Blog
  • Pētījumi Trapa L. ekoloģijā.

    Ezerrieksts aug noteiktā zonā 1-2 m dziļās vietās. Te citu augu attīstībai gaismas maz, bet Trapa šai zonā necieš no vides alkalitates.

  • Ezerrieksts Klaucānu ezerā.

    Augstāko augu dziļuma robežai ezerā vajaga būt 1,25x2=2,5 m. Bagātākā veģetācija ir tikai piekrastē līdz 1 metra dziļumam. No augstākiem augiem šīs gaismas minimuma vai dziļuma robežas sasniedz ezerrieksts, attīstoties 1.0-2.0 (3.0) metru dziļās vietās ar Potamogeton lucens un P.natans kā parastākiem pavadoņiem.

  • Ezerrieksts. (3)

    Aug parasti 1-2 m dziļās vietās ezeros, upju attekās vai dīķos. Pie mums tikai divos ezeros austrumdaļā (Klaucānu un Pokrotas). Mīl humusvielām, ogļskābi un citām barības vielām bagātus, siltus ūdeņus, ar dūņainu dibenu (jitja). Izvairās augt dzidros, kaļķiem bagātos alkaliskas reakcijas ūdeņos, kur dibens nogulumi nesatur lielāku daudzumu attiecīgo organisko vielu.

  • “Latvijas ezeri” lūdz palīdzību caurredzamības mērījumos.

    Ezeru datubāzē ūdens caurredzamība ir tikai ~ 800 ezeriem. "Latvijas ezeri" lūdz datubāzes lietotājus mērīt caurredzamību un iegūtos datus ierakstīt komentāros pie ezeriem.

  • Stratēģijas un kritēriju izstrādāšana licencētās makšķerēšanas ieviešanai Latvijas ūdenstilpēs

    SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pēc VIDM pasūtījuma 2003 -2004.g. veica darbu "Stratēģijas un kritēriju izstrādāšana licencētās makšķerēšanas ieviešanai Latvijas ūdenstilpēs".

  • Sarežģītie ezeri

    Vai tu zini, kas ir ezers?

  • Latvijas ezeru tipoloģija: teorija un prakse

    Kas ir ezers? Kas ir ezeram būtiskākais? Iespējamās atbildes – vielu aprite, enerģijas plūsma, ezera evolūcija. Problēma ir tā, ka "būtiskais nav acīm saredzams" (Saint-Exypéry, 1943), arī ne saskaitāms, izmērāms, nosverams – pat ezeram ne.

  • Talsu pauguraines ezeru atšķirība no pārējiem rajona ezeriem

    Lielākā daļa pauguraines ezeru ir ļoti ražīgi. Produktivitātes pieaugums jau sen pārsniedzis tās patērēšanas ātrumu un apjomu. Ezera dibenā nesadalījušos organisko vielu slānis kļūst arvien biezāks, un skābekļa patēriņš vismaz daļējai tā mineralizācijai – arvien lielāks. Tāpēc vasaras stagnācijas periodā nevienā ezerā tuvāk dibenam nav skābekļa.

  • Meža ezeri - meža monitoringa sastāvdaļa

    Lai pasargātu zivis no izšķīdušā neorganiskā alumīnija toksiskās iedarbības skābā ūdenī, pH 5,3 uzskata par zemāko vērtību, pie kādas vēl ir iespējama bikarbonātu sistēmas pastāvēšana kopā ar vislielāko pieļaujamo alumīnija koncentrāciju (30 mg/l).

  • Lubāns - pagātne, tagadne, nākotne (1)

    Kādreizējais ezers ar katru gadu arvien vairāk atgādina lielu dīķi - gan pēc ūdens sastāva, gan pēc tajā dzīvojošo augu un dzīvnieku klāsta, gan pēc aizauguma un dūņu kārtas veidošanās tempa. Vērojama arī Aiviekstes pastiprināta aizaugšana un piesērēšana.

  • Mežezeri

    Varbūt ierobežoto cilvēcisko maņu dēļ mēs vēl ne visi spējam novērtēt šo ūdeņu lomu? Varbūt šī paša iemesla dēļ nespējam apzināties to, ka mūsu galvenais uzdevums dzīves laikā – palīdzēt visām dabas norisēm saglabāt nepārtrauktību.

  • Ezeru veselība

    Individuālo īpatnību izvērtēšanai, degradēšanos veicinošo un kavējošo apstākļu noteikšanai ir liela nozīme katra atsevišķa ezera aizsardzībā.

Displaying 13-24 from 46
  • Our sponsors:
  • www.e-formas.lv
  • Sorosa Fonds Latvija
  • LVAF
  • More on lakes:
  • ILEC
  • Poseidon.by
  • UKLakes
  • VISS Sverige
  • Lake Net
  • Zive
  • Baikal
  • labaslaivas