būtu tik niecīgs, ka pozitīva efekta vienkārši nebūtu. Ar pašreizējām metodēm ir neliels, bet negatīvs efekts. Ja tas nāk par labu putniem, tad tā arī jāsaka. To nedrīkst saukt par ezera atveseļošanu, kā melo Liepājas ezera gadījumā.
15.11.2004 - 00:11
Martins
Jani, kadas metodes butu jaizmanto un kadi pasakumi butu javeic, lai ezera atveselosanai butu pozitivs efekts ?
Piemeram, Engures ezera.
19.11.2004 - 15:47
Jānis
Pati galvenā metode būtu uz zināšanām balstīta domāšana. Jātiek skaidrībā par ezera pašreizējo stāvokli, pēc tam jāizvēlas sasniedzamo mērķi. Tad jādomā: virzieni, metodes, līdzekļi, iespējas, efekts, riski, termiņi, finanses... Kā redzat, tas ir sarežģīti (un nav ātri), tāpēc arī nebūs ieteikuma - lietojiet metodi nr.15, un viss būs kārtībā. PS. Latvijā ir tikai daži cilvēki (4 ?), kas spēj risināt šāda līmeņa problēmas. Lai atrisinātu, vajag vismaz vienu no šiem 4 speciālistiem darba grupu. Ir vienkārši smieklīgi, kad pie ezera atveseļošanas kārtējo reizi ķeras funkcionāri, kuri ir redzējuši ap 10 ezeru.
22.11.2004 - 00:26
Jānis
Labi vai slikti - tā ir relatīva būšana - no kuras puses skatās. No ezera ekosistēmas/ūdens kvalitātes viedokļa sapropeļa smelšana Lielauces ezerā bija kaitīga. No laivu pievešanas un makšķernieku ērtības viedokļa - derīga. Līdzīgi relatīvs skatījums iespējams arī biškopībā... Tikai dabā realizēts viedoklis "štrunts ar ekosistēmu, ka tikai ērtības" agri vai vēlu noved pie situācijas, ka "nav ne bišu, ne medus".
13.01.2005 - 15:07
Ingrīda
Labdien! Man buutu nepiecieshama neliela konsultaacija - Limbazhos ir ljoti piesaarnjojies pilseetas ezers (Mazezers, ir doma to iztiiriit, tikai ir paaris probleemas, kas rodaas visticamaak nezinaashanas deelj -
1. kaadaa veidaa buutu iespeejams noskaidrot cik biezs duunju slaanis ir izveidojies (ir aizdomas, ka savi 2 m vareetu buut, un shie dati buutu vajadziigi, lai var apreekjinaaat izmaksas)
2. vai shaada duunju izsmelshana (uudens liimeni ar sluuzhu paliidziibu nolaizhot) nekaitees ezeram?
3. kaadi uznjeemumi meedz veikt shaadus darbus? un kaaadas vareetu buu8t videejaas izmaksas?
Ljooti lielaa pateiciibaa tam, kursh varees izpaliidzeet - Ingrida
24.03.2005 - 14:08
Jānis
Ingrīda, 1)ar dūņu slāņa izpēti Jūs esat mazliet nokavējusi (vislabāk no ledus), bet tik mazam ezeram tas arī vasarā ir iespējami. Nav izslēgts, ka mākslīgam uzpludinājumam ir mālu slāņa oderējums. 2)Jārēķinās, ka tīrīšanas laikā viss tiks izārdīts, un kaut ko līdzīgu ekosistēmai nāksies ieviest no jauna, projektā iepriekš paredzot nepieciešamās lietas. Jāskatās, lai uz Dūņezeru neaizlaiž biezumus. Kas tur ir ar ietekošajiem ūdeņiem - ja ir piesārņojums, ļoti ātri aizaugs atkal? 4)Izmaksas ir ļoti atkarīgas no tā, kur (cik tālu) gribat izņemtās dūņas novietot, un cik zemu var nolaist līmeni. 3)var mēģināt noorganizēt, mans e-pasts: litrema et latnet punkts lv
24.03.2005 - 15:11
drscing
Varbuut kaads zina - vai Latvijā ir firmas, kas nodarbojas ar uudenskraatuvju tīrīshanu un dibena padzilinaashanas darbiem sleegtaas uudenstilpees. Cik saprotu, vieteejaam melioraacijas firmaam labaakajaa gadiijumaa ir draglains, bet ja ir veelme tiiriit lielaaku ap 0,5 ha diikji visaa platiibaa ar to nepietiek, vajag nelielu peldosho zemessuuceeju. Vai kaads zina kaadas firmas tehniski var uznjemties taadu darbu?
27.06.2005 - 15:50
Austris
Man arī ir interese par šādu jautājumu, bet labi zinu, ka tas nav lēts prieks un ka pie mums lielas iespējas atrast šādu iekārtu ir minimālas. Bet man ir doma kaut ko šajā virzienā darīt ,lai situāciju uzlabotu.
08.07.2005 - 11:36
aijazis
ja ir kādas iespējas - dari zināmu. mani arī tas interesē.
11.07.2005 - 16:32
kex
kas par idejaam???
īsteniibaa tas nav nekas fantastisks, jo kaa man zinams jauns mazais (liidz 50m3/stunda) zemessuuceejs ar visu apriikojumu maaksa apmeeram tikpat cik buldozers vai ekskavators un kaadreiz shaadu iekaartu bija papilnam, bet 90-jos visu sagrieza metaalluuzhnjos un taga nevar nekaadi galus samekleet. It ka ir pieriigaa kaads kantoris, kam ir shii tehnologjija (neatceros nosaukumu). zvaniiju tur pagaajushgad - vinjiem cena bija 1ls par 1m3 iznjemtas grunts pie apjomiem saakot ar 500m3 papilddarbi, bet vinji uz citiem rajoniem neizbrauc.
Vispar shii lieta ir interesanta un juutams ka peec krastu tiiriishanas darbiem ir piepraasiijums, jaagaida vien, kad paraadiisies tie, kas tehniski spees taas piepildiit.
tagad zemnieki par ES naudu perk visaadus suudus, zinu, ka iipashi populaari ir uz zemnieku saimnieciibas baazes veidot melioratiiva profiila nodaljas ar jaunu tehniku. varbuut kaukur dzirdeets par kaadu personu aktivitaateem tieshi zemuudens zemes darbu tehnologiju ievieshanaa????
12.07.2005 - 08:53
Vita
Ieteikums neaizrauties ar piekrastes tīrīšanu dabiskiem ezeriem (ūdenskrātuvēm un dīķiem - lūdzu): ja ezeram piekraste ir aizaugusi un dūņaina, tam ir nopietns pamats. Tas nozīmē, ka pēc tīrīšanas ātri vien notiks tas pats, plus vēl ezers papildus sagandēts (uzduļķotie nogulumi un ūdenī nonākušais nogulumu fosfors).
12.07.2005 - 11:46
kex
Interesanti gan. Ja aizaugums un dunju slanis veidojaas gadsimtiem, ja ne tuukstoshgadeem, tad kaa tas var atjaunoties "āatri vien"? ;-))
13.07.2005 - 08:07
Jānis
Dūņas, aizaugums - tā visa iemesls ir barības vielu koncentrācija ezerā. Attīrot nelielu gabalu, kopējais daudzums un kopējā koncentrācija ezerā praktiski nemainās. Pamēģiniet istabā ar netīru grīdu izmazgāt vienu stūri :)
13.07.2005 - 09:12
drscing
un tomeer varbuut kaads var ieteikt konkreetu firmu, kas nodarbojas ar neliela apjoma hidromehanizaacijas darbiem ???
28.07.2005 - 12:31
kex
kaadreiz lietotie zemessuuceeji parasti nebija mobili un tos izmantoja tikai lieliem darbu apjomiem.
Dzirdeets, kaa 90-to gadu beigaas VARAM iegaadaajas somu iekaartu ""watermaster", kas domaata tieshi uudenstilpju krastu sanaacijai un labiekaartoshanai. diemzheel nekas vairaak nav zinaams un gali nav atrodami, var buut lapas autori, kaa speciaalisti zina ko teikt shajaaa sakaraa???
10.08.2005 - 12:53
Jaanus
Papeetiju juusu topiku un atradu so:
Vai tas ir tas ko juus mekleejat?
Paartulkot veel neesmu paspeejs. Atvainojos
15.08.2005 - 15:33
Jaanus
Aizmirsu adresi:
www.freewebs.com/renner-noma/
15.08.2005 - 16:08
Einaars
Ar zemessuuceja pakalpojumiem nodarbojas:
SIA "Aquaprojekts", Peeteris - 6380754,
SIA "BGS", Jaanis - 9216583,
Z/S "Khikuti", Jaanis - 9111335
Ar cienhu Einaars
06.09.2005 - 14:54
kex
paldies Einar, taa ir ljoti veertiiga informaacija
08.09.2005 - 09:01
Didzis
Sveiki! Sākot ar 2006.gada pavasari piedāvāšu niedru/citu ūdenszāļu pļaušanas, zemessūcēja, un citus darbus.
10.10.2005 - 14:53
karlo
Einars nav nosaucis visus ir vel Celt Meh Serviss un Cēsīs ir tikai neatceros kā saucas. Papildus informāciju var uzzinat pie manis tel. 6435121
17.10.2005 - 22:30
breksis
Kas zina par formalitāšu kārtošanu šajā sakarā. it ka ar pag. gadu spēkā stājas MK noteikumi, kas paredzprojekta izstrādi un saskaņojumu krastu sanācijas darbiem.
Respektīvi, kas tādu projektu var izstrādāt un kādi saskaņojumi vajadzīgi???
07.06.2006 - 12:20
Jānis
Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība 2004.gada 17.februārī Rīgā Noteikumi nr. 80. Tur visi nepieciešamie atzinumi ir uzskaitīti. Varam sagatavot, ieskaitot saskaņošanu. Pārāk ātri nebūs, pārāk dārgi arī nē. Atkarīgs no objekta un darbības. Par kuru ezeru runa, un ko gribas darīt?
08.06.2006 - 22:20
breksis
Cien. autori!
kaapeec kaa negatiivs piemeers tika mineets lielauces ezers? kaada vaina bija sapropelja ieguvei? Kas tur tik drausmiigi samaitaats? Nu labi, tas protams nemaina situaaciju kardinaali, toties tagad ir normaals, dziljsh kanaals liidz tiiram uudenim, a agraak no taa gala ezeram vispar nevareeja piekljuut. Kaadas ekologjiskas probleemas tur vareeja buut, ja lielaaka ezera dalja paalika neskarta?
08.11.2006 - 04:01
Arturs
Man viens kaimiņš iztīrīja dīķīti, pārvietojās pa ūdeni peldus, un cik man stāstīja ejot pa purviem, ūdeņiem tur kur citi netiek. ļoti progresīva tehnika, vienīgā Latvijā esot. padārgi ņem, gandrīz latu par kubu, bet aizniedzamība ir kaadi 16m, dziļumā var laikam 12m, pa dienu pārrok 1500 - 2000 kubus.
26.01.2007 - 00:41
Liga.
Man ir ezerins,gribetos to sakartot.Izlasot komentarus,paliek bail kas mani gaida.Bet jamegina bus.
25.04.2007 - 20:30
Rolands
Man ir mazs ezers , gribu to iztirit to no dunam no sapropelja , ja kadam ir kadas tehnologijas ar kuram to var izdarit , par samaksu protams rakstiet loliks76 inbox.lv .
