Nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskuma novērtēšana uz īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem

Projekts

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

2007. gada Noteikumi Nr.

Rīga (prot. Nr., §)

Kritēriji, kurus izmanto veicot nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskuma novērtēšanu īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem

Izdoti saskaņā ar

Vides aizsardzības likuma

24.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka kritērijus kaitējuma īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem (turpmāk- kritēriji) ietekmes būtiskuma novērtēšanai salīdzinājumā ar pamatstāvokli.

2. Būtiskas nelabvēlīgas izmaiņas salīdzinājumā ar pamatstāvokli nosaka izmantojot skaitliskus datus, tai skaitā:

2.1. indivīdu - savvaļas dzīvnieku, putnu, augu, sēņu un ķērpju skaits, to blīvums un apdzīvotās vai aizņemtās teritorijas platība;

2.2. postījumu skartās platības vai atsevišķu indivīdu nozīme attiecīgās sugas vai biotopa saglabāšanā un dabiskā izplatībā, sugas vai biotopa sastopamības biežums (to novērtē vietējās pašvaldības, valsts, boreālā (ziemeļu) reģiona un Eiropas Kopienas līmeni);

2.3.sugas vairošanās kapacitāte (atbilstoši pieejamajai informācijai par attiecīgās sugas vai attiecīgās populācijas piemītošo dinamiku un periodiskumu), to dzīvotspēja vai biotopa dabiskās reģenerācijas kapacitāte (saskaņā ar dinamiku, kas piemīt biotopa raksturīgajām sugām vai populācijām);

2.4. sugas vai biotopa kapacitāte atjaunoties pēc notikuša kaitējuma neilgā laikā bez iejaukšanās, izņemot dabas aizsardzības pasākumu pastiprināšanu, līdz stāvoklim, kas, ņemot vērā sugas vai biotopa dinamiku, sasniedz līmeni, kas ir līdzvērtīgs vai labāks par pamatstāvokli;

3.Kaitējumu, kas izraisījis arī nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, klasificē kā būtisku kaitējumu.

4. Par būtisku kaitējumu neuzskata:

4.1.negatīvas pārmaiņas attiecīgajām sugām vai biotopam, kas saskaņā ar pieejamo informāciju ir normālas un ir mazākas nekā dabiskās svārstības;

4.2. negatīvas attiecīgo sugu vai biotopu pārmaiņas dabisku iemeslu dēļ;

4.3.negatīvas pārmaiņas, kas izriet no iepriekš identificētas nelabvēlīgas ietekmes, kas radusies operatora profesionālās darbības dēļ, iejaucoties dabiskā teritoriju apsaimniekošanā;

4.4.negatīvas pārmaiņas iejaucoties dabiskā teritoriju apsaimniekošanā saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības plānu vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānu;

4.5. kaitējumu sugām vai biotopiem, kuri atjaunojas (īsā laikā un bez iejaukšanās) līdz pamatstāvoklim, vai līdz stāvoklim, kas, ņemot vērā attiecīgās sugas vai biotopa atjaunošanās dinamiku, ir līdzvērtīgs vai labāks par pamatstāvokli.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis