ezera attīrīšana

  • Jānis

    Vai kāds var sniegt padomu, kā attīrīt ezeru? Vai ir firmas, kas ar to nodarbijas? Kādas atsauksmes? Kāda pieredze? Man ezers 3.ha platībā, baigi aug ciet. Ezerā dūņas apmēram 19 metru dziļas. Iepriekš pateicos par info.

    31.07.2006 - 13:14

  • Jānis

    Jebkurā gadījumā jāsāk ar stāvokļa izpēti. Jānosaka aizaugšanas cēloņus. Parasti tā ir papildus biogēnu pieplūde vai gruntsūdeņu līmeņa pazeminājums. Tā teikt, vispirms jāiet pie ārsta, un tikai tad uz aptieku. Bet arī izpētei ir varianti, pastāstiet vairāk, arī to, kurš īsti ezers, pakonsultēšu.

    31.07.2006 - 13:50

  • Jānis

    Kur tad tos ārstus var atrast? Ezers - "Vepru", ja tas ko izsaka.

    31.07.2006 - 14:05

  • Jānis

    Var sūtīt padomus arī uz e-pastu: janichs@inbox.lv.

    31.07.2006 - 14:07

  • Jānis

    Ir divi Vepru ezeri - viens 2.2 ha, otrs - 3.9 ha, tātad abiem novirze no minētajiem 3 ha ir vienāda. Lūdzu precizējumu. Mans ieteikums - pievienot ezeram priekšā administratīvās teritojas nosaukumu. Piemēram, Ķemeru Melnezers - un nav problēmu.

    31.07.2006 - 14:44

  • Jānis

    Ezers, kas atrodas Upmalā.

    01.08.2006 - 10:20

  • artis

    limbažu lielezers baigi netīrs,ūdens nedabiski zaļš varbūt ir kāds padoms?

    07.08.2006 - 20:26

  • Jānis

    Izbeigt laist iekšā kanalizāciju.

    07.08.2006 - 22:31

  • artis

    kurš tad ir tas lielākais laidējs,un ja to zini tu ,tad vides inspektori to nezin? esmu dzirdējis no vecākiem vīriem,ka pad.laikos pret aizaugšanu esot bēruši iekšā kaļķi.vai tā varētu būt,un vai tas palīdz?

    13.08.2006 - 13:35

  • Dagavietis

    Vai cīņā ar ezera aizaugšanu būtu lietderīgi iesaistīt baltos amūrus? Vai viņi mūsu laika apstākļos izziemos?

    14.08.2006 - 14:17

  • Jānis

    Arti, inspektori principā nevar cīnīties pret kanalizāciju no privātmājām. Ūdens lietošanas atļaujas un kaut kādi ierobežojumi eksistē tikai tiem, kas patērē vairāk par 10m3 diennaktī, tātad sākot ar 20 dzīvokļu māju. Kaļķis varētu palīdzēt, bet ne visos ezeros, vispirms jāizvērtē. Un man ir aizdomas, ka kaļķis palīdzēs uz tikai laiku. Pats galvenais ir izbeigt piesārņojuma ieplūdi.

    14.08.2006 - 19:40

  • artis

    ja ezeru pārtrauc piegānīt, vai ūdens kvalit.atjaunojas un pēc cik ilga laika?

    15.08.2006 - 19:26

  • artis

    JĀNI,vai tie kanalizācijas laidēji gadījumā nav mūsu slavenā airbāze un daudz dz.māja Pukšās?

    15.08.2006 - 19:32

  • artis

    es saprotu ka tā ir cīņa ar vēja dzirnavām,bet uz kuru iestādi ir jaiet lamāties?

    15.08.2006 - 19:35

  • helmis

    varbūt kas ko zina par mazajiem zemessūcējiem dūņu atsūknēšanai piekrastē, proti vai ir uzņēmumi kas veic šādus darbus???

    18.08.2006 - 12:38

  • māris

    nedabiski zaļš?????????

    03.09.2006 - 21:08

  • Didzis

    līdz ziemai uzņēmums ir plānojis iegādāties niedru pļāvēju, kas var pārvietoties gan pa ūdeni, gan virszemi un piedāvāt tā pakalpojumus - niedru pļaušanu sauszemē un ūdenī, citu ūdenszāļu pālušanu pat līdz 1-1,5m dziļumam, dūņu sūknēšanu līdz 1,6m dziļumam, rakšanas un padziļināšanas darbus. Ja ir interese, rakstiet!