13.08.2008 - 16:38
JK
Es ari gribetu ieteikumus par kompanijam, kas varetu profesionali iztirit diki (apmeram 1ha). Kadreiz tur bija gan tirs udens, gan zivs, tagad tas ir lidzigs purvam...
18.08.2008 - 16:11
stiga
Vēlētos uzzināt kas un kādas atļaujas Būtu vajadzīgas ezera krasta rekonstrukcijai.Vai ir pieejami eiropas fondi? Konkrēti iet runa par Palpiera ezeru DA krastu.
30.08.2008 - 10:06
Vita
Palpieris ir sarežģīts gadījums - atrodas aizsargājamā teritorijā un ļoti iespējams, ir arī aizsargājamais biotops. Gribētos zināt kaut ko vairāk par plānotās darbības apjomu, iesākumā - kas domāts ar krasta rekonstrukciju. Darbības mērķis. Varat atrakstīt arī uz e-pastu, sk. Sazināties ar mums.
01.09.2008 - 17:25
Līga
Vita.Pie Feimeņiem tīra ezeru (sopropeli, niedres, dūņas). Vai tas ir likumīgi?
18.09.2008 - 17:53
Vita
Līga, tieši Feimaņu ezeru tīra vai kādu citu? Kādā platībā notiek darbība?
18.09.2008 - 18:59
Kaķēns
Līga, tīra- D-PILS-Rēzekne trase, nepierbraucot kādus 300-400 m. pirms pieturas "Krāce", labajā pusē. Iegūst sapropeli,redzams profesionālā līmini, pēc dzirdētā eksportēs uz ārzemēm(Dāniju).
21.04.2009 - 21:47
Līga
Jā tieši to ezeru tīra.Darbība notiek pilnā sparā.Līmenis izskatās iespaidošs.Ceļu uzbūvēja,noliktava sapropeļa pumpēšanai gatava,daudzfāžu elektrība.Darbības ilums vai līgums 8 gadi.Sponsors no Amērikas.
04.05.2009 - 22:28
Pāvels
Atsaucoties uz Jūsu problēmām varu iepriecināt. Tāda tehnika lai iztīrītu dīķus, ezeru krastus,izveidotu peldvietas laivu piestātnes - ir pieejama. Tas ir plosts ar elektropiedziņas frēzi un dubļu sūkni. Patērētā jauda 5 -15 kW. Nepieciešamības gadījumā noīrējam pārvietojamo ģeneratoru. Tel. LMT 28641212
02.01.2010 - 13:40
Robi
Vai varētu uzzināt kur tādu tehniku var iegādāties un vai var iznomāt.
03.01.2010 - 22:08
Pāvels
Tehniku iznomāt vai iegādāties nevar, vienīgi sadarboties - pasūtīt darbus.
04.01.2010 - 15:50
Inga
Veicam grunts tīrīšanas un niedru pļaušanas/izvākšanas darbus ar zviedru tehniku - amfībiju (pārvietojas gan pa ūdeni, gan sauszemi). Šī tehnika šādiem darbiem tiek izmantota visā pasaulē.
07.05.2010 - 13:14
Zane Ešenvalde
Inga, nebūtu slikti ja jūs atstātu savus kontaktus!
24.01.2011 - 11:09
Liene
Labdien. Ilgāk vairs nevaram noskatīties kā strauji aizaug Briņģu ezers Vecpiebalgas novadā (http://www.ezeri.lv/database/1841/). Palasījos visus komentārus un radās konkrētas idejas un norādījumi, kas ir jādara. Bet varbūt šeit ir kāds, kas kādreiz ir saskāries ar Briņģu ezeru un var padalīties ar kādu padomu - ko un kā labāk iesākt. Kā arī kādi ir jaunumi ES fondos, saistībā ar ezeru iztīrīšanu utt. Kā arī jautājums ir par nomniekua būtību - jau daudzus gadus ezers ir apsaimniekots, bet pēdējos gados nekas netiek vairs darīts, lai ezeru glābtu. Vai ir iespēja kaut ko pašiem darīt priekš ezera glābšanas(projektus rakstīt un attīstīt utt), ja es neesu ezera apsaimniekotājs?
30.12.2011 - 10:01
Jānis Sprūds
Liene, bez milzīgas iedziļināšanās mans viedoklis ir - ezers ir kļuvis par seklu. Stāvokļa normalizēšanai jāizņem 1-2m dūņu un sapropeļa, kas šai gadījumā ir dūņainas smiltis. Detalizētāk varētu spriest, ja Jūs atsūtītu ezera, it sevišķi aizauguma, fotogrāfijas.
30.12.2011 - 17:57
Daiga
Smiltenes Veca parka teritorijā atrodas Vidusezers, ir nepieciešama ezera tīrīšana un padziļināšana. Vidusezera gultnes tīrīšana un padziļināšana (sanesumu izrakšana, dūņu izrakšana, atkritumu savākšana), vidējais tīrīšanas - padziļināšanas dziļums, h(vid)=1.10m. Jautājums ir ka un cik daudz drīkst nolaist ūdeni ezera tīrīšana sun padziļināšanas laikā, neietekmējot dzīvo organismu eksistenci ezerā? Un kāds būtu racionālākais risinājums par izrakto dūņu, duļķu uc. turpmāko izmantošanu, izvešanu?!
15.08.2014 - 11:15
Jānis Sprūds
Daiga, par konkrētiem risinājumiem ieteikumus iespējams sniegt tikai pēc ezera izpētes. Nezinot ezeru, nevaru būt pārliecināts, ka padzilināšana ir labākais risinājums, un nezinu, vai padziļināšana ir pieļaujama (piem., ja gadījumā pašlaik grunts ir aizaugusi ar hārām, kas gan konkrētā gadījumā maz ticams, tad vispārēja padziļināšana hāras likvidēs, un ezera ekoloģiskais stāvoklis noteikti pasliktināsies). Vajadzētu sākt ar ezera ekoloģiskā stāvokļa izpēti un priekšlikumu ekoloģiskā stāvokļa un lietošanas īpašību uzlabošanai izstrādāšanu.
