• laumele

    Skaistākais ezers pierīgā, pirms pāris gadiem varēja teikt arī ka tīrs, taču nu jau sāk sirds sāpēt, cik ļoti cūcīgi spējam būt. Mīlu atpūsties pie Ummja ar draugiem un bērniem, bet tā netīrība "plēš acis", būtu man kravas auto labprāt pakoptu teritoriju, bet man tāda nav, laikam pašvaldībai arī tāda nav!

    20.06.2003 - 23:51

  • Jānis Sprūds

    Lielākā problēma ir nevis meža un krastu piemētāšana ar atkritumiem (pašvaldība katru pavasari savāc ~3 kravas), un pat ne sila zemsedzes totāla izbraukāšana. Lielākā problēma ir t.s. vielu maiņas atkritumprodukti, ar kuriem atpūtnieku melnais tūkstotis piesārņo ūdeni. Ūdens caurredzamība krītas vienkārši katastrofāli, un ar lobēlijām drīz būs cauri (jau sāk pārklāties ar dūņām). Ezerā ir jāaizliedz peldēties, nekavējoties, un vismaz uz 5 gadiem. Esat gatava sadarboties?

    21.06.2003 - 10:01

  • laumele

    Cepuri nost pašvaldības priekšā par atkritumu izvešanu, bet vēl jaukāk būtu no izretināto mežmalu (gar dzelzceļu) atlikušajiem priežu stumbeņiem uzmeistarot atkritumu tvertnes un gan jau sanāktu arī tolešu būdiņām. Cilvēkiem peldēties neaizliegsi, tas būtu aplami un noteikti neiespējami, bet varbūt risinājumu var atrast izveidojot pilsētā publiskos peldbaseinus un daļu iecienīto ezeru aizsardzības nolūkos pēc iespējas "slēgt" daļu protams atstājot pieejamus, cik tas ir piepildāms man grūti spriest, bet viss sākas ar ideju. Kā "ierindas" mājsaimniece var palīdzēt?

    10.07.2003 - 22:56

  • Jānis

    Lai uzlabotu ekoloģisko situāciju, tiek paaugstināts labiekārtojuma līmenis. Tas palielina atpūtnieku pieplūdumu, kas izraisa ekoloģiskā stāvokļa tālāku pasliktināšanos. Mums nevajag tādu apburto loku. Ir ļoti grūti kaut ko izdarīt, ja tikai nedaudzi cilvēki saprot problēmas nopietnību. Ar domubiedriem savāciet iespējami daudz parakstus vēstulei "Jaunā laika" birojam - ar lūgumu ierobežot Pierīgas skaistākā ezera piesārņošanu. Nepieciešama arī citāda publicitāte un cilvēku iesaistīšana. Citādi visur tiek bazūnēts, ka ar Latvijas dabu viss ir kārtībā. Jau pēc Gēbelsa zinām - ja meli tiek nemitīgi atkārtoti, tauta tiem beigu beigās notic.

    10.07.2003 - 23:47

  • Ivo

    Tipiska "Jaunā laika" strausa politika: ja kaut kas nav saprotams- to mums nevajag! Aizbrauciet uz kaimiņu Igauniju un paskatieties kā tur valsts līmenī daudzviet ir atrisināta peldvietu saudzīga ekspluatācija. Ierīkoti stāvlaukumi (pārsvarā 300 un vairāk m no krasta)- vienkārši, ar šķembu segumu. Tālāk: baļķu barjeras, kas fiziski neļauj izbraukāt to, ko nav jāizbraukā. Kārtīgs (ap 10 kub.m) atkritumu konteiners, ko var izvest pat 1x sezonā( mazāk apmeklētās vietās). Tualete- sausā, dēļu būdiņa ar betona tvertni. Informācijas dēlis par apskates objektiem un apkārtnes raksturīgajiem biotopiem - pirms piemēslot un izbradāt, lasītpratējs padomās, ko grasās piemēslot un vai ir vērts. Pēc simbolikas uz info plāksnēm un ceļa rādītājiem var spriest, ka ar peldvietu apsaimniekošanu nodarbojas valsts mežniecības, tātad valsts budžetā tam paredzēti līdzekļi. Neredzēju nevienu piegružotu šādi iekārtotu peldvietu. Nu ko, JL, rīcību vai smilšu kaudzi, kur iebāzt galvu?

