Teikas par Subates ezeru

I. Vītola. Teikas par Augšzemes ezeriem. Grām.: J. Urtāns. Augšzemes ezeri. Arheoloģija un folklora. - Nordik, 2008., 245.-248.lpp.

Subates ezers (Subatas ezers, Lielais Subates ezers)



Daugavpils rajons, Subates lauku teritorija

Platība - 51 ha

Teika par Subates baznīcu

Subates baznīca agrāk piederējusi leišiem. Leišu mācītājs spēlējis ar latviešu mācītāju kārtis. Leišu mācītājs nospēlējis baznīcu. Tādēļ baznīca palikusi latviešiem. No lielām sirds sāpēm leišu grāfiene iejūgusi pāris zirgus karietē, ielikusi baznīcas zvanu un no kana iebraukusi ezerā. Klusos vakaros varējis vēl ilgi dzirdēt maigas zvana skaņas. Grāfiene baznīcu nolādējusi. Tādēļ, ja pieiešot pilna baznīca ļaužu, tad tā grimšot. Reiz jau gribējusi nogrimt, bet vēl viena cilvēka trūcis.

LFK 10, 4822; pier. Milda Reisone, 14 g.v., Apē, 1927.

Par Subatas baznīcu

Kad tikusi uzcelta Subatas baznīca, atvesti no Rīgas divi zvani. Tornī zvanus velkot, viens zvans nokritis un ievēlies ezerā. Tagad, kad ar vienu zvanu baznīcā zvanot, otrs ezerā dunot līdz.

Subatas luterāņu baznīca no sākuma piederējusi katoļiem. Katoļu bīskaps esot viņu paspēlējis uz kārtim luterāņu bīskapam, tāpēc luterāņu baznīca nogrimšot zemē ar visiem baznīcēniem, vajagot tikai salasīties zinām skaitam baznīcēnu.

LFK 436, 237. Jānis Skudra, 57 g.v.; Ilze Skudra, 58 g.v., Ilūkstes Prodes „Zvejniekos”; pier. P.Skudra, 1927.

Ancelāne, 1988, 205.

Teika par Subatas ezeru

Vecos laikos Subatas ezers bijis daudz plašāks. Tas nepaticis velnam, jo viņš savās „pastaigās” neticis tam pāri. Vienu nakti viņš salasījis velnēnu baru un taisījis tiltu pār ezeru. Tilts jau bijis gandrīz gatavs. Te iedziedājies gailis. Velniem vajadzēja mukt projām. Viņi nometa savus zemes klēpjus, no kam radās lieli kalni. Tilta vietā vēl tagad ir šaurums, kuŗš atdala Subatas ezeru no Baļilovkas ezera.

LFK 935, 32527. Matilde Uļuka, ap 80 g.v., Subatē; pier. Igors Rumelis, 1938.

Kā cēlies Subatas ezers

Agrāk tagadējā Subatas ezera vietā atradies liels koks. Šā koka zari nebijuši redzami, jo tos nosedzis mākonis. Reiz Dievs pavēlējis lidot visiem ezeriem pa gaisu. Viens ezers aizķēries aiz koka un, salaužot koku, nokritis lejā, izveidodams tagadējo Subatas ezeru. Tādēļ Subatas ezerā vēl tagad daudz koka zaru.

LFK 935, 32530. Matilde Uļuka, ap 80 g.v., Subatē; pier. Igors Rumelis, 1938.

Kādēļ dzirdama zvanu zvanīšana Subatas ezerā?

Agrāk gribēja luteru un katoļu baznīcām apmainīt savā starpā zvanus. Vedot luteru baznīcas lielo zvanu no kalna lejā, zvans zvanīdams ievēlās ezerā. Vēl tagad klusajos vakaros var sadzirdēt zvanu zvanīšanu.

LFK 935, 32531. Matilde Uļuka, ap 80 g.v., Subatē; pier. Igors Rumelis, 1938.

Teika par Subatas ezeru

Reiz Subatas grāfs aicinājis pie sevis ciemos Baltmuižas muižnieku. Abi sākuši spēlēt kārtis. Subatas grāfs zaudējis veselu naudas lādi naudas Baltmuižas muižkungam. Muižnieks priecīgs braucis mājās. Braucot pa stāvo Kazimirvāles kalnu, sākuši trakot zirgi un muižkungs nosities. Kučieris paņēmis naudas lādi. Lai to nenoķertu pie blēdības, viņš nolēmis naudas lādi pagaidām iesviest Subatas ezerā, kas atradies kādu versti no Kazimirvāles kalna. Pēc gada viņš atbraucis lai izņemtu naudu. Ezers bijis nolādēts: kā visas mantas, kas tajā tiek iemestas, nevar izvilkt ārā. Kas to mēģinā, tam jāpaliekot par vardi. Kučieris iebridis līdz jostas vietai ūdenī, gribējis jau tvert pēc lādes, bet pārvērties par vardi un aizpeldējis projām. Tā kā bez kučiera vēl daudzi citi gāja pēc naudas, tad arī ezerā radās daudz varžu. Vēl tagad Subatas ezerā varžu papilnam.

LFK 935, 32533. Olga Sarkanbikse, 74 g.v., Subatē; pier. Igors Rumelis, 1938.

Teika par Subatas ezeru

Subatas ezera vietā bijusi upe. Reiz pie upes piegājis vecs karavīrs, padzēries un ielējis ūdeni arī karavīru pudelē. Nākošajā dienā cilvēki redzēja, ka no upes palikuši tikai daži ezeri – Subatas, Baļilovkas un Baltmuižas.

LFK 935, 32605. Matilde Uļuka, ap 80 g.v., Subatē; pier. Igors Rumelis, 1938.

Kāpēc Subates ezerā zvana

Sen, senos laikos par Subates novadu valdījis virsaitis – Subatis. Subatam kaimiņos valdījis niknais leišu virsaitis – Kunigaitis. Abi virsaiši dzīvojuši naidīgi. Bieži Kunigaiša karēvji iebrukuši Subata novadā, postīdami ciemus un druvas.

Subatis redzējis, ka ilgāki nevar tā dzīvot. Kādā dienā Subatis sapulcinājis savus karēvjus un stājies Kunigaiša pulkiem pretī. Kunigaiša pusē bijis pārspēks, un dienu no dienas palicis mazāk Subata karēvju. Trešās dienas rītā Subatis stāvējis savas pils priekšā un skumīgi raudzījies tālumā, jo bija krituši visi viņa vīri. Skumju pārņemts, Subatis iejūdzis četrus baltus zirgus un iebraucis no kalna Subatas ezerā. Līdz ar Subati ezerā iegājis baznīcas zvans. Klusos vasaras vakaros var dzirdēt ezera dzelmē klusu zvanīšanu, kura skan liegi un klusi kā no kādas citas pasaules. Un, ja kāds izvilktu šo brīnišķo zvanu, tad arī senais Subates virsaitis uzbruktu no ezera dzelmes. Subata pils apcietinājumu un uzbērumu vēl tagad var redzēt. Senās pils vietā atrodās luterāņu baznīca.

LFK 1178, 233. H.Rāviņš, 65 g.v., Ilūkstes Asares pagasta „Brileņos”; pier. Jānis Pakalns, 1931.

Ilūkstes apriņķī Subatē dzīvojis viens grāfs, viņam piederēja baznīca. Kungs spēlējis kārtis un paspēlējis baznīcu. Bijis pats dievkalpojuma laiks, tikko kungs paspēlējis baznīcu, tā ir nogrimusi ar visiem cilvēkiem, ārā palicis tikai kučiers. No tā laika cēlās Subates ezers. Kad nāk pulkstenis divpadsmit, tad tur zvana zvani.

LFK 1585, 170; pier. Alvīne Blūzmane Jelgavas “Auros”, 1939.

Teika par Subates baznīcu

Subates luterāņu baznīca atrodas ļoti augstā kalnā, kuŗu no divām pusēm ieslēdz dziļas ielejas un trešā pusē ir ezers, bet ceturtā pāriet līdzenumā. Par šo baznīcu apkārtnes ļaudis stāsta brīnumainus notikumus. Daudzi arī tiem tic. Baznīca esot senāk piederējusi katoļiem, un to cēlusi esot kāda bagāta grāfiene. Luterāņu mācītājs baznīcu uz kārtīm iespēlējis. Pēc tam grāfiene, baidīdamās no katoļu atriebības, iebraukusi ar saviem četriem zirgiem un karieti ezerā. Līdz ar karieti ezerā ieripojis arī baznīcas zvans. Zvanu gan vēlāk atraduši un izvilkuši, jo tas bijis nosaukts cilvēka vārdā, kas to pircis. Pašā pusnaktī zvans nogājis zvanīdams ezera dibenā. Pēc tam zvanu neviens vairs nevarējis izvilkt. Dažreiz stāsta, ka altarī esot pudele ar Melnās jūŗas ūdeni, un, kad ūdens izkaltīšot, tad arī baznīca nogrimšot, jo tā uz grāfienes pavēli esot noburta.

LFK 1619, 10-11; no sava tēva Gārsenes Vecmuižā pier. Antons Valains, 1937.

Ancelāne, 1988, 205.

Subātas luterāņu baznīca atrodas uz augsta kalna. To kāds luterāņu mācītās ieguvis, kārtis spēlējot, no kādas grāfienes. Grāfiene, baidīdamās no luterāņu mācītāja, likusi iejūgt 4 zirgus karietē un iebraukusi ezerā. Līdz ar grāfienes ezerā iebraukšanu, tai dienā nogrima baznīcas zvans. Baznīcas zvanu meklējuši un atraduši, līdz ezera malai varējuši atvilkt, bet malā nav varēts izvilkt. Nakti divpadsmitos zvans pavisam nogrimis, ka nevar atrast. Vēl tagad klusas vasaras vakaros varot dzirdēt zvanu skaņas.

LFK 1627, 4322; pier. Zelma Buķe, 1938.

Par Subates baznīcu

Kāda poļu grāfiene spēlē ar mācītāju kārtis. Viņai pietrūkst naudas, tāpēc uz spēles uzliek savu baznīcu.

Bet te vienā reizē kā grāfiene brauc no kalna, saceļas briesmīga auka un ienesa viņu ar visu karieti, kučieru un zirgu Subatas ezerā. Līdz ar grāfieni arī nozvēlies no baznīcas torņa zvans un dunēdams ieripojis ezerā. Bet katoļu baznīcu no tā laika esot pārņēmuši luteri.

LFK 1800, 2135. Lote Bērziņa, 67 g.v., Ilūkstes Lašu „Druviņās”; pier. Albertīne Rektiņa, 1947.

Add your comments:




  • Our sponsors:
  • www.e-formas.lv
  • Sorosa Fonds Latvija
  • LVAF
  • More on lakes:
  • ILEC
  • Poseidon.by
  • UKLakes
  • VISS Sverige
  • Lake Net
  • Zive
  • Baikal
  • labaslaivas