20.08.2014 - 21:16
Elīna
Mani interesē Saldus ezera krasta attīrīšana no niedrēm. Ezers manāmi zaudē savu platību.Kādreiz makšķernieki neļāva aizaugt dažām "taciņām", tagad ezers mierā un aug ciet. Vienīgā vieta, kas tiek uzturēta tīra, ir pilsētas pludmale.
Vai ir kāds info par šo ezeru. Varbūt jau ir kautkas pētīts un darīts. Zinu, ka Saldus taisījās pirkt kautkādu tehniku krasta tīrīšanai.
24.01.2015 - 23:38
Jānis
Mani interesē PULGOŽŅA jeb Āķēa ezera liktenis.Pirms50gadiem priecājāmies par ezeru,kurš bagāts ar dažādām zivīm,vizinājāmies ar katamarāniem un laivām,tad ieradās Rīgas zveinieki ar tīkliem, izkāsa ezeru un aizbrauca,solot ,ka zivju resursi tiks atjaunoti.Tā solītais MAKĀ neiekrita.Tagad ezera līmenis ir pazemināts apm.par30-40cm,krastalīnijas pārpurvojas,ezers pamazām aizaug,pārvēršoties par acīm netīkamu ūdenskrātuvi bez zivīm Varbūt ir kāds turīgs cilvēks, kurš būtu ar mieru sakopt šo ezeru,bet mēs par maksu varētu noķert ,VARENU LĪDAKU un visi kopā priecāties par sakopto vidi un jaukajām pedvietām
11.02.2015 - 16:18
Aleksandrs
Labdien, gribu te atrast kādu speciālistu kurš ieteiktu kā atjaunot/iztīrīt aizauguso Puderovas ezeru Audrinu pagastā. Ezerā savulaik bija daudz zivju, tad tika pazemināts līmenis un ezers aizaug ar niedrēm, peldosam salām. Ir biezs dunu un sapropela slanis. T.20240381
Abindemanis at inbox.lv
breksis
Lieta ir tāda: dažas meliorācijas firmas piedava ar peldošo zemessūcēju palīdzību veikt dūņu atsūknēšanas un padziļināšanas darbus. Manā gadījumā šie darbi jāveic ezera līcī apmēram 0,5ha platībā, grunti uzskalojot krastā un izlīdzinot. Vai šai darbībai nepieciešams kādas iestādes saskaņojums, jo ezera (publisks) platība un kontūrs netiek mainīti? Pie tam pamanīju ka daudziem ezeriem (arī manējam) izstrādāti sapropeļa ieguves projekti, vai kādā reāla darbība šajā virzienā notiek? Paldies...
25.10.2004 - 08:41
Jānis
Ir vairāki nosacījumi. Vispirmais ir mērķtiecība - jāzina, ko grib sasniegt, tad - vai ar minētajiem pasākumiem ir cerība sasniegt vēlamo rezultātu, pēc tam jāpārdomā par iespējamām kaitīgām sekām, atkarībā no konkrētā ezera. Tikai pēc tam nāk iesniegumi, saskaņošanas, atzinumi, pētījumi, teritoriālplānojums, tehniskie noteikumi. Viss tas ir stipri atkarīgs no konkrētā ezera, tāpēc pie jautājuma vienmēr vajadzīgs ezera nosaukums.
25.10.2004 - 10:58
breksis
īsāk sakot, oficiāli viss atduras pret baigu birokrātiju :-( savukārt velmes ir ļoti saprotamas un vienkāršas - samazināt ūdens aizaugumu pie krasta, lai varētu ierīkot peldvietu un laivu piestātni. Atkārtoju no iepr. jautjuma - vai tas, ka ezeram veikta sapropeļa ieguves izpēte, neliecina par to ka tādiem padziļināšanas darbiem principiāli tiek dota zaļa gaisma un vienkāršota legalizēšana, jo skaidrs, ka ezers no tā tikai iegūst (konkrēti runa ir par Rušonu)
25.10.2004 - 15:32
Jānis
Birokrātija - slikti. Neko nezinošu un zināt negribošu zemes īpašnieku patvaļa - vēl sliktāk. Arī mājas celtniecībā vai pārbūvē ir zināmas prasības attiecībā uz profesionalitāti un prasību ievērošanu, kaut gan māja ir privātīpašums un pilnībā cilvēka roku darbs. Uzskatu, jo ilglaicīgāka ir izraisāmā problēma, jo pamatīgākai jābūt saskaņošanai. Miežu sējuma nopļaušanai - saskaņojumus nevajag vispār, ja kas, nākošgad apsēs atkal. Meža ciršanai - jau smagāk, iespējamas dažādas sekas, atjaunošana ir dārga un ilgst līdz 100 gadiem. Ezera vai tā piekrastes izmainīšana var būt vispār neatgriezenisks process, tāpēc vajadzīgi tehniskie noteikumi, reizēm arī ietekmes uz vidi novērtējums, utt. Tas viss nenozīmē, ka neko nedrīkst. Un pie pašreizējā reģionālo vides pārvalžu līmeņa arī nenozīmē, ka kaitējums noteikti netiks nodarīts. Bet nedrīkst darboties nezinātājs, un bez padomiem un bez ierobežojumiem. Tieši tam šī birokrātija ir noderīga - zinošs cilvēks visus nepieciešamos dokumentus savedīs kārtībā mēneša laikā. Nezinātājam tas pašam ir praktiski neiespējami. Lētākais ceļš ir nopirkt kādu noformētāju, kas saucas eksperts, un kam dabas vērtības neinteresē, tādus mēs zinām, un viņu darbu vērtību arī. Bet, ja zemes īpašniekam ir ne pārāk daudz naudas un cik necik prāta, viņš gribēs šādus darbus darīt tā, lai viņa īpašuma vērtība nevis kristu, bet celtos. Tad jau pētījumi un smadzeņošana būs darba lielākā daļa, noformēšana tikai kā piedeva. Ticiet man, pat Rušonu ir iespējams sabojāt. Negatīvo piemēru ir daudz. Ungura ziemeļaustrumu krasts, Langstiņu ezers, Lielais Baltezers, Sīvers, ...
25.10.2004 - 19:41
Jānis
Par sapropeļa iegulas datiem - tā nekādā ziņā nav paredzēta darbu veikšana. Tikai informācija. Būtu absolūti nepareizi iedomāties, ka visi ezeri, kam pētīts sapropelis, būtu derīgi vai piemēroti vai pieļaujami sapropeļa ieguvei.
25.10.2004 - 19:44
breksis
Paldies par info. Pierīgas ezeriem cilvēka darbība un tās sēkas tik tiešam ir acīmredzamas, bet pašreiz tas ir aktuāli arī reģionos. Daudzi cilvēki sapratuši ka viensēta dziļos laukos ezera krastā ekoloģiskajā vidē ir nenoliedzami labāka par 3 sotkam Plakanciemā ;-) Tikai kā lai apvieno cilvēka acīm tīkamu sakārtotību ar dabas harmoniju? Varbūt jūs varētu norādīt uz veiksmīgiem piemēriem šajā sakarā?
26.10.2004 - 08:02
Jānis
Nevajadzētu mēģināt konfliktēt ar ekosistēmu. Jāzina, ko grib panākt, un jāzina dabas likumus. Piemēri - zinu Tīturgas ezeru Baložos - bija smagi piesārņots, izsmēla, tagad tīri pieņemams. Uz reālu labumu var cerēt, ja tīra visu ezeru. Citādi pēc laika dūņas būs atpakaļ. Lielauces ezeram vienā stūrī smēla sapropeli - pārējā ezera stāvoklis neuzlabojās, izsmeltajā stūrī drīzāk pasliktinājās, un uz ilgu laiku. Niedru pļaušana Liepājas, Engures, Burtnieku ezerā ir garām - tam ir efekts tikai tur, kur barības vielu ir maz, piemēram, Laukezerā. Ar piemēriem būs maz līdzēts - katrs gadījums ir individuāls.
26.10.2004 - 11:26
Martins
Gruti iedomaties kadu skadi, kas butu notikusi pec sapropela smelsanas, kaut vai Lielauces ezera. Ludzu, konkretak, Jani. Kas vainas ezera niedru plausanai, kadel kaut kas butu garam Engure, jeb Liepaja ?
14.11.2004 - 23:34
Jānis
Lielauces ezera ekosistēmas pamats ir hāras. Tīrītajā stūrī, tāpat arī notekūdeņu ieplūdes stūrī, hāru nav. Tātad tīrīšanas rezultātā stāvoklis lokāli ir pasliktināts. Ja šādi būtu apstrādāta puse ezera, hāru droši vien ezerā vispār vairs nebūtu. Engures ezerā vasarā pļauj niedres, uz zienu atstāj ūdenī, tad pavasarī izskalotās savāc un turpat krastā sadedzina. Lielajā Subates ezerā niedres pļāva vasarā, arī turpat krastā sadedzināja. Abos pēdējos gadījumos, pat ja niedres būtu aizvāktas (teiksim, ieartas zemē vai sadedzinātas, tālu no ūdens), aizvākto biogēnu daudzums pret kopējiem krājumiem un intensīvo pieplūdi būtu tik niecīgs, ka pozitīva efekta vienkārši nebūtu. Ar pašreizējām metodēm ir neliels, bet negatīvs efekts. Ja tas nāk par labu putniem, tad tā arī jāsaka. To nedrīkst saukt par ezera atveseļošanu, kā melo Liepājas ezera gadījumā.
15.11.2004 - 00:11
Martins
Jani, kadas metodes butu jaizmanto un kadi pasakumi butu javeic, lai ezera atveselosanai butu pozitivs efekts ? Piemeram, Engures ezera.
19.11.2004 - 15:47
Jānis
Pati galvenā metode būtu uz zināšanām balstīta domāšana. Jātiek skaidrībā par ezera pašreizējo stāvokli, pēc tam jāizvēlas sasniedzamo mērķi. Tad jādomā: virzieni, metodes, līdzekļi, iespējas, efekts, riski, termiņi, finanses... Kā redzat, tas ir sarežģīti (un nav ātri), tāpēc arī nebūs ieteikuma - lietojiet metodi nr.15, un viss būs kārtībā. PS. Latvijā ir tikai daži cilvēki (4 ?), kas spēj risināt šāda līmeņa problēmas. Lai atrisinātu, vajag vismaz vienu no šiem 4 speciālistiem darba grupu. Ir vienkārši smieklīgi, kad pie ezera atveseļošanas kārtējo reizi ķeras funkcionāri, kuri ir redzējuši ap 10 ezeru.
22.11.2004 - 00:26
Jānis
Labi vai slikti - tā ir relatīva būšana - no kuras puses skatās. No ezera ekosistēmas/ūdens kvalitātes viedokļa sapropeļa smelšana Lielauces ezerā bija kaitīga. No laivu pievešanas un makšķernieku ērtības viedokļa - derīga. Līdzīgi relatīvs skatījums iespējams arī biškopībā... Tikai dabā realizēts viedoklis "štrunts ar ekosistēmu, ka tikai ērtības" agri vai vēlu noved pie situācijas, ka "nav ne bišu, ne medus".
13.01.2005 - 15:07
Ingrīda
Labdien! Man buutu nepiecieshama neliela konsultaacija - Limbazhos ir ljoti piesaarnjojies pilseetas ezers (Mazezers, ir doma to iztiiriit, tikai ir paaris probleemas, kas rodaas visticamaak nezinaashanas deelj - 1. kaadaa veidaa buutu iespeejams noskaidrot cik biezs duunju slaanis ir izveidojies (ir aizdomas, ka savi 2 m vareetu buut, un shie dati buutu vajadziigi, lai var apreekjinaaat izmaksas) 2. vai shaada duunju izsmelshana (uudens liimeni ar sluuzhu paliidziibu nolaizhot) nekaitees ezeram? 3. kaadi uznjeemumi meedz veikt shaadus darbus? un kaaadas vareetu buu8t videejaas izmaksas? Ljooti lielaa pateiciibaa tam, kursh varees izpaliidzeet - Ingrida
24.03.2005 - 14:08
Jānis
Ingrīda, 1)ar dūņu slāņa izpēti Jūs esat mazliet nokavējusi (vislabāk no ledus), bet tik mazam ezeram tas arī vasarā ir iespējami. Nav izslēgts, ka mākslīgam uzpludinājumam ir mālu slāņa oderējums. 2)Jārēķinās, ka tīrīšanas laikā viss tiks izārdīts, un kaut ko līdzīgu ekosistēmai nāksies ieviest no jauna, projektā iepriekš paredzot nepieciešamās lietas. Jāskatās, lai uz Dūņezeru neaizlaiž biezumus. Kas tur ir ar ietekošajiem ūdeņiem - ja ir piesārņojums, ļoti ātri aizaugs atkal? 4)Izmaksas ir ļoti atkarīgas no tā, kur (cik tālu) gribat izņemtās dūņas novietot, un cik zemu var nolaist līmeni. 3)var mēģināt noorganizēt, mans e-pasts: litrema et latnet punkts lv
24.03.2005 - 15:11
drscing
Varbuut kaads zina - vai Latvijā ir firmas, kas nodarbojas ar uudenskraatuvju tīrīshanu un dibena padzilinaashanas darbiem sleegtaas uudenstilpees. Cik saprotu, vieteejaam melioraacijas firmaam labaakajaa gadiijumaa ir draglains, bet ja ir veelme tiiriit lielaaku ap 0,5 ha diikji visaa platiibaa ar to nepietiek, vajag nelielu peldosho zemessuuceeju. Vai kaads zina kaadas firmas tehniski var uznjemties taadu darbu?
27.06.2005 - 15:50
Austris
Man arī ir interese par šādu jautājumu, bet labi zinu, ka tas nav lēts prieks un ka pie mums lielas iespējas atrast šādu iekārtu ir minimālas. Bet man ir doma kaut ko šajā virzienā darīt ,lai situāciju uzlabotu.
08.07.2005 - 11:36
aijazis
ja ir kādas iespējas - dari zināmu. mani arī tas interesē.
11.07.2005 - 16:32
kex
kas par idejaam??? īsteniibaa tas nav nekas fantastisks, jo kaa man zinams jauns mazais (liidz 50m3/stunda) zemessuuceejs ar visu apriikojumu maaksa apmeeram tikpat cik buldozers vai ekskavators un kaadreiz shaadu iekaartu bija papilnam, bet 90-jos visu sagrieza metaalluuzhnjos un taga nevar nekaadi galus samekleet. It ka ir pieriigaa kaads kantoris, kam ir shii tehnologjija (neatceros nosaukumu). zvaniiju tur pagaajushgad - vinjiem cena bija 1ls par 1m3 iznjemtas grunts pie apjomiem saakot ar 500m3 papilddarbi, bet vinji uz citiem rajoniem neizbrauc. Vispar shii lieta ir interesanta un juutams ka peec krastu tiiriishanas darbiem ir piepraasiijums, jaagaida vien, kad paraadiisies tie, kas tehniski spees taas piepildiit. tagad zemnieki par ES naudu perk visaadus suudus, zinu, ka iipashi populaari ir uz zemnieku saimnieciibas baazes veidot melioratiiva profiila nodaljas ar jaunu tehniku. varbuut kaukur dzirdeets par kaadu personu aktivitaateem tieshi zemuudens zemes darbu tehnologiju ievieshanaa????
12.07.2005 - 08:53
Vita
Ieteikums neaizrauties ar piekrastes tīrīšanu dabiskiem ezeriem (ūdenskrātuvēm un dīķiem - lūdzu): ja ezeram piekraste ir aizaugusi un dūņaina, tam ir nopietns pamats. Tas nozīmē, ka pēc tīrīšanas ātri vien notiks tas pats, plus vēl ezers papildus sagandēts (uzduļķotie nogulumi un ūdenī nonākušais nogulumu fosfors).
12.07.2005 - 11:46
kex
Interesanti gan. Ja aizaugums un dunju slanis veidojaas gadsimtiem, ja ne tuukstoshgadeem, tad kaa tas var atjaunoties "āatri vien"? ;-))
13.07.2005 - 08:07
Jānis
Dūņas, aizaugums - tā visa iemesls ir barības vielu koncentrācija ezerā. Attīrot nelielu gabalu, kopējais daudzums un kopējā koncentrācija ezerā praktiski nemainās. Pamēģiniet istabā ar netīru grīdu izmazgāt vienu stūri :)
13.07.2005 - 09:12
drscing
un tomeer varbuut kaads var ieteikt konkreetu firmu, kas nodarbojas ar neliela apjoma hidromehanizaacijas darbiem ???
28.07.2005 - 12:31
kex
kaadreiz lietotie zemessuuceeji parasti nebija mobili un tos izmantoja tikai lieliem darbu apjomiem. Dzirdeets, kaa 90-to gadu beigaas VARAM iegaadaajas somu iekaartu ""watermaster", kas domaata tieshi uudenstilpju krastu sanaacijai un labiekaartoshanai. diemzheel nekas vairaak nav zinaams un gali nav atrodami, var buut lapas autori, kaa speciaalisti zina ko teikt shajaaa sakaraa???
