Iet runa par ļoti aizaugušu publisku ezeru ar dziļumu max dziļumu faktiski līdz 2 metri. Vai ezera līmeņa paaugstināšana ļautu izvairīties no ūdens augiem? Ja jā, tad kāds būtu šis nepieciešamais palielinājums? Zinu, ka paaugtināt ūdens līmeni kāds uzņēmējs bija jau sataisījies, bet iejaukušies zaļie. Līmeņa paaugtināšana pasargātu zivis arī no ļoti iepējamās nosmakšanas tādā ziemā kā šī. Liekas, ka zaļie šai gadījumā rīkojas nepareizi. Ko saka ezeru speciālisti?
20.02.2003 - 05:10
Vita
Diagnozes noteikšanai nepieciešams nopietns darbs un reālas izmaksas. Ja tiek plānoti apsaimniekošanas pasākumi, tad vispirms ir vajadzīga izpēte. Atsevišķas ekosistēmas sastāvdaļas (zivis) nevar skatīt atrauti. Taču šajā gadījumā nav iespējams izteikt pat vispārīgus apsvērumus, jo nav atklāts ezera nosaukums.
20.02.2003 - 09:38
Aga
Runa varētu būt par Durbes ezeru. Cik saprotu tad arī datu par ezeru ir vākti nepilnus divus gadus atpakaļ. Kas veic to nopietno darbu, kam jāsedz izmaksas un cik daudz tas aptuveni sastāda?
21.02.2003 - 04:13
Vita
Izskatās, ka problēmu nevarēs atrisināt tikai ar ūdens līmeņa paaugstināšanu. Durbes ezera gadījumā līmeņa izmaiņas kā vienīgais pasākums var izraisīt arī pretēju efektu - stāvokli pasliktināt (daži fakti liek par to domāt).
21.02.2003 - 13:14
Jānis
Nav tas vienkāršākais gadījums. Pētīt gan tur vairs daudz nevajag - lielos vilcienos viss tāpat ir skaidrs. Datus gan visus jāsavāc. Sarežģītā daļa ir komplekso pasākumu projekti un aprēķini. Tikai pēc tam seko darba un naudas ietilpīgā pasākumu daļa. ĻĻoti aptuvenos skaitļos - izpēte 300Ls, projektēšana 10x300Ls, reālie darbi sākot ar 100x300Ls.
21.02.2003 - 20:47
Jānis
Durbes ezers ir klasisks piemērs reālu vides aizsardzības likumu un to ievērošanas nepieciešamībai - piesārņoja vietējie iedzīvotāji lēti un vienkārši. Pilnai sanācijai jāizlieto summu, kas ir salīdzināma ar valsts vides aizsardzības gada budžetu.
21.02.2003 - 23:48
Jānis
Par apsaimniekošanu - Durbes ezera gadījumā jāsāk ar notekūdeņu attīrīšanu, ko vairāk vai mazāk spēj pašvaldības, bet galīgi nepavelk ezera apsaimniekotājs. Nav tāda ezera, kuru apsaimniekojot, varētu iegūt līdzekļus ezera baseina notekūdeņu sistēmas sakārtošanai (izņemot gadījumu, ja ezera nogulumi sastāv no zelta smiltīm).
25.02.2003 - 05:11
Vita
2001. gada vasarā piedalījos Durbes ezera apsekošanā, paraugu ņemšanā un iegūto datu izvērtēšanā. Pētījumu mērķis bija pēc hidroķīmiskiem un hidrobioloģiskiem rādītājiem novērtēt ezera trofisko stāvokli un ekoloģisko kvalitāti. Šis ir gala secinājums par Durbes ezeru: "Ezers ir hipereitrofs gan pēc ķīmiskiem, gan pēc bioloģiskiem rādītājiem. Uz to norāda arī sārmainā ūdens reakcija. Ezerā izteikta zilaļģu ziedēšana. Vecpils gals (ezera ziemeļaustrumu līcis) ievērojami atšķiras no pārējās ezera daļas – tas ir pilnībā aizaudzis ar iegrimušo veģetāciju, fitoplanktona daudzums salīdzinoši mazs, ievērojami lielāka ūdens caurredzamība, kas norāda uz makrofītu ezeru. Vecpils galā ir arī lielāks humusvielu daudzums ūdenī. Šis ir ļoti rets gadījums, kad vienā ezerā līdzās pastāv divi trofijas tipi. Ezera ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā slikta."
25.02.2003 - 07:24
Jānis
Durbes ezeram līmeņa paaugstināšana varētu izraisīt nelabvēlīgas parādības apkārtējā teritorijā - vietām jau tagad gruntsūdeņu līmenis ir par augstu. Paaugstinot līmeni, būs nepieciešami hidrotehniskie pasākumi apkārtējo zemju aizsardzībai. Rezumējot - vienas nepatikšanas gan no ezera, gan apkārtējo zemju viedokļa.