    27.08.2003 - 10:36

  • Jānis

    Ummī pie paša (~ 2m) ezera piebrauc mašīnas, uzceļ teltis, nojumes, ierīkojas kā saimnieki uz savas zemes, nevis kā valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Cērt kokus, kurina ugunskurus. Pašvaldība nosprostoja piebraukšanu ar sanaglotu gulšņu barjerām - visas izārdītas. Norobežoja piebraukšanu ezera krastam ar resnu stiepli - nav ne miņas. Uzkāra kokos informācijas zīmes - sameklēja speciāli izturīgu stiprinājumu - visas norāva. Kad rakstīja protokolu, viens tāds "dabas mīļotājs" skaidroja, ka viņš jau n-to gadu braucot tur atpūsties, un nekādas zīmes neesot redzējis. Laba loģika - norauj zīmi, un sodīt nevar? Reāli ierobežot atpūtnieku patvaļu aizsargājamajās teritorijās var nevis labiekārtojums, bet kontrole. Pilnīgi gan piekrītu, ka nesaprašana nāk no nezināšanas - jaukt dabas liegumu ar peldvietu (aktīvās rekreācijas zonu) var tikai nezinošs un nesaprotošs cilvēks.

    27.08.2003 - 13:39

  • Vita

    Ivo, jebkurš labiekārtojums dabas liegumos situāciju tikai pasliktina. Tas ļoti palielina to apmeklētāju daudzumu, kuriem dabas vērtības neinteresē. Diemžēl pašreizējo situāciju pie Ummja var labot tikai ar aizliegumiem, jo citādu valodu (piebraukšanas ierobežojumi, informatīvās zīmes) atpūtnieki nespēj saprast. Piekrītu, ka labiekārtojums ir nepieciešams, bet tikai pie ezeriem ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Ummis nav ne rekreācijas objekts, ne peldvieta, bet ļoti jutīga ekosistēma. Jo mazāk būs atpūtnieku, jo ilgāk šī ekosistēma saglabāsies.

    27.08.2003 - 14:23

  • Ivo

    Mīļie draugi, lūdzu nejauciet dabas liegumu ar rezervātu! Kad būs Ummas rezervāts, tad tur gandrīz :)neviens nepeldēsies. Vai ir kāds normatīvs akts, kas aizliedz peldēties, pastaigāties u.tml. dabas lieguma teritorijā? Pārdomāts labiekārtojums (ne sasviesti gulšņi vai -ha! stieple) varētu organizēt apmeklētāju kustību. Nevēlaties, lai pie ezera iebrauc ar auto - pareizi, tak tur vajag tankudrošas barjeras un 10 inspektorus ar attaisītām pildspalvām. Neesam pēdējo 5 gadu laikā manījuši! P.S. Pats atturos no braukšanas pa mežu; patiesībā 1 km pastaiga no šosejas ir patīkamāka, laika pārdomām arī vairāk, bet piesārņojums no peldētājiem (ne nakšņotājiem-pusdienotājiem)manuprāt nav nozīmīgs.

    27.08.2003 - 18:18

  • Jānis

    Lāgā negribas visu skaidrot no pamatiem, bet ko darīt... "7.pants. Dabas liegumi.Dabas liegumi ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus." - likumā te nekas nav teikts par rekreāciju, tātad liegumos prioritāte ir dabas vērtības. Ummja un Čertoka gadījumā rekreācijas slodze vairākkārtīgi pārsniedz biotopu saglabāšanās spējas. Atpūtnieku vairumu dabas vērtības vispār neinteresē, tā ir tā sabiedrības daļa, kas vēlas maizi un izpriecas. Ja rekreāciju steidzami nenobremzēs, Ummis būs tāds, kāds tagad ir Langstiņu ezers (ne tik sen Langstiņu ezers un Lielais Baltezers bija līdzīgi Ummim). Ērtību tīkojošo atpūtnieku daudzumu var samazināt, aizliedzot liegumos nobraukt no ceļiem, kas arī tika izdarīts ar MK 415.noteikumiem, un ir uzsākta kontrole, kas tiks pastiprināta.

    27.08.2003 - 19:09

  • Ivo

    Jā, bet vārdā nenosauktajam normatīvajam dokumentam, dārgais Jāni, kas vispār ir LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām",ir arī 14. pants "Aizsargājamo teritoriju iezīmēšana plānos un apzīmēšana dabā"- nav izpildīts līdz galam;15. pants. Aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi"- nav izpildīts, jo nav noteikumu;16. pants-20.pants, kuros dažnedažādas dabas aizsardzības institūcijas tiek deleģētas izstrādāt dažnedažādus noteikumus, bet attiecībā uz Piejūras Dabas parku un Ummja dabas liegumu tādi neeksistē! Tātad: kur rakstīts, ka Ummī peldēties nedrīkst? Kur, galu, galā, dabā ir kaut plāksnīte ar uzrakstu "Ummja dabas liegums"? Neesmu dabu sargājošu institūciju darbinieks, bet parasts pilsonis, es plāksnītes nelikšu, man citas lietas darāmas:)

    27.08.2003 - 22:57

  • Ivo

    Sorry, 15. pants ir izpildīts; publiski atvainojos MK:), bet arī šajos noteikumos (Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi)peldēšanās kā nevēlama nav minēta. Tad ko, draugi, Ummja rezervāts vai mikroliegums?

    27.08.2003 - 23:24

  • Jānis

    Ivo, kādi ir Jūsu mērķi? Gribat pastrīdēties un strīdā uzvarēt? Man tukšam strīdam nav laika. Kaut ko nesaprotat, bet gribat saprast? Skaidrojam, skaidrojam, izskatās, ka neaiziet. Nepatīk likums par ĪADT? Man arī nepatīk, par laimi, pašlaik ir atvērts. Ir priekšlikumi likuma uzlabošanai?

    28.08.2003 - 00:17

  • Ivo

    Khm, drusku "dusma parāva" par to aizliegšanu! Ko Jūs gribat ieskaidrot? Ka Ummis ir vārīga ekosistēma, es saprotu, bet, kamēr nebūs juridiskas bāzes, to aizsargāt mēs varēsim tikai te klaigājot:)) Ar likumu par ĪADT viss ir vairāk vai mazāk kārtībā (tas jau tik jumta likums), MK Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Nr.354 jau ir drusku "interesantāki"- tie varētu arī nepatikt; bet nav izstrādāts un ļoti pietrūkst nākamais līmenis - aizsardzības noteikumi konkrēti Piejūras Dabas parkam (tiesa, ir projekts (projekta aizmetnis)- skat. http://piekraste.daba.lv/LV/PjDP/, par kura tālāko likteni gan nekas nav skaidrs. Mērķa kā tāda šeit diskutējot man nav, ir tikai vienkārša pilsoņa vēlme redzēt vienu ainavu nepiekakātu, bet ne aiz 2m žoga (vienalga, fiziska vai juridiska). Starp citu, atpūtnieku pieplūdumu varētu krasi samazināt, nepieļaujot piebraukšanu pie ezera (barjeras, sodi)- par to es visu laiku te cenšos runāt - arī tas ir labiekārtojums; pie viena arī atkritumu tvertnes netraucēs! Cilvēki vairumā ir slinki, puse atpūsties kārotāju "atbirs" 1 km no ezera. Labi, ko mēs te trijatā diskutējam; tas varētu publikai būt ne visai interesanti, beidzam. Tiekamies pie Ummja! Tikai, ja atbrauksiet ar auto, es ar jums nerunāšu:)))

    28.08.2003 - 09:43

  • Ivo

    ĀĀĀ, jaunie 415. noteikumi jau ir labāki par 354., daudzas aplamības pazudušas:)) Inspektori, uz priekšu!

    28.08.2003 - 10:39

  • Jānis

    Jūs noteikti neticēsiet, ja pastāstīšu, cik daudz darba ieguldīts, lai 415.noteikumos muļķību skaitu samazinātu.

    28.08.2003 - 23:26

Displaying 1-15 from 44
« Previous 1 2 3 Next »

Add your comments:


  • Our sponsors:
  • www.e-formas.lv
  • Sorosa Fonds Latvija
  • LVAF
  • More on lakes:
  • ILEC
  • Poseidon.by
  • UKLakes
  • VISS Sverige
  • Lake Net
  • Zive
  • Baikal
  • labaslaivas