Vides datu uzkrāšana un izmantošana

Latvijā datubāzes iegūto vides datu uzkrāšanai un izmantošanai praktiski netiek lietotas. Ja arī organizācija grib savus iegūtos datus ievietot datubāzē, tad parasti tikai pati savā. Rezultāts ir ārkārtīgi augstas izmaksas, lokāls pielietojums, zema efektivitāte, un rezumējums – vides informācijas ievietošana datubāzē nav mērķtiecīga.

Kāpēc vajadzīgi vides dati

Neraugoties uz Orhūsas konvencijas formālu ratificēšanu, vides datu turētājas valsts organizācijas joprojām vēlas spēlēt Lielā Tēva lomu un noteikt, kādi dati sabiedrībai vajadzīgi, kādi nē. Šobrīd uzsvars tiek likts uz interpretētu informāciju un datu kopsavilkumiem, kas arī ir svarīgi un nepieciešami – ar noteikumu, ka secinājumus izdarījuši kvalificēti speciālisti un kopsavilkumi nav tendenciozi. Šāda informācija visvairāk nepieciešama lēmumu pieņēmējiem un atskaites un ziņojumus rakstošiem nespeciālistiem, taču tā nespēj aizvietot primāros novērojumu un mērījumu datus, ko izmanto visi  speciālisti un lielākā daļa interesentu. Acīmredzams ir cēlonis – vides datu informācijas sistēmas vadītāji grib iztapt likumdevējiem un funkcionāriem, bet neņem vērā, ka faktiskais datu īpašnieks ir Latvijas valsts un faktiskie lietotāji – visi valsts iedzīvotāji.

 

Attached documents:

Add your comments:




  • Our sponsors:
  • www.e-formas.lv
  • Sorosa Fonds Latvija
  • LVAF
  • More on lakes:
  • ILEC
  • Poseidon.by
  • UKLakes
  • VISS Sverige
  • Lake Net
  • Zive
  • Baikal
  • labaslaivas