10.08.2005 - 12:53
Jaanus
Papeetiju juusu topiku un atradu so: Vai tas ir tas ko juus mekleejat? Paartulkot veel neesmu paspeejs. Atvainojos
15.08.2005 - 15:33
Jaanus
Aizmirsu adresi: www.freewebs.com/renner-noma/
15.08.2005 - 16:08
Einaars
Ar zemessuuceja pakalpojumiem nodarbojas: SIA "Aquaprojekts", Peeteris - 6380754, SIA "BGS", Jaanis - 9216583, Z/S "Khikuti", Jaanis - 9111335 Ar cienhu Einaars
06.09.2005 - 14:54
kex
paldies Einar, taa ir ljoti veertiiga informaacija
08.09.2005 - 09:01
Didzis
Sveiki! Sākot ar 2006.gada pavasari piedāvāšu niedru/citu ūdenszāļu pļaušanas, zemessūcēja, un citus darbus.
10.10.2005 - 14:53
karlo
Einars nav nosaucis visus ir vel Celt Meh Serviss un Cēsīs ir tikai neatceros kā saucas. Papildus informāciju var uzzinat pie manis tel. 6435121
17.10.2005 - 22:30
breksis
Kas zina par formalitāšu kārtošanu šajā sakarā. it ka ar pag. gadu spēkā stājas MK noteikumi, kas paredzprojekta izstrādi un saskaņojumu krastu sanācijas darbiem. Respektīvi, kas tādu projektu var izstrādāt un kādi saskaņojumi vajadzīgi???
07.06.2006 - 12:20
Jānis
Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība 2004.gada 17.februārī Rīgā Noteikumi nr. 80. Tur visi nepieciešamie atzinumi ir uzskaitīti. Varam sagatavot, ieskaitot saskaņošanu. Pārāk ātri nebūs, pārāk dārgi arī nē. Atkarīgs no objekta un darbības. Par kuru ezeru runa, un ko gribas darīt?
08.06.2006 - 22:20
breksis
Cien. autori! kaapeec kaa negatiivs piemeers tika mineets lielauces ezers? kaada vaina bija sapropelja ieguvei? Kas tur tik drausmiigi samaitaats? Nu labi, tas protams nemaina situaaciju kardinaali, toties tagad ir normaals, dziljsh kanaals liidz tiiram uudenim, a agraak no taa gala ezeram vispar nevareeja piekljuut. Kaadas ekologjiskas probleemas tur vareeja buut, ja lielaaka ezera dalja paalika neskarta?
08.11.2006 - 04:01
Arturs
Man viens kaimiņš iztīrīja dīķīti, pārvietojās pa ūdeni peldus, un cik man stāstīja ejot pa purviem, ūdeņiem tur kur citi netiek. ļoti progresīva tehnika, vienīgā Latvijā esot. padārgi ņem, gandrīz latu par kubu, bet aizniedzamība ir kaadi 16m, dziļumā var laikam 12m, pa dienu pārrok 1500 - 2000 kubus.
26.01.2007 - 00:41
Liga.
Man ir ezerins,gribetos to sakartot.Izlasot komentarus,paliek bail kas mani gaida.Bet jamegina bus.
25.04.2007 - 20:30
Rolands
Man ir mazs ezers , gribu to iztirit to no dunam no sapropelja , ja kadam ir kadas tehnologijas ar kuram to var izdarit , par samaksu protams rakstiet loliks76 inbox.lv .
13.08.2008 - 16:38
JK
Es ari gribetu ieteikumus par kompanijam, kas varetu profesionali iztirit diki (apmeram 1ha). Kadreiz tur bija gan tirs udens, gan zivs, tagad tas ir lidzigs purvam...
18.08.2008 - 16:11
stiga
Vēlētos uzzināt kas un kādas atļaujas Būtu vajadzīgas ezera krasta rekonstrukcijai.Vai ir pieejami eiropas fondi? Konkrēti iet runa par Palpiera ezeru DA krastu.
30.08.2008 - 10:06
Vita
Palpieris ir sarežģīts gadījums - atrodas aizsargājamā teritorijā un ļoti iespējams, ir arī aizsargājamais biotops. Gribētos zināt kaut ko vairāk par plānotās darbības apjomu, iesākumā - kas domāts ar krasta rekonstrukciju. Darbības mērķis. Varat atrakstīt arī uz e-pastu, sk. Sazināties ar mums.
01.09.2008 - 17:25
Līga
Vita.Pie Feimeņiem tīra ezeru (sopropeli, niedres, dūņas). Vai tas ir likumīgi?
18.09.2008 - 17:53
Vita
Līga, tieši Feimaņu ezeru tīra vai kādu citu? Kādā platībā notiek darbība?
18.09.2008 - 18:59
Kaķēns
Līga, tīra- D-PILS-Rēzekne trase, nepierbraucot kādus 300-400 m. pirms pieturas "Krāce", labajā pusē. Iegūst sapropeli,redzams profesionālā līmini, pēc dzirdētā eksportēs uz ārzemēm(Dāniju).
21.04.2009 - 21:47
Līga
Jā tieši to ezeru tīra.Darbība notiek pilnā sparā.Līmenis izskatās iespaidošs.Ceļu uzbūvēja,noliktava sapropeļa pumpēšanai gatava,daudzfāžu elektrība.Darbības ilums vai līgums 8 gadi.Sponsors no Amērikas.
