Runa ir par kādu ezeru Latgalē. Negibas rakstīt nosaukumu, lai nebrauc piemēslot. :) Kadreiz 60.-70.gados, pēc bildēm spriežot, ezera krasts bija ļoti tīrs, mamma stāsta, ka vēžus varēja ar grābekli izgrābt no ūdens - tik daudz esot bijis. Cik saprotu ezerā tika daudz amonjaka. Vēži izmira, zivis arī bija ļoti maz un slimas. Ūdens ir attīrījies, pat atkal ir parādījušies vēži. Slikti vai nē, bet arī dēles ir sastopamas gar krastu, kas nekad tur nebija dzīvojušas iepriekšējos gadus 50-60. Šobrīd lauki ir palikuši tukši un sāk aizaugt krasts. Arī mūsu peldvieta, kas ir pie mājām. Šajās brīvdienās nopļāvām kalmes un niedres, mazliet ar rokām izraustījām saknes, bet rādās, ka kalmes ir sākušas savu uzbrukumu peldvietai. Dibena segums - smilšains. Jautājums, vai pietiks ar to, ka bieži pļausim kalmes un niedres? Starp mājiniekiem izskanēja ideja, ka tad nenotiks fotosintēze, un pamazām ūdenszāles izmirs. Tacu es neticu šādam pieņemumam.
27.06.2011 - 13:34
Jānis Sprūds
Konkrētā ezera nosaukumu varat uzrakstīt e-pastā, mūsu e-pasti ir lapas apakšā, sadaļā "Sazināties ar mums".
Vispārīgi - pļaušana nomāks krasta makrofītus, bet visdrīzāk praktiski nesamazinās fosfora daudzumu ūdenī. Ja ezers ir mazs un nopļausiet būtisku daļu kalmju, savairosies aļģes. Lokāli, peldvietas saglabāšanai, kalmes un it sevišķi niedres labāk izraustīt, pļautās ātrāk atjaunosies un sākumā būs asi gali.
28.06.2011 - 00:33
Jurģis
Es jums ieteiktu kaļot ezeru, niedrēm kaļķis ļoti nepatīk un viņas ar laiku iznīks.
Jūlija
Runa ir par kādu ezeru Latgalē. Negibas rakstīt nosaukumu, lai nebrauc piemēslot. :) Kadreiz 60.-70.gados, pēc bildēm spriežot, ezera krasts bija ļoti tīrs, mamma stāsta, ka vēžus varēja ar grābekli izgrābt no ūdens - tik daudz esot bijis. Cik saprotu ezerā tika daudz amonjaka. Vēži izmira, zivis arī bija ļoti maz un slimas. Ūdens ir attīrījies, pat atkal ir parādījušies vēži. Slikti vai nē, bet arī dēles ir sastopamas gar krastu, kas nekad tur nebija dzīvojušas iepriekšējos gadus 50-60. Šobrīd lauki ir palikuši tukši un sāk aizaugt krasts. Arī mūsu peldvieta, kas ir pie mājām. Šajās brīvdienās nopļāvām kalmes un niedres, mazliet ar rokām izraustījām saknes, bet rādās, ka kalmes ir sākušas savu uzbrukumu peldvietai. Dibena segums - smilšains. Jautājums, vai pietiks ar to, ka bieži pļausim kalmes un niedres? Starp mājiniekiem izskanēja ideja, ka tad nenotiks fotosintēze, un pamazām ūdenszāles izmirs. Tacu es neticu šādam pieņemumam.
27.06.2011 - 13:34
Jānis Sprūds
Konkrētā ezera nosaukumu varat uzrakstīt e-pastā, mūsu e-pasti ir lapas apakšā, sadaļā "Sazināties ar mums".
Vispārīgi - pļaušana nomāks krasta makrofītus, bet visdrīzāk praktiski nesamazinās fosfora daudzumu ūdenī. Ja ezers ir mazs un nopļausiet būtisku daļu kalmju, savairosies aļģes. Lokāli, peldvietas saglabāšanai, kalmes un it sevišķi niedres labāk izraustīt, pļautās ātrāk atjaunosies un sākumā būs asi gali.
28.06.2011 - 00:33
Jurģis
Es jums ieteiktu kaļot ezeru, niedrēm kaļķis ļoti nepatīk un viņas ar laiku iznīks.
05.12.2011 - 10:56