Lielākais vaininieks ir Kaunatas pagasta padome,kas teritorijas ezera krastā par sviestmaizi un pudeli pārdeva pa blatam paziņām.Vietējiem no tā nekā netika. Arī atļaujas likt likumā paredzētā garuma tīklus pagasts iedeva tikai saviem pagasta. darbiniekiem,lai tie mutes nevirina,jo daudz zina par nelikumībām,kas notiek pašā pagastā. Kas attiecas uz to,ka vietējiem labā dzīve, no viņiem nekoneņemot, galīgās aplamības! Vietējie nemaz nevar tikt pie ezera naudu nesamaksājuši. Tos nelaiž Vanaga un Masteiko pakalpiņi,visur saliktas zīmes - privātīpašums! Ceļu servitūti tikai par labu privātīpašniekiem.
04.03.2007 - 09:12
arturs
Raznas ezera krasta ir pils.
29.03.2007 - 11:30
Aleksandrs
Ludzu paskaidriet ka atvert ezeru kartes.
17.12.2007 - 14:14
Tur dzīvojošais
D-pils ..."auni" tas nenozīme ja DAUGAVPILS savus "sūdus" nolaiž Daugavā ka tā dara arī citi vienģi notekūdeņi kas ietek ezerā ir lietu notekūdeņi
Ļipušku ciema bioloģiski attīrītie notekūdeņi (saimnieciskie un komunālie) tiek novadīti meliorācijas grāvī - apm. 3 km pirms tā ietekas Rāznas ezerā
galīgais pi... attīrītie notekūdeņi paliek pie attīrīšanas stacijas blakusesošajem 6 dīķiem kuros ir ielaistas baktērijas kas attīra ūdeni
P.S. Daugavpils Universitāte neko neizpēta skatā tika pēc savs pilsētas un raksta tīros apmelojumus.
12.01.2008 - 13:27
Jānis
1.Baktērijas attīra
notekūdeņus? Būtu jau skaisti, ja šīs to darītu, diemžēl tik apzinīgi tie radījumi nav.
2.Piesārņojums nenonāk ezerā? Izkūp gaisā, vai?
12.01.2008 - 14:25
Tur dzīvojošais
Jāni tu kat reizi esi bijis tur ?Neizskatās kaut kā
12.01.2008 - 17:44
Jānis
Man nav jābrauc uz Ļipuškiem, lai zinātu. Atļaujā www.vidm.gov.lv/ivnvb/ippc/atlauja
/B8c/LMakonkalnaPP.pdf paliekošais piesārņojums ir paredzēts 185 kg fosfora gadā, reāli daudz mazāk nebūs.
12.01.2008 - 19:31
TD
185 kg fosfora gadā
kura gada dati te ir?
bez tam fosfors nav notekūdeņi un nekādi notekūdeņi ezerā netiek
12.01.2008 - 20:41
Jānis
1.Tie ir atļaujas cipari. 2.Kur tad galā notekūdeņi paliek? Pazūd 6 dīķos? Vai no dīķiem tomēr tek tālāk uz ezeru?
12.01.2008 - 21:20
TD
No dīķiem līdz ezeram ir apmeram 0.5km un tie atrodas uz kalna apmēram 50m virs ezera līmņa tie caur kalnu filtrējas lidz ezeram nonāk diezgan tīrs udens 185 kg fosfora gadā tie ir 2006g dati tagadi ir jauna katlu maja kas nepisārņo vairāk par 185 kg fosfora gadā bez tam vajadzētu izņemt visus 1974 g. datus nedomā ka tie ir par vecu?1974 g. bija solhozs vai kolhozs kas piesārņoja bet tagad to nav.
13.01.2008 - 01:04
Jānis
1.Tagad skaidrs. Pavaicāšu, no kurienes Dap infa. 2.Ja datiem ir pievienots datums, tie principā nevar novecot. Iepriekšējo periodu dati bieži ir nepieciešami, bet gandrīz vienmēr ļoti grūti iegūstami. 3.Kāds sakars katlu mājai ar ūdens piesārņojumu?
13.01.2008 - 12:50
TD
185 kg fosfora gadā vai tad tie nav no katlu mājas?ja nav tad no kā?
13.01.2008 - 21:58
Jānis
Fosfors nonāk notekūdeņos no tualetēm un veļas mašīnām. 185 kg fosfora gadā ir plānotais paliekošais piesārņojums - kas paliek notekūdeņos pēc to attīrīšanas (jāsaka, ka fosforu attīrīšana samazina ļoti maz, un, jo jaunākas sistēmas, jo mazāk). Ar katlu māju fosforam nevajadzētu būt nekādā saistībā.
13.01.2008 - 22:05
TD
Manuprāt uz doto brīdi piesārņojums samazinās jo mirstība ir dauz lielāka kā dzimstība cilvēku skaits samazinās ļoti daudzi aizbrauc dzīvot uz Rēzekni vai Rīgu un vēl vairāk aizbrauc strādāt uz ārzemēm
13.01.2008 - 22:35
Jānis
Ļoti iespējams, ka tagad ir mazāk, nekā bija ieplānots. Latvija vides aizsardzībā ir ļoti labā vietā pasaulē - kaut kur starp Šveici un Zviedriju. Vides ministrija par to ir lepna. Iemesls ir analoģisks - integrālā rādītāja aprēķinā ļoti liels koeficients ir iedzīvotāju skaita pieaugumam. Tā kā pieaugums Latvijā ir negatīvs - ar to pašu pirmrindnieki vides aizsardzībā. Skarbi, bet reāli.
Kaunatietis
Lielākais vaininieks ir Kaunatas pagasta padome,kas teritorijas ezera krastā par sviestmaizi un pudeli pārdeva pa blatam paziņām.Vietējiem no tā nekā netika. Arī atļaujas likt likumā paredzētā garuma tīklus pagasts iedeva tikai saviem pagasta. darbiniekiem,lai tie mutes nevirina,jo daudz zina par nelikumībām,kas notiek pašā pagastā. Kas attiecas uz to,ka vietējiem labā dzīve, no viņiem nekoneņemot, galīgās aplamības! Vietējie nemaz nevar tikt pie ezera naudu nesamaksājuši. Tos nelaiž Vanaga un Masteiko pakalpiņi,visur saliktas zīmes - privātīpašums! Ceļu servitūti tikai par labu privātīpašniekiem.
04.03.2007 - 09:12
arturs
Raznas ezera krasta ir pils.
29.03.2007 - 11:30
Aleksandrs
Ludzu paskaidriet ka atvert ezeru kartes.
17.12.2007 - 14:14
Tur dzīvojošais
D-pils ..."auni" tas nenozīme ja DAUGAVPILS savus "sūdus" nolaiž Daugavā ka tā dara arī citi vienģi notekūdeņi kas ietek ezerā ir lietu notekūdeņi Ļipušku ciema bioloģiski attīrītie notekūdeņi (saimnieciskie un komunālie) tiek novadīti meliorācijas grāvī - apm. 3 km pirms tā ietekas Rāznas ezerā galīgais pi... attīrītie notekūdeņi paliek pie attīrīšanas stacijas blakusesošajem 6 dīķiem kuros ir ielaistas baktērijas kas attīra ūdeni P.S. Daugavpils Universitāte neko neizpēta skatā tika pēc savs pilsētas un raksta tīros apmelojumus.
12.01.2008 - 13:27
Jānis
1.Baktērijas attīra notekūdeņus? Būtu jau skaisti, ja šīs to darītu, diemžēl tik apzinīgi tie radījumi nav. 2.Piesārņojums nenonāk ezerā? Izkūp gaisā, vai?
12.01.2008 - 14:25
Tur dzīvojošais
Jāni tu kat reizi esi bijis tur ?Neizskatās kaut kā
12.01.2008 - 17:44
Jānis
Man nav jābrauc uz Ļipuškiem, lai zinātu. Atļaujā www.vidm.gov.lv/ivnvb/ippc/atlauja /B8c/LMakonkalnaPP.pdf paliekošais piesārņojums ir paredzēts 185 kg fosfora gadā, reāli daudz mazāk nebūs.
12.01.2008 - 19:31
TD
185 kg fosfora gadā kura gada dati te ir? bez tam fosfors nav notekūdeņi un nekādi notekūdeņi ezerā netiek
12.01.2008 - 20:41
Jānis
1.Tie ir atļaujas cipari. 2.Kur tad galā notekūdeņi paliek? Pazūd 6 dīķos? Vai no dīķiem tomēr tek tālāk uz ezeru?
12.01.2008 - 21:20
TD
No dīķiem līdz ezeram ir apmeram 0.5km un tie atrodas uz kalna apmēram 50m virs ezera līmņa tie caur kalnu filtrējas lidz ezeram nonāk diezgan tīrs udens 185 kg fosfora gadā tie ir 2006g dati tagadi ir jauna katlu maja kas nepisārņo vairāk par 185 kg fosfora gadā bez tam vajadzētu izņemt visus 1974 g. datus nedomā ka tie ir par vecu?1974 g. bija solhozs vai kolhozs kas piesārņoja bet tagad to nav.
13.01.2008 - 01:04
Jānis
1.Tagad skaidrs. Pavaicāšu, no kurienes Dap infa. 2.Ja datiem ir pievienots datums, tie principā nevar novecot. Iepriekšējo periodu dati bieži ir nepieciešami, bet gandrīz vienmēr ļoti grūti iegūstami. 3.Kāds sakars katlu mājai ar ūdens piesārņojumu?
13.01.2008 - 12:50
TD
185 kg fosfora gadā vai tad tie nav no katlu mājas?ja nav tad no kā?
13.01.2008 - 21:58
Jānis
Fosfors nonāk notekūdeņos no tualetēm un veļas mašīnām. 185 kg fosfora gadā ir plānotais paliekošais piesārņojums - kas paliek notekūdeņos pēc to attīrīšanas (jāsaka, ka fosforu attīrīšana samazina ļoti maz, un, jo jaunākas sistēmas, jo mazāk). Ar katlu māju fosforam nevajadzētu būt nekādā saistībā.
13.01.2008 - 22:05
TD
Manuprāt uz doto brīdi piesārņojums samazinās jo mirstība ir dauz lielāka kā dzimstība cilvēku skaits samazinās ļoti daudzi aizbrauc dzīvot uz Rēzekni vai Rīgu un vēl vairāk aizbrauc strādāt uz ārzemēm
13.01.2008 - 22:35
Jānis
Ļoti iespējams, ka tagad ir mazāk, nekā bija ieplānots. Latvija vides aizsardzībā ir ļoti labā vietā pasaulē - kaut kur starp Šveici un Zviedriju. Vides ministrija par to ir lepna. Iemesls ir analoģisks - integrālā rādītāja aprēķinā ļoti liels koeficients ir iedzīvotāju skaita pieaugumam. Tā kā pieaugums Latvijā ir negatīvs - ar to pašu pirmrindnieki vides aizsardzībā. Skarbi, bet reāli.
13.01.2008 - 22:52