04.05.2009 - 22:28
Pāvels
Atsaucoties uz Jūsu problēmām varu iepriecināt. Tāda tehnika lai iztīrītu dīķus, ezeru krastus,izveidotu peldvietas laivu piestātnes - ir pieejama. Tas ir plosts ar elektropiedziņas frēzi un dubļu sūkni. Patērētā jauda 5 -15 kW. Nepieciešamības gadījumā noīrējam pārvietojamo ģeneratoru. Tel. LMT 28641212
02.01.2010 - 13:40
Robi
Vai varētu uzzināt kur tādu tehniku var iegādāties un vai var iznomāt.
03.01.2010 - 22:08
Pāvels
Tehniku iznomāt vai iegādāties nevar, vienīgi sadarboties - pasūtīt darbus.
04.01.2010 - 15:50
Inga
Veicam grunts tīrīšanas un niedru pļaušanas/izvākšanas darbus ar zviedru tehniku - amfībiju (pārvietojas gan pa ūdeni, gan sauszemi). Šī tehnika šādiem darbiem tiek izmantota visā pasaulē.
07.05.2010 - 13:14
Zane Ešenvalde
Inga, nebūtu slikti ja jūs atstātu savus kontaktus!
24.01.2011 - 11:09
Liene
Labdien. Ilgāk vairs nevaram noskatīties kā strauji aizaug Briņģu ezers Vecpiebalgas novadā (http://www.ezeri.lv/database/1841/). Palasījos visus komentārus un radās konkrētas idejas un norādījumi, kas ir jādara. Bet varbūt šeit ir kāds, kas kādreiz ir saskāries ar Briņģu ezeru un var padalīties ar kādu padomu - ko un kā labāk iesākt. Kā arī kādi ir jaunumi ES fondos, saistībā ar ezeru iztīrīšanu utt. Kā arī jautājums ir par nomniekua būtību - jau daudzus gadus ezers ir apsaimniekots, bet pēdējos gados nekas netiek vairs darīts, lai ezeru glābtu. Vai ir iespēja kaut ko pašiem darīt priekš ezera glābšanas(projektus rakstīt un attīstīt utt), ja es neesu ezera apsaimniekotājs?
30.12.2011 - 10:01
Jānis Sprūds
Liene, bez milzīgas iedziļināšanās mans viedoklis ir - ezers ir kļuvis par seklu. Stāvokļa normalizēšanai jāizņem 1-2m dūņu un sapropeļa, kas šai gadījumā ir dūņainas smiltis. Detalizētāk varētu spriest, ja Jūs atsūtītu ezera, it sevišķi aizauguma, fotogrāfijas.
30.12.2011 - 17:57
Daiga
Smiltenes Veca parka teritorijā atrodas Vidusezers, ir nepieciešama ezera tīrīšana un padziļināšana. Vidusezera gultnes tīrīšana un padziļināšana (sanesumu izrakšana, dūņu izrakšana, atkritumu savākšana), vidējais tīrīšanas - padziļināšanas dziļums, h(vid)=1.10m. Jautājums ir ka un cik daudz drīkst nolaist ūdeni ezera tīrīšana sun padziļināšanas laikā, neietekmējot dzīvo organismu eksistenci ezerā? Un kāds būtu racionālākais risinājums par izrakto dūņu, duļķu uc. turpmāko izmantošanu, izvešanu?!
15.08.2014 - 11:15
Jānis Sprūds
Daiga, par konkrētiem risinājumiem ieteikumus iespējams sniegt tikai pēc ezera izpētes. Nezinot ezeru, nevaru būt pārliecināts, ka padzilināšana ir labākais risinājums, un nezinu, vai padziļināšana ir pieļaujama (piem., ja gadījumā pašlaik grunts ir aizaugusi ar hārām, kas gan konkrētā gadījumā maz ticams, tad vispārēja padziļināšana hāras likvidēs, un ezera ekoloģiskais stāvoklis noteikti pasliktināsies). Vajadzētu sākt ar ezera ekoloģiskā stāvokļa izpēti un priekšlikumu ekoloģiskā stāvokļa un lietošanas īpašību uzlabošanai izstrādāšanu.
20.08.2014 - 21:16
Elīna
Mani interesē Saldus ezera krasta attīrīšana no niedrēm. Ezers manāmi zaudē savu platību.Kādreiz makšķernieki neļāva aizaugt dažām "taciņām", tagad ezers mierā un aug ciet. Vienīgā vieta, kas tiek uzturēta tīra, ir pilsētas pludmale.
Vai ir kāds info par šo ezeru. Varbūt jau ir kautkas pētīts un darīts. Zinu, ka Saldus taisījās pirkt kautkādu tehniku krasta tīrīšanai.
24.01.2015 - 23:38
Jānis
Mani interesē PULGOŽŅA jeb Āķēa ezera liktenis.Pirms50gadiem priecājāmies par ezeru,kurš bagāts ar dažādām zivīm,vizinājāmies ar katamarāniem un laivām,tad ieradās Rīgas zveinieki ar tīkliem, izkāsa ezeru un aizbrauca,solot ,ka zivju resursi tiks atjaunoti.Tā solītais MAKĀ neiekrita.Tagad ezera līmenis ir pazemināts apm.par30-40cm,krastalīnijas pārpurvojas,ezers pamazām aizaug,pārvēršoties par acīm netīkamu ūdenskrātuvi bez zivīm Varbūt ir kāds turīgs cilvēks, kurš būtu ar mieru sakopt šo ezeru,bet mēs par maksu varētu noķert ,VARENU LĪDAKU un visi kopā priecāties par sakopto vidi un jaukajām pedvietām
11.02.2015 - 16:18
Aleksandrs
Labdien, gribu te atrast kādu speciālistu kurš ieteiktu kā atjaunot/iztīrīt aizauguso Puderovas ezeru Audrinu pagastā. Ezerā savulaik bija daudz zivju, tad tika pazemināts līmenis un ezers aizaug ar niedrēm, peldosam salām. Ir biezs dunu un sapropela slanis. T.20240381
Abindemanis at inbox.lv
18.08.2017 - 21:40