    07.09.2006 - 12:52

  • Linda

    Arī vajag info par ezera tīrīšanu. Ir vēlme izveidot normālu pieeju un vēl mazliet pasaimniekot. Lūdzu īsu darbības secību shēmu :) Un vēl, kādēļ ezeru pasu datu bāzē mana ezera nav? kā to pasi var dabūt? Zaubes Užēnu ez. linlie@inbox.lv

    22.11.2006 - 14:11

  • Jānis

    Īsa darbības shēma ir sekojoša: 1)ezera izpēte un situācijas izvērtēšana 2)vēlamo darbību saraksta sagatavošana (vēlmes) 3)vēlamo darbību saraksta izvērtēšana (lietderība, efektivitāte, pieļaujamība) 4)darbu projektu izstrāde 5)nepieciešamo saskaņojumu iegūšana (ja izrādās nepieciešami) 6)darbi. Par ezeru pasēm - tas ir nosaukums, nevis dokuments.Tā saucamās ezeru pases taisīja 20.gs. 70.gadu sākumā, t.sk. arī ezeru dziļumu kartes, taču tikai tiem ezeriem, kuru platība lielāka par 10 ha. Piemēram, apskatot DB Nelabo (Annas) ezeru (arī Zaubes pagastā), var redzēt, kādi dati ezeru pasē bijuši - visa info (ar atsevišķiem izņēmumiem) ir pārrakstīta no ezera pases. Tie dod vispārēju priekšstatu par ezeru - gk. morfometrija, nedaudz hidroloģija, sastopamās zivis (aptaujas veidā iegūtās ziņas), neliels ieskats ezera veģetācijā, krasta un apkārtnes apraksts, piesārņotāji. Latvijas vēsturē tie bija lielākie ezeru pētījumi, vēlākie pētījumi bija specifiski - saistīti ar ezera ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanu, turklāt salīdzinoši nelielā skaitā ezeru.

    24.11.2006 - 15:46

  • Ekohelp

    Visiem Latvijas ezeriem ar platību varāk nekā 3 ha ir pases Valsts Ģeoloģijas Dienestā (1986-1995.g dati)

    26.01.2007 - 12:04

  • Vita

    Ekohelp, bijušajam VĢD (tagad LVĢMA) ir sapropeļa iegulu shēmas un dati (1992.-2000.g) ezeriem virs 3 ha (bet nebūt ne visiem). Šīs shēmas jau labu laiku ir atrodamas ezeri.lv datubāzē.

    27.01.2007 - 22:16

  • Sološu ezers

    Vai bez pagasta atļaujas es drīkstu iztīrīt ezera krastu kur robežojas ar manu zemi? Cik garu laipu es drīkstu uzstādīt ezerā no krasta? Andis

    28.03.2007 - 17:29

  • Jānis

    Andi, ja Jūs tīrīšanā gatavojaties darīt ko vairāk kā ūdensaugu pļaušanu laikā no 1.augusta līdz 31.martam - Jums nepieciešami Valsts vides dienesta izsniegti tehniskie noteikumi. VVD jāiesniedz iesniegums, kurā cita starpā jābūt izvērtētai ietekmei uz īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, un ietekmei uz citiem ūdensobjektiem. Vajadzīga vietējās pašvaldības rakstiska piekrišana. Iesniegumu ar izvērtējumu "Latvijas ezeri" var uztaisīt. Bet vispirms - ko īsti gribat darīt, ar kādu mērķi, un kurā no trim Sološu ezeriem?

    28.03.2007 - 21:41

  • Solosu ezers

    Jaanim! Sološu ezers, Rēzeknes raj., lendžu pag. Visticamāk kaadus tiiriisanas darbus es vareetu veikt jūlijā vai augustā. Doma ir vienkārši krasta joslu ( apm. 10-20m no krasta udenī) iztīrīt no ūdenszālēm un kādiem citiem augiem lai vareetu nopeldeeties un uztaisīt laipu.Andis

    10.04.2007 - 09:45

  • Jānis

    Andi, vispirms es ieteiktu padomāt par ezera līmeņa normalizāciju. Līmeņa krasas izmaiņas pastiprina aizaugšanu. Pēc tam jāpārbauda, vai plānotajā vietā neaug sīkās lēpes (tās ir aizsargājamas). Un jādomā, kāda veģetācija ir plānotajā vietā - niedrēm ar pļaušanu nekas nebūs līdzēts, jārauj ar saknēm, tā vairs nebūs pļaušana. Ja peldvieta tiks maz lietota, tā aizaugs atkal.

    10.04.2007 - 11:20

  • Solosu ezers

    Jaanim! Ezera liimena izmainas es noteikti nevareesu ietekmeet, jo ezers nepieder man! Par aizsargaajamaam udenszaaleem noteikti vajadzeetu zinaat pagastam, ja reiz tas atlaus tiiriit krastu? Andis

    12.04.2007 - 10:01

  • Jānis

    Andi, 1.kā saprotu, Jūs esat krasta zemes īpašnieks. Tad paaugstinātais ezera līmenis pilnīgi noteikti aizskar Jūsu intereses (appludina gar ezera krastu izvietoto Jūsu zemi, veicina ezera aizaugšanu, ar ko apgrūtina Jūs izmantot Jums kā krasta zemes īpašniekam piederošās zvejas tiesības, kalst appludinātie Jums piederošie koki, utml). Ar šādu pamatojumu Jūs varat vērsties pie personas, kura veicinājusi vai pieļāvusi ezera līmeņa paaugstināšanos, prasot situāciju normalizēt, un, vēlams, piedāvājot savu palīdzību. 2.Kas attiecas uz ezera piederēšanu - Jūs domājat zemes zem ezera īpašnieku? 3.Pagasti par aizsargājamu ūdensaugu eksistenci zina tikai atsevišķos gadījumos, par aizsargājamajiem biotopiem (Jūsu gadījums) pagasti nezina neko. Par augiem (šai gadījumā īpaši aizsargājamo biotopu)jāzina būtu RVP, kur Jums jāsniedz iesniegums tehnisko noteikumu saņemšanai, ja gribat ko vairāk par pļaušanu. Savukārt peldvietu ar pļaušanu vien neizveidosiet, augošu augu vietā dabūsiet asus kātus, būs vēl sliktāk.

    12.04.2007 - 11:36

  • Solosu ezers

    Andim! Paldies par padomu! Un jaasaak kaut ko lietas labaa dariit...

    12.04.2007 - 16:28

  • Liga

    Jani.Pie kada arsta ir jagriezas pirms aptiekas.Kur var sakt intereseties par ezera arstesanu?Paldies.

    25.04.2007 - 20:01

  • Jānis

    Vissvarīgākais ir profilakse. Ārsti nav brīnumdari, bez tam zāles ir dārgas. Rakstiet uz e-pastu vita et ezeri.lv , un paplašināti izklāstiet lietas būtību - kurš ezers, kas vainas, kāpēc gribat ārstēt. Skatīsim, ko varam ieteikt.

    25.04.2007 - 20:28

  • Anita

    Runa ir par Valmieras rajona ezeriem-Mazo un Lielo Bauzi.Dzīvojam tur 6 gadus.Redzam,ka zivju praktiski nav(gadu no gada elektriķi un tīkli nārsta laikā)Šogad nav,laikam nav arī vairs ko sist.Ezeri manuprāt aizaug,dūņu slānis aizvien biezāks.No dzīves pieredzes,ja pāriet kaut kādai kritiskai robežai,aizaugšana notiek 3-5 gadu laikā. Kā lai nosaka,vai šī kritiskā robeža jau nav sasniegta??? Ļoti pateiktos par ātru atbildi,jo vēlos izpētes sadaļu iekļaut vienā projektā.

    09.05.2007 - 19:30

  • Jānis

    Anita, ezeram robežas ir vairākas. Pirmā - kad piegruntī pazūd skābeklis, un sākas fosfora izdalīšanās no nogulumiem. Otrā - kad dūņu uzkrāšanās rezultātā sākas spoguļa aizaugšana ar niedrēm. Trešā - kad sākas pārpurvošanās. Tā kā dziļumi ir dažādi, skaidri izdalīt vēlākās stadijas nav iespējams. Izpētei nevajadzētu mēģināt noteikt konkrētas stadijas tuvošanos, bet konstatēt pašreizējo stāvokli, noteikt tendences un prognozes. Izstrādāt iespējamos pasākumus stāvokļa pasliktināšanās samazināšanai vai novēršanai. Ezeru pakāpeniska aizaugšana ir dabisks process, ko antropogēnās ietekmes būtiski paātrina (es arī pārmērīgo bebru savairošanos uzskatu par antropogēnu faktoru - jo cilvēki izmedīja vilkus). Pasākumi antropogēno ietekmju samazināšanai nepieciešami praktiski visiem ezeriem. Šāda profilakse ir daudz lētāka un efektīvāka nekā ezera aizlaišana līdz galīgai aizaugšanai ar sekojošu restaurēšanu.

    09.05.2007 - 20:10

  • kex

    Ja mēs nefilozofējam un runājām par puslīdz pieņemamu ezera aizaugušās piekrastes zonas sanāciju, nebojājot ezeru ar ķīmiju un nemainot hidroloģisko režīmu, tad, visticamāk, īstais variants ir duņu atsūknēšana (protams, ar visām atļaujām un projektiem). Jautājums: kas ar to nodarbojas?

    11.05.2007 - 14:22

  • Jānis

    Ja runa par lokāliem risinājumiem - kaut ko varētu līdzēt pārauguma noņemšana. Par dūņu atsūknēšanas efektivitāti - tas ir vienkāršots viedoklis, visticamāk, pēc gada dūņas būs vietā. Bet izmēģiniet, un pastāstiet visiem, interesanti, kas un par cik sanāks. Tikai nemēģiniet ķerties pie aizsargājamajiem ezeriem. Ir padomā kāds konkrēts ezers?

    11.05.2007 - 15:02

  • kex

    Protams, dūņas un aizaugums ir vietās tendētās uz aizaugšanu. Bet nu reizi sakārtojot to, un izmantojot šo vietu peldēšanai un pietauvošanai, aizaugums nebūt nav straujš, jo dziļākajā vietā ir mazāk ūdenszāļu un protams, lēnāks dūņu slāņa pieaugums. Protams, nekas nav mužīgs, bet tas ir vismaz desmītgaades, nevis gada rīsinājums

    18.05.2007 - 09:53

  • slapais

    es gribeetu piemineet kaadu citu attīrīšanu(no tīkliem)-Salaiņa ezers valkas rajonā...Tajā katru vasaru stāv iekšā tīkli(ar visām bojām utt., it kā būtu oficiāli, bet visu vasaru) un man tas riebjās, jo man kā makšķerniekam galīg tas nav pieņemami. Es vnk gribu lai to kāds pārbauda, kam pieder, kāpēc visu vasaru tīkli ir ezerā utt. Paldies.

    28.05.2007 - 13:16

  • alens

    Peerku uudenszaalju trimeri. alens@ziedi.lv

    27.06.2007 - 19:54

  • Sandis

    Jāni,
    Cik noprotu, Jūs esat ļoti zinošs cilvēks šinī jomā. Pie kā ir jāgriežas, ja ir vēlēšanās attīrīt ezera piekrasti. Runa iet par Pērkonu ezeru, Balvu rajonā

    iepriekš paldies

    07.03.2008 - 16:29

  • Jānis

    Sandi, uzrakstiet man uz e-pastu, tas ir lapas apakšā - "Sazināties ar mums".

    07.03.2008 - 20:26

  • Valdis

    Izpļauj aizaugušas, pārpurvojušās ūdenstilpnes ar speciālu tehniku (pļāvējs peldošs, ar 4 lieliem riteņiem, tikai nopļauj, nekādu izvākšanas palīgierīču nav). Atrodas Nīcas pagastā. Izmēri 3,5 x 5m, transportēšanai vajadzīgs treileris.

    02.08.2009 - 17:20

  • Andris

    ir 2 ūdenszāles pļāvēji pārdošanā. Pļauj gan horizontāli, gan vertikāli. Pa ūdeni pārvietojas ar dzenratu palīdzību. Atrodas Salacgrīvā, transportējams ar treileri, treilera platformas garums 10m.

    04.08.2009 - 00:20

  • Andris

    Jāni, Latgalē ir Koša ezers pie Līksnas, blakus Rīgas šosejai,
    ezerā katra trešā zivs ir slima ar lenteni, kā ar tādu bēdu var tikt galā. Iepriekš pateicos.

    21.08.2009 - 21:53

  • JURIS

    Ja nu kāds lasa šos jautājumus un atbildes, varbūt varat dot padomu, kam derīgs ir no ezera izceltais sapropelis? Lauku mēslošanai der? Nav par skābu?

    23.03.2010 - 21:35

  • Jānis

    Sapropeļa pētnieki izdala pielietojamību: mēslojumam, barības piedevām, ārstnieciskām dūņām, celtniecības materiālu ražošanai, ķīmiskai pārstrādei. Protams, pielietošanas iespējas atkarīgas no konkrētās sapropeļa iegulas īpašībām.

    23.03.2010 - 22:51

  • Vulkan

    Ja kādam vēl ir interese, tad Rīgā ir firma kurai ir zemessucēji ZRS tipa, kas ir domāti tieši ezeru darbiem. Firmas nosaukums ir Celtmehserviss.

    13.04.2010 - 11:05

  • Inga

    Veicam ezeru un dīķu attīrīšanas darbus no aizauguma, kā arī grunts tīrīšanu un padziļināšanu!

    29.04.2010 - 13:56

  • Inars

    Inga, kā ar Jums var sazināties?

    06.05.2010 - 20:36

  • Kristīne

    varu piedāvāt ūdens tilpņu – upju, ezeru, dīķu izpļaušanu ar ūdens trimmeri līdz 1.5 m dziļumā. kontakttālr.

    24.05.2010 - 15:30

  • Emizz

    Lielais Bauzis atrodas uz Valmieras un Cēsu rajona robežas..

    Dzīvoju tur visu savu bērnību un atceros, kā pirms gadiem 15 ezera gultni varēja saskatīt pat 2m dziļumā..tagad līdz ceļiem iebrienot ūdenī pat kāju pēdas ne saskatīt.
    Kā noteikt, kas piesārņo ezeru, vai to dara kada inspekcija un galvenais, cik tas maksā. Mums vietejiem ir aidomas uz kaimiņa zems plantāciju, kur tiek audzēti cietes kartupeļi un labība, kādi 100ha kopā jau būs, arī bebri ir apsēdusi ezeru. Kā arī agrāk visā ezerā ziedēja baltas ūdensrozes, tagad tikai mūšu stādītās zied..

    Es labprāt meklētu kādu risinajumu ezera glābšanai..

    14.06.2010 - 21:34

  • Jānis

    Pašreizējo ezera stāvokli peifiksēt var samērā vienkārši (ir nekvalitatīvi 2008.g. monitoringa dati), izštukot pasliktināšanās cēloņus - jau smagāk, kārtīgi jāpastrādā uz vietas. Bet galvenais - ko pēc tam, kad zināsim ietekmes un būsim izdomājuši darāmo. Ietekmju novēršana noteikti būs dārga, un ezera agrākā stāvokļa atjaunošana - vēl dārgāka. Domāju, reālais maksimums būtu pašreizējā stāvokļa pasliktināšanās apturēšana. Sīkāk pārrunāt to varētu pa e-pastu, sk. sadaļā "Sazināties ar mums".

    16.06.2010 - 19:07

  • Andris

    Andris
    Jāni, Latgalē ir Koša ezers pie Līksnas, blakus Rīgas šosejai,
    ezerā katra trešā zivs ir slima ar lenteni, kā ar tādu bēdu var tikt galā. Iepriekš pateicos.

    21.08.2009 - 21:53

    25.06.2010 - 14:32

  • janis60299

    sveiki !
    man intrese vai ir iespejams kaukada veida izplaut ezera meldrus ??? ludzu sutiet padomus uz e pastu janis60299@inbox.lv

    24.09.2010 - 21:45

  • Gints

    Gribētu pirkt ūdenszāļu,niedru trimmeri ar kuru var pļaut zem ūdens.
    e-pasts sapalsg@inbox.lv

    26.09.2010 - 13:26

  • Marco

    Rokam dīķus, tīram ezerus , dīķus, ezermalas , būvejam ceļus, laukums.
    Ekskavatora, buldozera, dumpera-pašizgāzeju pakalpojumi, stradajam ari mitrās vietās, ir viarakas vienības

    02.04.2011 - 16:34

  • Jūlija

    Marco, vai varat dot savas koordinātas uz yulia_ha@tvnet.lv

    12.04.2011 - 16:12

  • Summercity

    Meklēju firmu vai privātpersonu, kas var izplaut meldrus/niedras un izgrābt dūņas, lai varētu izveidot peldvietu. Rīgā Juglas ezerā Berģos. rakstiet uz info@balticmedia.net

    01.05.2011 - 10:38

  • sincha

    kur var iegādāties amūrus Raunas novada pusē?

    22.05.2011 - 21:15

  • alpinists911@inbox.lv

    Pērku ūdenszāles pļāvēju(gan vertikāli,gan horizontāli.

    08.07.2011 - 14:56

  • vilmanis10@inbox.lv

    sveiki vai kads neieperk niedru kulinus

    28.01.2012 - 21:54

  • Ivars

    Kurs varetu pateikt,pie ka jagriezas un kam vajag sapropela ieguves vietu. Mums ir privats ezers kur aug ciet ar dunam un niedrem vins ir 1km uz 1km. Varbut kads zin kadu kompaniju kuriem vajag. tadejadi varetu ieguvi panemt sev un mums butu tirs ezers. IVARS

    30.04.2012 - 20:29

  • azjiks

    Kuri velas,lai viniem iztira aizaugushos ezerus no dunjam un sapropela,droshi rakstat uz so e-pastu- ***@***.**

    17.07.2012 - 22:55

  • Our sponsors:
  • www.e-formas.lv
  • Sorosa Fonds Latvija
  • LVAF
  • More on lakes:
  • ILEC
  • Poseidon.by
  • UKLakes
  • VISS Sverige
  • Lake Net
  • Zive
  • Baikal
  • labaslaivas