Aga
Iet runa par ļoti aizaugušu publisku ezeru ar dziļumu max dziļumu faktiski līdz 2 metri. Vai ezera līmeņa paaugstināšana ļautu izvairīties no ūdens augiem? Ja jā, tad kāds būtu šis nepieciešamais palielinājums? Zinu, ka paaugtināt ūdens līmeni kāds uzņēmējs bija jau sataisījies, bet iejaukušies zaļie. Līmeņa paaugtināšana pasargātu zivis arī no ļoti iepējamās nosmakšanas tādā ziemā kā šī. Liekas, ka zaļie šai gadījumā rīkojas nepareizi. Ko saka ezeru speciālisti?
20.02.2003 - 05:10
Vita
Diagnozes noteikšanai nepieciešams nopietns darbs un reālas izmaksas. Ja tiek plānoti apsaimniekošanas pasākumi, tad vispirms ir vajadzīga izpēte. Atsevišķas ekosistēmas sastāvdaļas (zivis) nevar skatīt atrauti. Taču šajā gadījumā nav iespējams izteikt pat vispārīgus apsvērumus, jo nav atklāts ezera nosaukums.
20.02.2003 - 09:38
Aga
Runa varētu būt par Durbes ezeru. Cik saprotu tad arī datu par ezeru ir vākti nepilnus divus gadus atpakaļ. Kas veic to nopietno darbu, kam jāsedz izmaksas un cik daudz tas aptuveni sastāda?
21.02.2003 - 04:13
Vita
Izskatās, ka problēmu nevarēs atrisināt tikai ar ūdens līmeņa paaugstināšanu. Durbes ezera gadījumā līmeņa izmaiņas kā vienīgais pasākums var izraisīt arī pretēju efektu - stāvokli pasliktināt (daži fakti liek par to domāt).
21.02.2003 - 13:14
Jānis
Nav tas vienkāršākais gadījums. Pētīt gan tur vairs daudz nevajag - lielos vilcienos viss tāpat ir skaidrs. Datus gan visus jāsavāc. Sarežģītā daļa ir komplekso pasākumu projekti un aprēķini. Tikai pēc tam seko darba un naudas ietilpīgā pasākumu daļa. ĻĻoti aptuvenos skaitļos - izpēte 300Ls, projektēšana 10x300Ls, reālie darbi sākot ar 100x300Ls.
21.02.2003 - 20:47
Jānis
Durbes ezers ir klasisks piemērs reālu vides aizsardzības likumu un to ievērošanas nepieciešamībai - piesārņoja vietējie iedzīvotāji lēti un vienkārši. Pilnai sanācijai jāizlieto summu, kas ir salīdzināma ar valsts vides aizsardzības gada budžetu.
21.02.2003 - 23:48
Jānis
Par apsaimniekošanu - Durbes ezera gadījumā jāsāk ar notekūdeņu attīrīšanu, ko vairāk vai mazāk spēj pašvaldības, bet galīgi nepavelk ezera apsaimniekotājs. Nav tāda ezera, kuru apsaimniekojot, varētu iegūt līdzekļus ezera baseina notekūdeņu sistēmas sakārtošanai (izņemot gadījumu, ja ezera nogulumi sastāv no zelta smiltīm).
25.02.2003 - 05:11
Vita
2001. gada vasarā piedalījos Durbes ezera apsekošanā, paraugu ņemšanā un iegūto datu izvērtēšanā. Pētījumu mērķis bija pēc hidroķīmiskiem un hidrobioloģiskiem rādītājiem novērtēt ezera trofisko stāvokli un ekoloģisko kvalitāti. Šis ir gala secinājums par Durbes ezeru: "Ezers ir hipereitrofs gan pēc ķīmiskiem, gan pēc bioloģiskiem rādītājiem. Uz to norāda arī sārmainā ūdens reakcija. Ezerā izteikta zilaļģu ziedēšana. Vecpils gals (ezera ziemeļaustrumu līcis) ievērojami atšķiras no pārējās ezera daļas – tas ir pilnībā aizaudzis ar iegrimušo veģetāciju, fitoplanktona daudzums salīdzinoši mazs, ievērojami lielāka ūdens caurredzamība, kas norāda uz makrofītu ezeru. Vecpils galā ir arī lielāks humusvielu daudzums ūdenī. Šis ir ļoti rets gadījums, kad vienā ezerā līdzās pastāv divi trofijas tipi. Ezera ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā slikta."
25.02.2003 - 07:24
Jānis
Durbes ezeram līmeņa paaugstināšana varētu izraisīt nelabvēlīgas parādības apkārtējā teritorijā - vietām jau tagad gruntsūdeņu līmenis ir par augstu. Paaugstinot līmeni, būs nepieciešami hidrotehniskie pasākumi apkārtējo zemju aizsardzībai. Rezumējot - vienas nepatikšanas gan no ezera, gan apkārtējo zemju viedokļa.
29.03.2003 - 09:35