Teikas par Sēlpils Vīķu ezeru
I. Vītola. Teikas par Augšzemes ezeriem. Grām.: J. Urtāns. Augšzemes ezeri. Arheoloģija un folklora. - Nordik, 2008., 207.lpp.
published 16 years ago
Vīķu ezers (Vīķezers)
Jēkabpils rajons, Sēlpils pagasts
Platība – 85, 4 ha
Vīķu ezers
Vecos laikos ezeri laidušies pa gaisu. Tā arī Vīķu ezers (ceļa malā no Jēkabmiesta uz Jaunjelgavu) šurp atnācis pa gaisu un papriekšu gribējis nomesties tagadējā Sodēju purvā (starp Seces un Vīgantu pagastiem). Esot sastāvējis pār šo vietu trīs dienas vaidēdams un dunēdams. Bet tā, ka šim purvam ietekas nemaz nav, tikai iztekas, un neviens arī ezeru vārdā neminējis, tad tas aizsteidzies tālāk, nonākdams tagadējā vietā. Tai ielejā, kur tagad ezers, toreiz gane lopus ganījusi dziedādama un dziesmā ieminējusies ezera vārdu: Vīķu ezers. Tūliņ ezers nogāzies zemē. Tad gane lūgusies, lai atvēlot laiku no ezera ārā izkļūt. Tūdaļ atšķīries ezera ūdens un gane sausām kājām izkāpusi kalnā.
J. Ozols Saukā.
Бривземниакс, 1887, 15, 14; Šmits, XV, 1937, 442, 60; Ancelāne, 1991, 291.
Tā cilvēki teica, ezera vārds Vīķezers tāpēc, ka ezerā dzīvo mazas mazītiņas zivtiņas – vīķīši. Kādreiz ūdens līmenis bijis augstāks, agrāk vispār nav meža bijis ap ezera krastiem. Kad to Pūķupīti padziļināja, ūdens līmenis nokritās. Tagad te dzīvo bebri, tā kā ārprāts, visu te slīcina nost. (..) Tīrumā strādājot, dažreiz monētas var atrast, tādas no 1800., 1700. gada. Te jau sen apdzīvota vieta. Te kādreiz Bitānkalnā bijusi muiža, Rembergmuiža, cits sauc Renenbergmuiža, cilvēku valodā viņa bija Viķmuiža. Varbūt tas ezers no tās Viķmuižas.
LFK 2157, 62. Jēkabpils Sēlpils „Vecaudzēs” pier. Laura Sīle, Agrita Ozoliņa 2008.
Nezinu, kā ezers izcēlies, to, ka viņš tagad aizaug, to gan es zinu. Fronte te gāja pāri, bumbu bedres, blindāžu bedres te visapkārt ir, mūsu māja nodega pirmā karā, otrā karā. Vīķezerā ir līņi, raudas, ruduļi, ruduši, kā viņas tur sauc, karpas ielaida padomju laikos, līdakas ir, asarīši. Visādas zivis. (..) Man vecmamma stāstīja, ka tur tai galā zirgs ar visiem ratiem nogrimis. Tur bija tāds staigns. Vēl viņa smējās, ka esot arī zelta kariete nogrimusi, tas tur vienā vietā, kur tāds aizaudzis, mēs tur vēl dzērvenes lasījām. Nezinu, cik tur taisnības.
LFK 2157, 63. Daina Gruzniņa Jēkabpils Sēlpils „Sarmās”; pier. Laura Sīle, Agrita Ozoliņa 2008.
Add your comments: