Sventes ezers (Sventas ezers, Sventēnu ezers, Svētais ezers)

Daugavpils rajons, Sventes, Kalkūnes, Medumu pagasti

Platība - 734,8 ha

Leģenda par Sventas ezeru

Tanī vietā, kur tagad atrodas Sventas ezers, agrāki stāvēja baznīca. Kādā svētdienas dienā baznīcā tika noturēts dievkalpojums. Pēkšņi baznīca ar visiem baznīcēniem un mācītāju nogrima zemē. Tanī vietā, kur stāvēja baznīca, radās ezers. Stāsta, ka agrāk, zvejniekiem zvejojot, tīkli bieži aizķērušies aiz baznīcas krusta. Tagad tas neesot vairs noticis. Radušos ezeru nosauca par Sventas ezeru (svēta vieta).

LFK 512, 1794; no savas mātes, 42 g.v., pier. J.Borska, 1935.

Stāsts par Sventes ezeru

Senos laikos Sventes ezeram nebija nosaukuma. Ezera galā stāvēja veca baznīca. Katru svētdienu baznīca bija pilna ar ļaudīm. Kādā jaukā pavasaŗa rītā kā parasti skanējis zvans, tikai šoreiz daudz žēlīgāk. Ap pusdienas laiku baznīca bijusi pilla ļaužu. Kad baznīcā sākusies mise (dievkalpojums), noticis kāds notikums, baznīca ar baznīcēniem nogrimusi ezera dibenā. Visi ļaudis brīnījušies, kur palika baznīca, beidzot nosprieduši, ka baznīcu ar baznīcēniem Dievs ir paņēmis debesīs.

Pagāja nedēļa, atnāca svētdiena. Viens vecis ezera malā ķēris zivis tanī vietā, kur bija baznīca. Ap to laiku, kad nozuda baznīca, vecītis dzird - dzied. Dziedāšana izklausījās tā kā baznīcā. Vecītis saprots, kas par lietu. Pēc īsa laiciņa vecītim parādījusies baznīca, kas ātri atkaļ nogrima. Vecītis bijis šo baznīcu iemīļojis, viņš no mazām dienām katru svētdienu gājis baznīcā. No šā laika šo ezeru sauc par Svēto ezeru. Kad Latvijā valdījuši poļi, ezers tika nosaukts poļu valodā, un tā tagad vēl šo ezeru sauc par Sventes ezeru. Baznīca vēl tagad atrodas ezera dibenā, kur dziedātāji bez mitēšanās dzied un baznīcēni lūdz Dievu.

LFK 512, 2465. A.Podžuka, 62 g.v., Ilūkstes Raudā; pier. J.Podžuks, 1935.

Aizvēstures teika stāsta, ka senos laikos, kur tagad Sventes ezers, bijusi baznīca. Baznīca nogrimusi dievkalpojuma laikā un tā diena bijusi svētdiena... Jāņu vakarā varot vēl tagad dzirdēt baznīcas zvanus zvanot, un daži zvejnieki žēlojušies - vienu otru reizi saplēšot savus tīklus uz baznīcas torņgaliem, kas vēl galīgi nav nogrimuši.

LFK 1705, 8144; pier. 1926.

Teika

Sventes ezerā plkst. 12.00 dienā nogrimusi baznīca, laikam tāpēc, ka cilvēki tad daudz grēkojuši. Baznīca nogrimusi tieši dievkalpojuma laikā ar visiem cilvēkiem. Stāstot, ka zvejnieki zvejojot aizķērušies aiz torņiem. Vēl garus laikus dzirdējuši svētdienās ap pusdienas laiku baznīcas zvanīšanu.

LFK 1800, 2257. Ieva Zavacka, 55.g.v., Ilūkstes Sventes „Kalnos”, ienākusi no Dvietes; pier. Albertīne Rektiņa, 1947.

Sventes ezerā esot nogrimusi baznīca. Ap pusdienas laiku vēl dzirdēta zvanīšana, jo baznīca nogrimusi dievkalpojuma laikā.

LFK 1800, 2439. Veronika Teivāne, 77 g.v., Ilūkstes Sventes „Lazdās”; pier. Albertīne Rektiņa, 1947.

Ilūkstes apriņķī atrodās ezers. Uz ezera krasta baznīca. Šīs baznīcas vietā senos laikos bijusi cita baznīca, kas nogrimusi ezerā. Senāk, baznīcas ceļot, bijis kaut kas jānovēl, it kā jānosaka jaunceļamās baznīcas nākotne. Tā arī tai baznīcai ticis novēlēts: kad viņā laulāšot trīspadsmit pārus, viņa nogrimšot ar visiem ļaudīm ezerā. Tā arī esot noticis. Nogrimušās baznīcas vietā sākuši celt jaunu. Bet tas nekādi neizdevies: ko pa dienu uzcēluši, tas pa nakti atkal sabrucis. Beidzot tomēr izdevies baznīcu uzcelt. Altāris ticis izgreznots dažādiem tēliem, starp kuriem bijis no koka izgriezts cilvēks ar lielu bumbu rokā. Šinī bumbā esot ielējuši ūdeni un nolēmuši: kad ūdens izsīkšot, baznīcai jāgrimstot tanī vietā, kur senā baznīca gaidot. Vasarā, klusos vakaros un pa dienvidus laiku, ezerā bieži dzirdot zvanu skaņas. Viens zvans ātri, droši, spēcīgi zvanot – tas esot vecās nogrimušās baznīcas zvans. Viņam pretī atskanot lēnām, nedroši, klusi tagadējās baznīcas zvans, kas nevarot sagaidīt, kad tikšot pie nogrimušā biedra.

V.Krasovka Jēkabmiestā, Latvju kultūras krājums.

Šmits, XV, 1937, 437, 45.